27.11.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-603/2008
Kriminālprocesa likums neparedz tiesības tiesnesim, izlemjot jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu privātās apsūdzības lietās, atcelt citas procesuāli pilnvarotas amatpersonas likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 621. panta otro daļu pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis pārbauda, vai cietušās personas sūdzībā pareizi norādīts Krimināllikuma pants un daļa, pēc kuras uzsākams kriminālprocess privātās apsūdzības lietā. Krimināllikuma panta un tā daļas nenorādīšana sūdzībā ir šķērslis jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.
Kriminālprocesa pamatprincips, kas nostiprināts Kriminālprocesa likuma 17. pantā, par procesuālo funkciju nodalīšanu nosaka, ka cilvēka tiesību ierobežojuma kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas. Privātās apsūdzības lietās apsūdzības funkcijas veic cietusī persona un cietušais. Tiesnese, lēmumā norādot Krimināllikuma panta daļu, ir iesaistījusies apsūdzības funkciju īstenošanā.
19.03.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-176/2007
1. Izbeidzot kriminālprocesu privātās apsūdzības lietā cietušās personas neierašanās dēļ, tiesa nav tiesīga lēmumā konstatēt (kas nozīmē atzīt par pierādītu) noziedzīgā nodarījuma sastāvu un konkrētās darbības.
2. Izbeidzot kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 625.panta 1.daļas 2.punktu apsūdzētās personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta un līdz ar to nav nekāda tiesiska pamata piedzīt no apsūdzētās personas kompensāciju par radīto kaitējumu kriminālprocesuālajā kārtībā. Šādā gadījumā kaitējuma kompensāciju nenosaka.
01.02.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-85/2007
Darba likums tiešā veidā neparedz tiesisko regulējumu attiecībā uz situāciju, kad laika posmā starp darba līguma uzteikumu un darbinieka atjaunošanu darbā sakarā ar šā uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu ir notikusi iestādes likvidācija. Ja nav iespējams izpildīt Darba likuma 124.panta otrās daļas noteikumus un atjaunot skolas direktori iepriekšējā darbā, jo skola likvidēta, tad viņa atjaunojama darbā pie darba devējas – novada domes.
Rīkojums, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu darba tiesisko attiecību turpināšanu ar darbinieku, piedāvājot citu darbu, nav vērtējams kā pretējs darbinieka interesēm un līdz ar to Darba likuma 124.panta noteikumiem.
Darba likuma 57.panta pirmā daļa nav attiecināmas uz situāciju, kad attiecīgā iestāde un amats vairs neeksistē un darba devēja objektīvi nav spējīga dot darbiniekam darbu, kas paredzēts darba līgumā.
