26.03.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-13/2021
Kriminālprocesa likuma 452.panta pirmā daļa nenoteic tiesas pienākumu, mainoties tiesnešu sastāvam, no jauna izlemt lūgumus, kuri pieteikti un izlemti iepriekšējās tiesas sēdēs citā tiesnešu sastāvā.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[B]/2021
Izlemjot jautājumus, vai apsūdzētajam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, un, kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts, tiesa iztiesāšanā var pārkvalificēt apsūdzētā izdarītās darbības, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā noteikto tiesas tiesību izmantošana, kad tam ir tiesisks pamats, ir nepieciešama, lai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 1.pantam nodrošinātu efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
16.09.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-104/2020
Datorizētās informācijas nesējā saturiski fiksētā informācija, ja minētais pierādījums ir norādīts lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512.panta otro daļu var tikt izmantota pierādīšanā arī tad, ja tā nav nolasīta vai atskaņota tiesas sēdē. Ievērojot Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 2020.gada 5.jūlijam) noteikto, apmierinot šajā tiesību normā norādīto personu lūgumu par ieraksta atskaņošanu, tas var tikt atskaņots kā pilnībā, tā arī daļēji atkarībā no pieteiktā lūguma satura un atskaņojamās informācijas attiecināmības uz pierādīšanas priekšmetu.
18.02.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-49/2020
Kriminālprocesa likuma 464.pantā noteiktie pamatnosacījumi krimināllietas iztiesāšanai bez apsūdzētā piedalīšanās attiecas kā uz visu iztiesāšanu, tā arī uz iztiesāšanas daļu.
26.02.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-29/2020
Ja apelācijas instances tiesā prokurors groza apsūdzību, tiesai ir pienākums izlemt grozīto apsūdzību, nevis pirmās instances tiesā uzturēto apsūdzību apjomā, kuru par pierādītu atzinusi pirmās instances tiesa.
2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[L]/2020
Pārrakstīšanās un matemātiska aprēķina kļūdas nolēmumā var labot tikai tā tiesa, kas pieņēmusi konkrēto nolēmumu. Kriminālprocesa likuma 474.pants nedod tiesības augstākas instances tiesai labot pārrakstīšanās kļūdas zemākas instances tiesas nolēmumā.
09.12.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-810/2019
Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 1.punkts noteic prasību notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt Krimināllikuma normu, pēc kuras apsūdzētais atzīts par vainīgu. Par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija ir juridiski nozīmīgs fakts, kura labošanu notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā nevar atzīt par pārrakstīšanās kļūdu Kriminālprocesa likuma 474.panta izpratnē.
31.10.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-266/2019
Apsūdzētajam faktiski tiek liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu, ja pirmās instances tiesā lieta bez tiesiska pamata iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās un uz viņu attiecinātas nolēmumu vispārīgās pārsūdzības tiesības.
19.12.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-212/2019
Tiesas spriešanā ietilpst arī lūgumu izlemšana par ekspertīzes noteikšanu un lēmuma par ekspertīzes noteikšanu pieņemšana. Tiesai, pēc aizstāvības lūguma nosakot ekspertīzi, nav pienākuma ietvert tajā tikai procesa dalībnieku uzdotos jautājumus, bet jāizvērtē ietverto jautājumu pamatotība un jāizlemj, kādi jautājumi uzdodami ekspertam, kas veicinātu nozīmīgu apstākļu noskaidrošanu kriminālprocesā un panāktu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.
27.02.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-62/2019
Apstākļi, ka attiecībā uz apsūdzēto ir spēkā stājies kompetentu valsts institūciju noteiktais aizliegums ieceļošanai Latvijas Republikā uz nenoteiktu laiku, un tiesa ir devusi laiku apsūdzētajam pārsūdzēt kompetento valsts iestāžu pieņemtos lēmumus, lai viņš varētu ierasties Latvijas Republikā, kā arī videokonferences režīmā lietu iztiesāt nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ, atzīstami par nepieciešamiem un pietiekamiem, lai lietu iztiesātu apsūdzētā prombūtnē (in absentia).
24.05.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-22/2019
Ja tiesai ir zināms, ka apsūdzētais atrodas ārvalstī un ir ievietots stacionārā, tai nav pamata atzīt, ka apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un ka lietu tādēļ var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia).
Tiesai nav pamata atzīt, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi nav ieradies neattaisnojoša iemesla dēļ, ja tiesai iesniegtas izziņas no slimnīcas, kas apstiprina, ka apsūdzētais slimnīcā ievietots vairākkārt.
