XIX nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā

28.02.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-83/2022

Krimināllikuma 217.panta pirmajā daļā (2012.gada 13.decembra likuma redakcijā) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos un ir pabeigts ar grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu, tāpēc, kvalificējot noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 217.panta pirmās daļas, jākonstatē vienīgi tādas pazīmes, kas raksturo pašu kaitīgo darbību – uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu.

Lejupielādēt

10.03.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-19/2022

Apzināti nepatiess maksātnespējas procesa pieteikums, proti, tāds maksātnespējas procesa pieteikums, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja tā dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process, ir Krimināllikuma 214.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets. Tādējādi šāds maksātnespējas procesa pieteikums nav uzskatāms par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem.

Lejupielādēt

20.01.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-12/2022

Lejupielādēt

20.01.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-12/2022

Krimināllikuma 218.panta otrās daļas izpratnē bezdarbība kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas tiek pieļauta tikai tajā gadījumā, ja konstatējama ļaunprātīga noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšana, proti, pastāvot reālai iespējai tos pildīt un tā rezultātā valstij vai pašvaldībai nodarot zaudējumus lielā apmērā. Savukārt jautājums, vai personai, kura atbildīga par nodokļu nomaksu, bija iespējams izpildīt viņai uzlikto pienākumu un novērst kaitīgās sekas, ir jāizlemj, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus.

Lejupielādēt

20.10.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-505/2021

Nosakot sodu par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktā paredzētais apstāklis – noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ –, jo mantiska labuma iegūšana ir minētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturojoša pazīme. Vainīgās personas darbība vai bezdarbība ir vērsta uz to, lai nemaksātu nodokļus, t.i., savā valdījumā esošo mantu nenodotu citam un iegūtu mantisku labumu.

Lejupielādēt

20.10.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-505/2021

Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir arī ārvalsts uzņēmuma filiāles kā atsevišķa nodokļu maksātāja vadītājs, kuram ir pienākums veikt normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksājumus.

Lejupielādēt

15.12.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-139/2021

Konstatējot, ka vainīgās personas nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas darbības vai bezdarbības akti, kas vērsti uz kopēju mērķi – izvairīties no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas –, ko aptver vainīgās personas vienots nodoms, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, var tikt kvalificēta kā viens atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums arī gadījumos, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi vienlaikus vairākās kapitālsabiedrībās kā patstāvīgos tiesību subjektos.

Lejupielādēt

21.12.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-117/2021

Lejupielādēt

21.12.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-117/2021

Maksājumu attaisnojoši grāmatvedības dokumenti nav uzskatāmi par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Atbildība par grāmatvedības dokumentu viltošanu ir paredzēta Krimināllikuma 217.pantā.

Lejupielādēt

15.04.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-94/2021

Lejupielādēt

17.12.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-91/2021

Apsūdzībā, kas celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas bezdarbības veidā, nodokļu deklarācijas nav obligāti jānorāda. Atšķirībā no citiem izvairīšanās no nodokļu nomaksas veidiem, kad noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido noteiktas informācijas sniegšana vai nesniegšana nodokļu deklarācijās, gadījumā, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi bezdarbības veidā, noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā nodokļu maksāšanas pienākuma nepildīšana. Šādā gadījumā apsūdzība pietiekami pilda savu informatīvo funkciju arī tad, ja no tās identificējams laika posms, kad veidojies nodokļu parāds, brīdis, kad noziedzīgais nodarījums pabeigts, un tā rezultātā radīto zaudējumu apmērs, bet konkrētās katrā taksācijas periodā deklarētās un nesamaksātās nodokļu summas ir noskaidrojamas no krimināllietas materiāliem.

Lejupielādēt

09.04.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-16/2021

Par Krimināllikuma 213.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas brīdi atzīstams tiesas konstatēts maksātnespējas stāvoklis, ar kuru radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.

