54.nodaļa. Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā (569.-591.pants)
14.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-112/2021
Lietas izskatīšana tiesā, ja apsūdzētais ir miris, pieļaujama tikai tajos gadījumos, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Ja apsūdzētais miris pēc attaisnojoša apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšanas, lietas izskatīšanas turpināšanai pret mirušo apsūdzēto kasācijas instances tiesā nav tiesiska pamata un kasācijas tiesvedība lietā ir izbeidzama.
07.10.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-60/2021
Ja apsūdzētais pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas miris, apelācijas instances tiesas nolēmums daļā par mirušā vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā nav apstrīdēts un Senāta rīcībā nav nodoti fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, kriminālprocesa turpināšanai mirušās personas reabilitācijai nav tiesiska pamata un kriminālprocess ir izbeidzams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu.
30.10.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-59/2020
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 575.panta trešajai daļai procesuāls pārkāpums var būt pamats nolēmuma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis pie nelikumīga nolēmuma.
Procesuāla rakstura kļūdas un to ietekme uz nolēmuma likumīgumu ir vērtējamas saprātīgi, samērīgi un taisnīgi. Lai zemākas instances tiesas nolēmumu atzītu par nelikumīgu procesuāla pārkāpuma dēļ, jābūt pamatotām šaubām, ka gadījumā, ja procesuālā kārtība tiktu ievērota, tiktu pieņemts atšķirīgs nolēmums.
30.10.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-59/2020
Interpretējot Kriminālprocesa likuma 571.pantu kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 111.1 panta pirmās daļas 3.punktu un 112.panta otro daļu secināms, ka kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka uzaicināts advokāts, kas sniedz juridisku palīdzību, nevar iesniegt patstāvīgu kasācijas sūdzību. Šādas tiesības piemīt kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests. Tā kā kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks savas tiesības var īstenot personiski vai ar pārstāvja starpniecību, tad pārstāvim atšķirībā no advokāta ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību.
26.05.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-35/2020
Kriminālprocesa likuma 551.panta piektajā daļā minētā atruna, ka uz amatā augstāku prokuroru neattiecas protesta iesniegšanas apjoma un robežu ierobežojumi, pārsūdzot apelācijas instances tiesas nolēmumu, ir piemērojama tiktāl, cik tā nav pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 562.panta trešajā daļā un 591.panta otrajā daļā noteikto.
Kriminālprocesa likuma 562.panta trešajā daļā un 591.panta otrajā daļā nostiprināts procesuālais princips – aizliegums pasliktināt apsūdzētā stāvokli kriminālprocesā –, kura mērķis ir nepiespiest apsūdzēto atturēties no nolēmuma pārsūdzēšanas bailēs no bargākas sodīšanas un nodrošināt apsūdzētajam iespēju paredzēt likuma sekas.
2020.
Krimināllietu departamenta senatora lēmums lietā Nr. SKK-[H]/2020
Nosakot tiesas nolēmuma pieejamības dienu un aprēķinot termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai valsts teritorijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā (atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.1. punktā noteiktajam valsts un pašvaldību iestādēm ārkārtējās situācijas laikā iespēju robežās bija jānodrošina klātienes pakalpojumu sniegšana attālināti), tiesai jāizvērtē faktiskā situācija, ka apmeklētāju pieņemšana tiesas kancelejā bija pārtraukta un personai nebija iespējas realizēt tiesības saņemt nolēmuma norakstu tiesas kancelejā, kā arī personas veiktās darbības nolūkā saņemt tiesas nolēmumu.
2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[J]/2020
Kriminālprocesa likuma 54.nodaļā, tajā skaitā 573. un 573.1 pantā nav noregulēta kasācijas instances tiesas rīcība gadījumā, kad apsūdzētā persona mirusi pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas. Vienlaikus Kriminālprocesa likumā nav noteikts, ka apsūdzētās personas nāve ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību un līdz ar to nav uzskatāma par pamatu viņas tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežošanai. Ja apsūdzētā persona mirusi pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas un apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par apsūdzētā vainīgumu, viņa kasācijas sūdzība ir izskatāma kasācijas kārtībā.
12.03.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-94/2019
Konstatējot trūkumus vai nepilnības tiesas sēdes gaitas fiksēšanā, tiesas nolēmums atceļams gadījumos, ja trūkums vai nepilnība liedz procesā iesaistītajām personām realizēt tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz aizstāvību.
25.04.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-168/2018
Jauna kasācijas sūdzība ir pieļaujama, ja apelācijas instances tiesa, skatot lietu no jauna, nav izpildījusi kasācijas instances tiesas norādījumus, pieļāvusi likuma pārkāpumus norādījumu izpildē vai pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu lietas atkārtotā iztiesāšanā.
Jaunu argumentu izvērtēšana, kas nebija norādīti iepriekšējā kasācijas sūdzībā vai kas nebija par pamatu iepriekšējā apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanai, ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 14.pantā norādīto kriminālprocesa pamatprincipu – kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā –, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 584.pantam tiesas nolēmumu pārbaude notiek kasācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, bet kasācijas instances tiesa drīkst arī pārsniegt kasācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomu un ietvarus gadījumos, kad tā konstatē Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā norādītos pārkāpumus un tie nav norādīti sūdzībā vai protestā.