Par tiesas sastāva nemainīguma principa pārkāpumu nav uzskatāms apstāklis, ka pirms tiesas izmeklēšanas uzsākšanas lemti procesuāli jautājumi, proti, pieņemts lēmums par piespiedu atvešanu un lēmums par drošības līdzekļa grozīšanu citā tiesas sastāvā, nevis tajā, kurā uzsākta tiesas izmeklēšana un taisīts spriedums, ievērojot to, ka katrā tiesas sēdē lietas izskatīšana sākta no jauna.
14.06.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-15/2018
Sekas prokurora atteikumam no apsūdzības ir kriminālprocesa izbeigšana, ar nosacījumu, ka procesa atjaunošana pieļaujama, ja tiek atklāti jauni apstākļi. Tiesas lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības ir pārsūdzams vispārējā kārtībā.
Ar jauniem apstākļiem Kriminālprocesa likuma 460.panta izpratnē saprotami tādi apstākļi, kuri nebija zināmi amatā augstākam prokuroram tad, kad viņš pieņēma lēmumu nenomainīt apsūdzības uzturētāju un neatjaunot apsūdzības uzturēšanu, pie tam šiem apstākļiem jābūt tādiem, kuriem piešķirama būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā. Tādējādi, lai tiesa konstatētu jaunus apstākļus, tiem jābūt norādītiem virsprokurora iesniegtajā apelācijas protestā vai cietušā iesniegtā apelācijas sūdzībā. Par jauniem apstākļiem nav atzīstami tādi apstākļi, kas bija zināmi virsprokuroram, piekrītot prokurora lēmumam atteikties no apsūdzības uzturēšanas, tajā skaitā citāds pierādījumu vērtējums cietušā apelācijas sūdzībā, proti, pierādījumu ticamības, attiecināmības un pietiekamības vērtējums, nepiekrišana prokurora viedoklim par Krimināllikuma pantā, tā daļā vai punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva kāda no elementiem (objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse) neesībai. Prokurora protestā vai cietušā sūdzībā norādīto jauno apstākļu esību vai neesību konstatē tiesa.
Apelācijas instances tiesai, izskatot lietu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības Kriminālprocesa likuma 460.panta pirmās daļas kārtībā, nav tiesiska pamata vērtēt pierādījumus un apšaubīt prokurora atteikšanās no apsūdzības pamatotību, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 17.pantā noteiktajam kriminālprocesa pamatprincipam apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas.
Kriminālprocesa likuma 460.panta jēga un mērķis ir nodrošināt efektīvāku un ātrāku kriminālprocesa norisi, paredzot prokurora atteikšanās no apsūdzības kontroles iespēju tikai vienam amatā augstākam prokuroram un iekļaujot normā imperatīvu prasību par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar atteikšanos no apsūdzības.
Vēl viena amatā augstāka prokurora iesaistīšanās atteikšanās no apsūdzības pamatotības un likumības izvērtēšanā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 460.panta nosacījumiem nav paredzēta. Par amatā augstāku prokuroru Kriminālprocesa likuma 460.panta pirmās daļas izpratnē atzīstams virsprokurors, tas ir, nākamais amatā augstākais prokurors par to prokuroru, kurš ir atteicies no apsūdzības.
09.02.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-5/2018
Tiesas sēde krimināllietās noris nemainīgā tiesnešu sastāvā. Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna.
Taisnīgas tiesas garantijas prasa, lai iesniegtie pierādījumi tiktu pārbaudīti tieši, proti, lai to darītu tie tiesneši, kas iztiesā lietu. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiesas sastāvs mainās, jānodrošina, ka jaunā sastāva tiesneši paši pārbauda pierādījumus un iegūst pilnu informāciju par tiem.
06.12.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-507/2017
Tas, ka tiesa ir atzinusi – cietušā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta, nenozīmē, ka tai jebkurā gadījumā jāiztiesā lieta cietušā klātbūtnē. Arī pēc šāda atzinuma tiesa var iztiesāt lietu bez cietušā piedalīšanās, ja cietušā klātbūtni nav iespējams nodrošināt, piemēram, ja cietušais miris vai arī ja tiesa ir izdarījusi visu, ko no tās saprātīgi varēja sagaidīt, lai nodrošinātu cietušā piedalīšanos tiesas sēdē, taču tas nav izdevies.
13.06.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-444/2017
Tiesai nav tiesiska pamata iztiesāt lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), ja tai ir zināms, ka attiecībā pret apsūdzēto ir pieņemts Eiropas apcietinājuma orderis un tiek gatavota apsūdzētā izdošana Latvijai.