Lejupielādēt

16.02.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-15/2021

Lejupielādēt

30.04.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-7/2021

Nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšana un nelikumīgu alkoholisko dzērienu pārvietošana Krimināllikuma 221.2panta izpratnē ir divi patstāvīgi minētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmes veidi, tādēļ vainīgās personas darbības, kas saistītas ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu pārvietošanu, papildus kā nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšana nav jākvalificē. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu atrašanās transportlīdzeklī to nelikumīgas pārvietošanas laikā nav pamats, lai šo apstākli kvalificētu kā nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšanu, bet tā ir obligāts priekšnosacījums pārvietošanas īstenošanai, izmantojot transportlīdzekli.

Lejupielādēt

28.01.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-2/2021

Dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa mērķis ir novērst netaisnīgu situāciju, kad persona tiek saukta pie atbildības divreiz par vienu un to pašu krimināli sodāmu darbību. Lai izvērtētu Krimināllikuma 207.panta otrajā daļā un likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas 3.punktā ietverto normu atbilstību dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam, nepieciešams noskaidrot, vai šajās normās ir paredzēta atbildība par vienu un to pašu nodarījumu. Savukārt, lai to noskaidrotu, nepieciešams izvērtēt, vai abu sodu piemērošana ir pamatota ar vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem vai apstākļiem, kas pēc būtības ir tie paši. Apstākļi, uz kuriem pamatota kriminālsoda piemērošana saskaņā ar Krimināllikuma 207.panta otro daļu un soda naudas piemērošana saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas 3.punktu, ir savstarpēji nošķirami laikā un telpā, līdz ar to abu šo sodu piemērošana nerada dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu.

Lejupielādēt

02.02.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2021

Lejupielādēt

04.09.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-74/2020

Lejupielādēt

27.03.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-58/2020

Lejupielādēt

12.06.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-54/2020

Lejupielādēt

22.05.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-17/2020

Lejupielādēt

22.05.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-14/2020

Lejupielādēt

31.10.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-373/2019

Lejupielādēt

05.11.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-372/2019

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam ir materiāls sastāvs, jo tas ietver sekas, kas ir cēloņsakarībā ar darbību (bezdarbību). Zaudējumam jābūt reālam un lielā apmērā. Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšana laika ziņā nesakrīt ar reālu priekšnodokļa izmantošanu. Valstij rodas zaudējums tikai reālas priekšnodokļa izmantošanas gadījumā. Tāpēc apsūdzībā un par pierādītu atzītā nozieguma aprakstā jānorāda, kādas darbības Valsts ieņēmumu dienests veicis pēc pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Viltotu grāmatvedības dokumentu sastādīšana, patiesībai neatbilstošu ziņu ierakstīšana pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir nepabeigts noziegums un atbilst sagatavošanās stadijai. Savukārt viltotas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšana atbilst nozieguma mēģinājuma stadijai, jo, iesniedzot deklarāciju, rodas tikai tiesības uz nelikumīgu labumu. Šīs tiesības turpmākajā procesā var arī nerealizēties no iesniedzēja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Lejupielādēt

04.06.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-111/2019

Uzņēmējdarbība ar alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem atzīstama par uzņēmējdarbību, kuras veikšanai nepieciešama speciāla atļauja (Krimināllikuma 207.pants), nevis aizliegtu uzņēmējdarbību (Krimināllikuma 208.pants).

Lejupielādēt

15.02.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-95/2019

Valsts amatpersonas deklarācijā norādāmi visu veidu gūtie ienākumi pārskata periodā, tostarp laimesti, neatkarīgi no apmēra. Azartspēles nav saimnieciskā darbība, tādējādi attiecībā uz to rezultātā gūtiem laimestiem neaprēķina ieņēmumus, izdevumus vai zaudējumus.

Lejupielādēt

25.09.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-275/2018

Tabakas izstrādājumu nelikumīga uzglabāšana un tabakas izstrādājumu nelikumīga pārvietošana (pārvadāšana) ir divi patstāvīgi Krimināllikuma 221.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmes veidi, tādēļ vainīgās personas darbības, kas saistītas ar tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu (pārvadāšanu), papildus kā tabakas izstrādājumu nelikumīga uzglabāšana nav jākvalificē. Nepieciešamība pēc šādas papildu kvalifikācijas nerodas arī tajā gadījumā, ja tiek konstatēts, ka vainīgā persona, nelikumīgi pārvietojot tabakas izstrādājumus no vienas vietas uz otru, ceļā ir apstājusies, piemēram, lai uzpildītu degvielu vai ieturētu maltīti. Tabakas izstrādājumu atrašanās transportlīdzeklī to nelikumīgas pārvietošanas (pārvadāšanas) laikā nav pamats, lai šo apstākli kvalificētu kā tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, bet tā ir obligāts priekšnosacījums pārvietošanas (pārvadāšanas) īstenošanai, izmantojot transportlīdzekli.