14.03.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-94/2018
Izskatot lietu no jauna pēc nolēmuma atcelšanas un nosakot naudas sodu, pie soda pastiprināšanas var novest ne tikai piespriesto minimālo mēnešalgu skaita palielināšana, bet arī piespriestās naudas summas palielināšana, ko izraisa minimālās mēnešalgas pieaugums.
Prokuroram ir ekskluzīva funkcija valsts apsūdzības uzturēšanā. Ja prokurors likumā noteiktajā kārtībā apelācijas instances tiesas nolēmumu nav noprotestējis, atzīstams, ka prokurors ir piekritis apelācijas instances tiesas nolēmumam.
Ja prokurors savas tiesības noprotestēt apelācijas instances tiesas nolēmumu lietā nav izmantojis, nav atbalstījis cietušā iesniegto kasācijas sūdzību, kasācijas instances tiesa, konstatējot, ka apsūdzētā darbības būtu kvalificējamas kā smagāks noziedzīgs nodarījums, nav tiesīga apmierināt cietušā kasācijas sūdzību.
27.04.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-21/2018
Ja prokurors kasācijas protestā, kurā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas nolēmumu pilnībā, nav argumentēti apstrīdējis un atspēkojis visus apelācijas instances tiesas atzinumus, kas bijuši par pamatu apelācijas instances tiesas lēmumam atstāt negrozītu pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu, kasācijas instances tiesa nevar pārsniegt kasācijas protesta apjomu un atcelt apelācijas instances tiesas nolēmumu, un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai, jo tādējādi tiktu pasliktināts apsūdzētā stāvoklis lietā.
19.12.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-605/2017
Spēkā esošo nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu ir iekļauta Kriminālprocesa likuma 63.nodaļā kā sevišķs process un tajā ir ietverts labvēlīguma princips notiesātajai personai. Savukārt Kriminālprocesa likuma 591.pants „Lietas izskatīšana pēc sprieduma vai lēmuma atcelšanas” regulē vispārējo kārtību lietas jaunai izskatīšanai, un šī panta otrā daļa reglamentē apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanas gadījumus.
28.09.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-480/2016
Interpretējot Kriminālprocesa likuma 571.1.pantu kopsakarā ar 107.panta pirmo daļu un 108.panta trešo daļu, secināms, ka cietušā uzaicināts advokāts kā juridiskās palīdzības sniedzējs, atšķirībā no advokāta kā cietušā pārstāvja, nevar iesniegt patstāvīgu kasācijas sūdzību.
18.07.2016.
Krimināllietu departamenta tiesneša lēmums lietā Nr. SKK-475/2016
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 79.panta piekto daļu, 86.panta pirmo daļu un 571.panta pirmo daļu, aizstāvim, lai iesniegtu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas nolēmumu, nav nepieciešams apsūdzētā sniegts pilnvarojums (Civillikuma 2289.-2294.pants).
24.05.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-352/2016
Spriedumu, ar kuru apstiprināta starp apsūdzēto un prokuroru noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, var lūgt atcelt tikai pilnībā. Kasācijas instances tiesas kompetencē nav apmierināt prasību grozīt šādu spriedumu, savukārt, pārsniedzot kasācijas protesta apjomus un ietvarus, proti, atceļot spriedumu pilnībā, tiktu pasliktināts apsūdzētā stāvoklis.
22.01.2016.
Krimināllietu departamenta tiesneša lēmums lietā Nr. SKK-62/2016
Kriminālprocesa likums pieļauj kasācijas sūdzību vai protestu iesniegt elektroniski, nosūtot to uz tiesas elektroniskā pasta adresi, taču tādā gadījumā jāievēro Elektronisko dokumentu likuma tiesību normas, jo saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 2. panta otro daļu elektronisko dokumentu oriģināliem un to atvasinājumiem piemērojams arī Elektronisko dokumentu likums.
30.09.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-318/2015
Pirmās instances tiesas spriedums, atkārtoti skatot lietu apelācijas instances tiesā, nevar tikt atcelts vai grozīts daļā, kurā lieta jau ir iztiesāta apelācijas kārtībā un apelācijas instances tiesas nolēmums šajā daļā ar kasācijas instances tiesas lēmumu atstāts negrozīts, jo kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.
26.02.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-29/2015
No Kriminālprocesa likuma 591.panta otrās daļas izriet, ka soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. Ja spriedums daļā par apsūdzētajiem piespriesto sodu atcelts tādēļ, ka apsūdzētajiem piespriests tāds soda veids, kāds nebija paredzēts Krimināllikuma panta attiecīgās daļas sankcijā, tad nav pamats atzīt, ka spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu.
03.07.2014.