28.04.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-189/2016
Ja tiesa lietas izskatīšanas laikā saņem informāciju par apsūdzētā atrašanās vietu un jautājuma risināšanu par viņa izdošanu Latvijas Republikai, tai nav pamata skatīt lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia). Nepastāvot Kriminālprocesa likuma 465.pantā minētajiem nosacījumiem, apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.
10.02.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-38/2016
Lietu nevar izskatīt kasācijas kārtībā, ja pirmās instances tiesā lieta iztiesāta apsūdzētā prombūtnē (in absentia), apsūdzētajam nav bijušas nodrošinātas likumā paredzētās tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu un arī apelācijas instances tiesa iztiesājusi lietu apsūdzētā prombūtnē, bet apsūdzētais, realizējot Kriminālprocesa likuma 465.panta otrajā daļā paredzētās tiesības, pārsūdzējis abu zemāko instanču tiesu nolēmumus. Šādā gadījumā lieta vispirms iztiesājama apelācijas kārtībā.
31.03.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-25/2016
Līdztekus pirmstiesas kriminālprocesā izvirzītajā apsūdzībā inkriminētajai kukuļa nodošanai atzīstot, ka apsūdzētais ir izdarījis arī kukuļa piedāvāšanu, tiesa ir atzinusi par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, tādējādi pasliktinot apsūdzētā stāvokli un pārkāpjot viņa tiesības uz aizstāvību.
14.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-6/2016
Gadījumā, ja apelācijas instances tiesa apspriedes laikā apspriežu istabā secina, ka ir jāgroza apsūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajai daļai, tad nepieciešams izvērtēt, vai tiesas izmeklēšanā tika izskatīti apstākļi, kas ietverti grozītajā apsūdzībā un apsūdzētajam bija nodrošinātas tiesības aizstāvēties pret tiem un attiecīgi izvēlēties savu aizstāvības pozīciju. Par izšķirošo apstākli atzīšanai par to, ka apsūdzība tiek grozīta uz vieglāku, nevar būt sankcija par grozītajā apsūdzībā ietverto noziedzīgu nodarījumu.
09.04.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-199/2015
Kriminālprocesa likuma 474.pantā noteiktā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana nav attiecināma uz tiesas nolēmuma rezolutīvajā daļā noteiktā soda grozīšanu vai papildināšanu.
28.05.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-74/2015
Kriminālprocesa likuma 465.pants noteic, ka noteiktos gadījumos krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia).
Likums tieši nenorāda apstākļus, kādos apsūdzētā ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt. Lemjot par apstākļu esamību, pie kuriem apsūdzētā ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt, tiesai ir jāizsmeļ visi Kriminālprocesa likumā paredzētie līdzekļi, kas saistīti ar procesa virzību, piespiedu līdzekļi un sankcijas, tehniskie līdzekļi, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus un nepiešķirot kādam no tiem prioritāti bez to izvērtēšanas, lai sasniegtu Kriminālprocesa likuma 1.pantā definēto likuma mērķi.
14.04.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-50/2015
Kriminālprocesa likuma 474.pantā noteiktā matemātiskā aprēķina vai pārrakstīšanās kļūdu labošana nav attiecināma uz tiesas nolēmuma rezolutīvajā daļā noteiktā soda grozīšanu vai papildināšanu.
10.02.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-5/2015
Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītais jēdziens „rakstveida pierādījumi un citi dokumenti” nav attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī ir fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem, proti, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.panta otro daļu tie ir pārbaudāmi kārtībā, kāda likumā paredzēta liecību pārbaudei.
27.11.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-566/2014
Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta, nelikumīgi glabāto tabakas izstrādājumu daudzums, ir juridiski nozīmīgi fakti, kuri nevar tikt atzīti par pārrakstīšanās kļūdu Kriminālprocesa likuma 474.panta izpratnē.
04.12.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-533/2014
Kriminālprocesa likumā paredzētā iespēja prokuroram iztiesāšanas gaitā grozīt apsūdzību ir saistīta ar to, vai tika veikts pirmstiesas kriminālprocess par šo nodarījumu.
30.01.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-4/2014
Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā ietvertais nosacījums par tiesas tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus ietver sevī ne tikai tiesas tiesības aizstāt, tās ieskatā, nepierādītos noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus ar pierādītajiem, bet arī izslēgt no apsūdzības nepierādītos faktiskos apstākļus un, ja tam ir tiesisks pamats, arī pārkvalificēt inkriminētās noziedzīgās darbības, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.
13.09.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-409/2013
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta pirmo daļu pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt liecību. No minētās likuma normas izriet, ka apsūdzētais var izmantot savas tiesības nesniegt liecības.
Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītais jēdziens „rakstveida pierādījumi un dokumenti” nav attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem. Liecību nolasīšanas vai atskaņošanas kritēriji ir noteikti Kriminālprocesa likuma 501.pantā un Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturtajā daļā.
14.05.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-39/2013
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 23.pantā un 455.panta trešajā daļā noteikto, atzīstams, ka tiesa var pārkvalificēt inkriminētās noziedzīgās darbības vai arī atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.
24.01.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-15/2013
Ja vairākas personas tiek apsūdzētas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu grupā (dalībā), tad apsūdzības grozīšana tādā veidā, ka kāda no šīm personām tiek apsūdzēta kā līdzdalībnieks, lielākoties nepasliktina neviena apsūdzētā stāvokli un nepārkāpj viņu tiesības uz aizstāvību.
11.01.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-8/2013
Viens no Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem, kad tiesa var neizdarīt pierādījumu pārbaudi ir konstatējums, ka apsūdzētais atzinis savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā un piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai. Kriminālprocesa likuma 499.panta izpratnē apsūdzētā attieksmi pret apsūdzību un pierādījumu pārbaudes izdarīšanu vai neizdarīšanu var konstatēt tikai tiesas sēdē klātesot apsūdzētajam. Nepietiek ar to, ka apsūdzētais attieksmi par minētajiem jautājumiem izteicis pirmstiesas kriminālprocesā, jo tiesas sēdē tā var mainīties. Turklāt tiesai pirms jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu izlemšanas jānoskaidro apsūdzētā viedoklis un viņam arī jāizskaidro pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas. Apsūdzētā prombūtnē šādas likumā paredzētās obligātās darbības tiesa izdarīt nevar.
26.04.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-170/2012
Apelācijas instances tiesas konstatējums tiesas sēdes protokolā par to, ka lietā esošie rakstveida pierādījumi un citi dokumenti apkopoti vairākos sējumos, nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesa pārbaudījusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 449.panta pirmajā daļā norādītajam pierādījumu pārbaudes tiešuma principam.
10.05.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-132/2012
Tiesai nav pienākuma ikreiz, kad kāda no procesā iesaistītajām personām izteikusi lūgumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, šādu lūgumu apmierināt. Šādas tiesības un pienākums rodas tad, ja tiesa, izvērtējusi pieteikto lūgumu vai arī pati pēc savas iniciatīvas, uzskata, ka konkrētajā kriminālprocesā piemērotā tiesību norma neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Ja tiesa, tulkojot tiesību normu atbilstoši tiesību normuiztulkošanas (interpretācijas) metodēm, nekonstatē pretrunas ar augstāka juridiskā spēka tiesību normu, tā šādu lūgumu noraida.
Viens no būtiskākajiem taisnīgas tiesas elementiem ir tiesības būt klāt tiesas sēdē un tiesības uz mutvārdu procesu. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas, tādēļ tās leģitīma mērķa sasniegšanai var samērīgi ierobežot, tostarp, lai panāktu citu taisnīgas tiesas elementu (piemēram, lietas izskatīšana saprātīgā termiņā, tiesiskā stabilitāte) efektīvāku nodrošināšanu attiecībā pret citām personām.
Ja pirmās instances tiesā izskatīta pēc būtības mutvārdu procesā, apelācijas instances tiesas lēmums, ievērojot Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 3.punktā paredzēto, noteikt lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, neskatoties uz aizstāves apelācijas sūdzībā izteikto lūgumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā, nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām.
08.03.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-27/2012
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 468.panta ceturto daļu aizstāvis, kas no jauna iestājies krimināllietā, var lūgt tiesu atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības vai eksperta atzinumu, kā arī veikt citas procesuālās darbības. Šāds aizstāvja lūgums ir izlemjams tāpat kā citi lietā pieteiktie lūgumi. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 496.pantu tiesa ir tiesīga tos noraidīt vai apmierināt.
26.05.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-277/2011
Ar atteikšanos no apsūdzības jāsaprot atteikšanos no noziedzīga nodarījuma faktiskajiem apstākļiem un to juridiskās kvalifikācijas vai atteikšanos no viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu faktiskajiem apstākļiem (epizodēm), nemainoties vai mainoties palikušo noziedzīgo nodarījumu vai nodarījuma juridiskajai kvalifikācijai.
09.06.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-201/2011
Grozot apsūdzību, smagāks noziedzīgs nodarījums apsūdzētajam tiek inkriminēts ne tikai tajos gadījumos, kad uz smagāku tiek grozīta noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija, bet arī tajos gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija paliek negrozīta, bet uz smagākiem mainās noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi.