Lejupielādēt

09.11.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-240/2018

Preces ir ievestas Latvijas Republikas teritorijā, ja tās ir aizturētas aiz pirmās muitas iestādes. Latvijas Republikas teritorijā ievesto akcīzes preču vērtības noteikšanai jāpiemēro akcīzes, muitas un pievienotās vērtības nodokļi, un preces vērtībai ir nozīme noziedzīgā nodarījuma pareizai kvalifikācijai.

Lejupielādēt

21.06.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-159/2018

Krimināllikuma 218.pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam ir speciāls subjekts – pieskaitāma fiziska persona –, kuras pienākums ir maksāt valsts noteiktos nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus, līdz ar to citu šādā noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto personu darbības var tikt kvalificētas vienīgi kā līdzdalība, organizējot, uzkūdot vai atbalstot minētā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšana personu grupā nav norādīta kā Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalificējošā pazīme, līdz ar to katram apsūdzētajam jārealizē visas attiecīgā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīmes. Personu, kuru raksturo Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma speciālā subjekta pazīmes, var saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas tikai saistībā ar to uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, par kuras likumos noteikto nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksu valsts budžetā tā ir atbildīga.

Lejupielādēt

25.10.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-57/2018

1. Krimināllikuma 191.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir tautsaimniecības intereses muitas lietu (muitas darbības) sfērā un priekšmets – muitošanai pakļautās preces un citas vērtības. Savukārt Krimināllikuma 221.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir tautsaimniecības intereses akcīzes preču – alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu – aprites sfērā un priekšmets – alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi kā akcīzes preces, kuru apritei ir noteikta īpaša kārtība. Arī alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi var būt muitošanai pakļautās preces, tādēļ izšķiroša nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā, nošķirot Krimināllikuma 191.pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus no šā likuma 221.pantā paredzētajiem, ir apstāklim, vai konkrētai precei inkriminētā noziedzīgā nodarījuma laikā ir bijis muitošanai pakļautās preces statuss. Lemjot par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju gadījumos, kad konstatētas nelikumīgas darbības ar muitošanai pakļautiem alkoholiskiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem, būtiska nozīme ir celtās apsūdzības saturam – tajā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem, kas noteic noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, un apsūdzības viedoklim par noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju. 2. Par muitošanai pakļauto preci Krimināllikuma 191.panta izpratnē atzīstama prece, kas Latvijas teritorijā nonākusi, šķērsojot Eiropas Savienības teritorijas ārējo robežu, apejot muitas kontroli, kā arī ārpussavienības prece, kas Latvijas teritorijā nonākusi, izejot muitas kontroli, bet kuras statuss nav mainīts, kura nav izvesta no Savienības muitas teritorijas un nav arī iznīcināta. Tas, vai attiecīgajai precei ir muitošanai pakļautās preces statuss, ir nosakāms, ņemot vērā attiecīgajā laika periodā spēkā esošos normatīvos tiesību aktus un izvērtējot pierādījumus lietā.

Lejupielādēt

16.01.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-4/2018

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas kopumā uzskatāma par pabeigtu ar nodokļa faktiskās nenomaksāšanas brīdi, proti, ar nodokļa iemaksāšanas termiņa par noteiktu taksācijas periodu iestāšanos, kad vai nu vispār netiek nomaksāts nodoklis vai tam pielīdzinātais maksājums, vai arī tas tiek nomaksāts daļēji, un valstij vai pašvaldībai tiek nodarīts zaudējums lietā apmērā nesaņemto vai daļēji saņemto nodokļu maksājumu veidā.