Krimināllietu departamenta tiesneša lēmums lietā Nr. SKK-549/2014
Kasācijas sūdzības papildinājumu iesniegšanas termiņš ir saistāms ar kasācijas sūdzības iesniegšanu likumā noteiktajā termiņā. Ja kasācijas sūdzība nav iesniegta likumā noteiktajā termiņā, tad arī nav tiesiska pamata iesniegt kasācijas sūdzības papildinājumus. Nevar iesniegt papildinājumus termiņā neiesniegtai un nepieņemtai kasācijas sūdzībai.
06.02.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-89/2014
Apelācijas instances tiesas tiesnese, izlemjot apsūdzētā kasācijas sūdzībā izteikto lūgumu atjaunot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, pieņēma lēmumu par norādītā termiņa atjaunošanu, par pamatu šā termiņa atjaunošanai atzīstot to, ka apsūdzētajam nav paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Tādējādi tiesnese faktiski atzinusi, ka tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, nepaziņojot par to apsūdzētajam, proti, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 72.panta trešajā daļā noteiktās apsūdzētā tiesības.
04.04.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta senatora lēmums lietā Nr. SKK-176/2013
Atteikums atjaunot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, konstatējot, ka tās iesniegšanas iemesli nav atzīstami par attaisnojošiem, nav atzīstams par apsūdzētā tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšana ir apsūdzētā tiesības, un tiesību realizējošā termiņa pārkāpums liedz iespēju šīs tiesības izmantot.
16.08.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-352/2012
Kriminālprocesos, ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības sakarā ar izlīgumu, tiek veikta saskaņā ar Krimināllikuma 58.panta otro daļu un Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas otro punktu.
Ievērojot to, ka šādos kriminālprocesos jautājuma izlemšana par kriminālprocesa izbeigšanu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības sakarā ar izlīgumu, ir saistīta ar lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu, bet Senāts saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta trešo daļu pierādījumus lietā neizvērtē, kriminālprocesa izbeigšanai, atbrīvojot apsūdzēto no kriminālatbildības sakarā ar apsūdzētā un cietušā izlīgumu kasācijas instances tiesā nav tiesiska pamata.
29.11.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-604/2011
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmo daļu pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšana Augstākās tiesas Senātam par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Līdz ar to kasācijas sūdzību nevar iesniegt par tādiem apstākļiem, par kuriem nebija iesniegta apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu.
16.11.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-467/2010
Likums neparedz ierobežojumus gadījumos, kad ir iesniegts kasācijas protests, pieprasīt prokurora viedokli. Jebkurā lietā pēc Senāta pieprasījuma ir jāiesniedz prokurora viedoklis Kriminālprocesa likuma 585.panta otrās daļas kārtībā.
11.03.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-113/2010
Likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas lēmumā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 589.pantu ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no jauna. Kasācijas instances tiesa nenorāda savā lēmumā, kāds nolēmums jāpieņem, izskatot lietu no jauna.
11.02.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-78/2009
Jebkura Kriminālprocesa likuma pārkāpuma pieļaušana, ja vien šis pārkāpums nav būtisks un atbilstošs tādam pārkāpumam, kāds norādīts Kriminālprocesa likuma 575.pantā, nedod pamatu tiesas nolēmuma atcelšanai.
06.12.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-694/2007
1. Otrreizēju kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu var iesniegt tad, ja apelācijas instances tiesa pieļāvusi jaunas nepareizības vai atkārtojusi tās nepareizības, kas bija par pamatu pirmā apelācijas nolēmuma atcelšanai.
2. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 561.panta pirmo daļu lietu apelācijas instances tiesā izskata triju tiesnešu sastāvā, no kuriem viens ir tiesas sēdes priekšsēdētājs. Likums neierobežo tiesnešu piedalīšanos lietu izskatīšanā atkarībā no tiesu kolēģijas. Tiesu kolēģijas ir tiesu organizatoriskās struktūras, kas nav saistītas ar tiesnešu kompetenci.
17.01.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-8/2006
Lietā esošo pierādījumu novērtēšana piekrīt tiesai, kas izspriež lietu pēc būtības. Jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir pietiekoši apsūdzētā vainīguma konstatēšanai vai nav pietiekoši, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms. Tāpat kasācijas kārtībā nav pārbaudāmi kasācijas protesta un sūdzību iesniedzēju prātojumi par citādu lietas apstākļu novērtējumu, nekā to ir izdarījusi apelācijas instances tiesa.
29.11.2005.
Senāta Krimināllietu departamenta senatora lēmums lietā Nr. SKK-670/2005
Lēmums par neizciestā brīvības atņemšanas soda izciešanu nav pārsūdzams ne apelācijas, ne kasācijas kārtībā, bet gan Kriminālprocesa likuma 651. panta kārtībā.
28.11.2005.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-619/2005
Persona, kura nav pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas kārtībā, nav tiesīga pārsūdzēt apelācijas instances tiesas nolēmumu kasācijas kārtībā, ja apelācijas instances tiesa atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu vai atcēlusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kas neskar šīs personas tiesības un intereses.
Apsūdzētā vainas atzīšana, neatbrīvo tiesu no pienākuma konstatēt noskaidroto apstākļu atbilstību vai neatbilstību Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.