Ja iepriekšējais pirmās instances tiesas spriedums netika atcelts sakarā ar prokurora protestu vai cietušā sūdzību par nepieciešamību piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, bet atcelts sakarā ar apsūdzētā apelācijas sūdzību Kriminālprocesa likuma pārkāpumu dēļ, tiesai, iztiesājot lietu no jauna pēc sprieduma atcelšanas, nav tiesiska pamata piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu.
09.06.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-198/2011
Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu.
29.03.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-147/2011
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta otro daļu tiesa ir tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē tikai tad, ja apsūdzētais aizstāvību īsteno pats, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā.
Ekspertīze ir procesuāla darbība, kuras rezultātā tiek iegūts pierādījums – eksperta atzinums.
Tā kā apsūdzētais aizstāvību īstenoja kopā ar aizstāvi, tad tiesai nebija tiesības pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus, tostarp, ekspertu atzinumu.
31.03.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-39/2011
Prokurors pirmās instances tiesā ir tiesīgs grozīt tikai jau esošu apsūdzību par tādu noziedzīgu nodarījumu, kurā persona ir apsūdzēta un nodota tiesai.
28.01.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-22/2011
Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības noziedzīgā nodarījuma apstākļi, tajā skaitā apsūdzētās personas faktiskās darbības ir jānorāda tādā apmērā, lai apsūdzētā persona būtu spējīga īstenot aizstāvību pret viņai uzrādīto apsūdzību.
Grozot apsūdzību un mainot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu, tiek mainīti faktiskie lietas apstākļi.
28.09.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-509/2009
Tas, ka prokurors tiesas sēdē norādījis, ka konkrētajā gadījumā izlīgums atbilstoši Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktam ir tiesai saistošs un kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis, nenozīmē prokurora atteikšanos no apsūdzības uzturēšanas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 459., 460.pantam.
16.06.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-330/2009
Kriminālprocesa likuma 449.panta nosacījumi, kas paredz krimināllietas iztiesāšanas tiešumu un mutiskumu, attiecināmi ne tikai uz pirmās instances tiesu, bet arī uz apelācijas instances tiesu.
Kriminālprocesa likuma 449.panta trešā daļa nosaka, ka rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, izņemot gadījumus, kad persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana vai atskaņošana nav nepieciešama. Šī norma paredz gadījumu, kad var atteikties no mutiskuma, bet nevis no tiešuma rakstveida pierādījumu un citu dokumentu pārbaudē tiesas izmeklēšanas laikā.
28.05.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-84/2009
Kriminālprocesa likuma 461., 462.pants nosaka apsūdzības grozīšanas veidus, iztiesāšanas posmus, līdz kuriem prokurors var grozīt apsūdzību, grozītās apsūdzības procesuālās fiksēšanas formu, tiesu instances, kurās var grozīt apsūdzību.
31.07.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-395/2007
1. Kriminālprocesa likumā noteiktās krimināllietas izskatīšanas, pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas nolēmuma un atzinuma pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā [šajā lietā] ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Kriminālprocesa likumā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.
2. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 452.pantu tiesas sēde krimināllietā noris nemainīgā tiesnešu sastāvā. Ja krimināllietas izskatīšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna.
27.08.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-377/2007
No Kriminālprocesa likuma 456.panta 3.daļas jēgas izriet, ka pie apstākļiem, kad izpildīti šīs likuma normas nosacījumi, kompensācijas piedziņa izdarāma valsts interesēs, nesaistot šo piedziņu ar cietušā statusu kriminālprocesā.
27.04.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-266/2007
1. Ja tiesai ir zināma apsūdzētās personas atrašanās vieta un ir uzsākta viņas izdošanas procedūra, tad nav likumīga pamata krimināllietas izskatīšanai Kriminālprocesa likuma 465.panta kārtībā, t.i., apsūdzētā prombūtnē (in absentia).
2. Nepamatoti izskatot krimināllietu apsūdzētā prombūtnē, tiesa ir liegusi viņam iespēju izmantot starptautiskajos dokumentos un Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības.
28.07.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-502/2006
Ja prokurora apelācijas protesta atsaukums faktiski ir vērtējams kā atteikšanās no apsūdzības, tad tiesai jāievēro Kriminālprocesa likuma 460.panta 1.daļā noteiktais un jāpasludina pārtraukums, lai nodrošinātu amatā augstākam prokuroram iespēju lemt par apsūdzības uzturētāja nomaiņu.