Lejupielādēt

08.08.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-405/2017

Mantas nolaupīšana un maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana nav jākvalificē kā noziedzīgo nodarījumu ideālā kopība. Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā norādītā maksāšanas līdzekļa izmantošana uzskatāma par speciālo normu attiecībā pret normām, kurās paredzēta atbildība par mantas nolaupīšanu. Ar maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu jāsaprot prettiesiski darījumi vai materiāla labuma gūšana ar maksāšanas līdzekļa palīdzību, tostarp naudas izņemšana no bankomāta.

Lejupielādēt

16.02.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-100/2017

Civiltiesisks darījums starp divām fiziskām personām, ja tā nav šo personu saimnieciskā darbība un valsts tautsaimniecības daļa, neapdraud tautsaimniecības intereses, kas ir Krimināllikuma 220.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts.

Lejupielādēt

02.02.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-27/2017

Apsūdzības grozīšana no Krimināllikuma 190.panta ceturtās daļas uz Krimināllikuma 191.panta otro daļu konkrētajā gadījumā ir apsūdzēto stāvokļa nelikumīga pasliktināšana, jo, kaut arī no jauna inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sankcija ir vieglāka un tiesas sēdē apsūdzētajiem netika liegta iespēja aizstāvēties pret jauno apsūdzību, izšķiroša nozīme ir faktam, ka jaunajā apsūdzībā ir norādīti iepriekšējā apsūdzībā nenorādīti faktiskie apstākļi, kā arī ir veikta iepriekšējā apsūdzībā norādīto apstākļu papildināšana. Turklāt notiesājoša apelācijas instances tiesas sprieduma gadījumā apsūdzētajiem netiek dota iespēja augstāk stāvošā instancē pārbaudīt pierādījumus par svarīgiem juridiskiem un faktiskiem apstākļiem.

Lejupielādēt

10.02.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-26/2017

Par Eiropas Savienības teritorijā neievestu un atbilstoši Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (Regula Nr. 2913/92) 233.panta pirmās daļas „d” apakšpunktam ar nodokļiem neapliekamu atzīstama tāda prece, kura faktiski nav nonākusi Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā sakarā ar tās konfiscēšanu pirmajā muitas iestādē, nešķērsojot muitas kontroles punktu, un kura tādējādi nevarēja nokļūt apgrozījumā un ietekmēt Eiropas Savienības kopējo tirgu, tas ir, radīt ekonomiskas sekas. Regulas Nr.2913/92 233.panta otrā daļa rada nodokļa parāda pastāvēšanu vienīgi attiecīgās krimināllietas ietvaros krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma nolūkā, ciktāl šā parāda apmērs ietekmē personas darbību kvalifikāciju vai novērtējumu sakarā ar piespriežamā soda apmēru, taču neuzliek personai par pienākumu faktiski maksāt attiecīgo nodokli.

Lejupielādēt

09.03.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-13/2017

Lejupielādēt

19.09.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-496/2016

Krimināllikuma 193.panta otrās daļas izpratnē maksāšanas līdzekļa izmantošana aptver jebkuru rīcību ar maksājuma kartei piesaistītajā kontā esošajiem naudas līdzekļiem, tāpēc nepatiesu datu ievadīšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, lai ietekmētu tās resursus un tādā veidā iegūtu svešu mantu, nav jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 177.1 panta.

Lejupielādēt

25.08.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-332/2016

Persona, kura veikusi likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās nelikumīgās darbības, nav atbrīvojama no kriminālprocesā pieteiktas un ar minēto likumu pamatotas kaitējuma kompensācijas tāpēc vien, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas.

Lejupielādēt

08.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-323/2016

Pienākuma samaksāt akcīzes nodokli rašanās ir atkarīga no tā, vai nelikumīgi ievestās preces tiek izvestas ārpus teritorijas, kurā atrodas pirmā Kopienas ārējās robežas muitas iestāde. Ja cigaretes izņemtas un konfiscētas muitas kontroles laikā Eiropas Kopienas ārējās robežas muitas iestādes teritorijā, uzskatāms, ka preces nav šķērsojušas šīs teritorijas robežu, bet palikušas muitas iestāžu rīcībā un apsūdzētais nav tās laidis brīvā apgrozībā, tāpēc nav konstatējams pienākums maksāt nodokli. Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.

Lejupielādēt

21.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-99/2016

1. Likuma „Par akcīzes nodokli” normu interpretācija, kasparedzētu akcīzes nodokļa iekasēšanu par precēm, kuras aizturētas dalībvalsts pirmajā muitas iestādē un vienlaicīgi vai vēlāk tikušas iznīcinātas, būtu pretrunā ar Direktīvu Nr.92/12/EEK. 2. Kontrabandas preces vērtība pati par sevi neveido zaudējumu valsts vai Eiropas Savienības budžetam. Mantisks zaudējums valstij rodas tad, kad konstatēta ar likumu noteikta maksājama summa, kura noziedzīga nodarījuma dēļ nav ieskaitīta valsts ienākumos.

Lejupielādēt

26.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-51/2016

Ar akcīzes nodokli ir apliekama arī nelegāla akcīzes prece, kas atrodas brīvā apgrozībā Eiropas Kopienas muitas teritorijā, ja tā atbilst likumā noteiktajiem akcīzes preces kritērijiem un nav atbrīvota no nodokļa, kā tas izriet arī no Eiropas Savienības Tiesas 2000.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.C-455/98. Apstāklis, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas, nevar būt par pamatu personas, kura ar šāda veida akcīzes preci veic likumā „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās darbības, atbrīvošanai no kriminālprocesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas, kura pamatota ar likuma „Par akcīzes nodokli” normām, piedziņas.

Lejupielādēt

28.04.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-5/2016

Priekšmeta (tabakas izstrādājumu) iekraušana transportlīdzeklī ir apzināta darbība, kas tieši vērsta uz Krimināllikuma 221.pantā paredzētā nozieguma izdarīšanu, tāpēc priekšmeta iekraušana ir neatņemams pārvadāšanas elements, ja konstatēts nodoms pārvadāt priekšmetu. Pārvadāt iespējams tikai transportlīdzeklī iekrautu priekšmetu, tāpēc Krimināllikuma 221.pantā paredzētā darbība „pārvadāšana” jāinterpretē plašāk un nav jāsaista tikai ar transportlīdzekļa kustību. Tabakas izstrādājumu nelikumīgas pārvadāšanas mēģinājums Krimināllikuma 221.panta izpratnē ir tabakas izstrādājumu iekraušana transportlīdzeklī ar nodomu tos pārvadāt. Šādas darbības nav atzīstamas par sagatavošanos izdarīt noziegumu.

Lejupielādēt

16.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-542/2015

1. Kvalificējot apsūdzētā darbības (kredīta izkrāpšana, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli – ar internetbankas palīdzību), tiesai jāizvērtē, vai tās nav kvalificējamas tikai pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas, tāpat kā tas ir gadījumos, kad, nelikumīgi izmantojot svešu bankas maksājumu karti, no bankomāta tiek izņemta nauda, samaksāts par pirkumu vai pakalpojumu. 2. Izskatot lietu apelācijas instances tiesā, jāievēro Kriminālprocesa likuma 562.panta trešās daļas prasības, tostarp daļā par galīgā soda noteikšanu.

Lejupielādēt

27.05.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-144/2015

Tiesai, nosakot kontrabandas preces vērtību, ir jāvadās no atbilstošām tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

Lejupielādēt

14.05.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-58/2015

Nošķirami jēdzieni „noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtība” un „nodokļu administrēšana”. Cigarešu kontrabandas gadījumā noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtību noteic likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pants un to atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem veido cigarešu muitas vērtība, muitas nodoklis, akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. Likums nav paredzējis labvēlības principu cigarešu kontrabandai salīdzinājumā ar citiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar šo pašu noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.

Lejupielādēt

26.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-32/2015

Jautājums par nodarījuma kvalificēšanu saskaņā ar Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos norādīto kvalificējošo pazīmi – nodarījumu izdarījusi organizēta grupa – aplūkojams kopsakarā ar Krimināllikuma 21.pantu, kurā sniegtas organizētas grupas pazīmes un norādīti gadījumi, kādos personai iestājas atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā. Lai personu sauktu pie atbildības pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās vai otrās daļas, ievērojot 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī) papildus nepieciešams konstatēt noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmi – būtisku kaitējumu.

Lejupielādēt

12.02.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-12/2015

Nodalot krāpšanas sastāvu no izvairīšanās no nodokļu nomaksas sastāva, tiesai ir jāizvērtē, vai uzņēmums ir nodarbojies ar saimniecisko darbību.

Lejupielādēt

12.01.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-6/2015

2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punkta un 5.punkta nosacījumi par to, ka personas saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas par katru noziedzīgu nodarījumu attiecas uz tām Krimināllikuma Sevišķās daļas normām, kas paredzēja noziedzīgā nodarījuma kvalificējošo pazīmi – atkārtotību.

Lejupielādēt

02.10.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-453/2014

1. Analizējot Krimināllikuma 193.1 pantā norādīto jēdzienu „dati”, secināms, ka ar šo jēdzienu Krimināllikuma 193.1 panta izpratnē saprotams jebkādu datu (informācijas) kopums, kas dod iespēju izmantot finanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekli. Datu kopumam jābūt pietiekamam, lai bez papildus informācijas varētu izdarīt Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētās darbības – finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu. 2. Gadījumā, kad apsūdzētais vienlaikus ar maksājuma kartes nolaupīšanu ir nolaupījis (ieguvis) arī šīs kartes PIN kodu, tādā veidā radot iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli – nolaupīto karti – turklāt pēc tam arī nelikumīgi izmantojis šo nolaupīto karti (piem., ievadot bankomātā (maksājuma terminālī) nolaupīto PIN kodu), apsūdzētā darbības kvalificējamas pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas un papildus pēc Krimināllikuma 193.1 panta otrās daļas nav jākvalificē.

Lejupielādēt

19.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-417/2014

Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos. Taču tas nenozīmē, ka ar šādu noziedzīgu nodarījumu netiek nodarīts kaitējums vispār, jo kā noteikts Krimināllikuma 6.panta pirmajā daļā, tad par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums [..]. Tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai tiesai jāizvērtē radītais kaitējums.

Lejupielādēt

03.07.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-229/2014

Kontrabandas preces vērtības noteikšanai ir izšķiroša nozīme, lai izlemtu par nozieguma sastāva – kontrabandas lielā apmērā - esamību vai neesamību apsūdzētā nodarījumā.

Lejupielādēt

20.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-544/2013

Krimināllikuma 221.panta pirmās daļas norma (likuma redakcijā no 2009.gada 1.jūlija) nav uzskatāma par blanketu, jo Krimināllikuma 221.panta dispozīcijā norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un nav nepieciešama norāde uz citu normatīvo aktu, kur tās konkretizētas.

Lejupielādēt

15.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-371/2013

Ja konstatēts, ka apsūdzētie uzņēmējdarbību veica ar nelikumīgiem (mājas apstākļos izgatavotiem) alkoholiskiem dzērieniem un nezināmas izcelsmes spirtu, kas atsevišķos gadījumos saturēja arī toksiskas un indīgas vielas, tad neapšaubāmi, ka šāda darbība kvalificējama kā aizliegta uzņēmējdarbība, jo atļauju darbībai ar nelikumīgiem alkoholiskajiem dzērieniem valsts neizsniedz. Krimināllikuma 208.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs salīdzinājumā ar Krimināllikuma 207.panta otrajā daļā paredzēto, nav materiāls, tas ir, minētā likuma norma nesaista aizliegtās uzņēmējdarbības veikšanu ar kādu nelabvēlīgu seku iestāšanos vai būtiska kaitējuma radīšanu, un tāpēc šajā gadījumā cēloniskais sakars un sekas nav pierādīšanas priekšmets.

Lejupielādēt

19.06.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-238/2013

Mantkārīga motīva neesamība pati par sevi nerada pamatu apsūdzētās personas attaisnošanai noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ apsūdzībā par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, jo svešu internetbankas izmantošanas kodu karti persona var nelikumīgi izmantot ne tikai mantkārīgā nolūkā, bet arī citu motīvu vadīta.

Lejupielādēt

30.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-11/2013

Ja uzņēmums veic saimniecisko darbību, ir iespējama izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, atskaitot no budžetā maksājamās summas priekšnodokli par faktiski nenotikušiem darījumiem. Savukārt gadījumos, kad saimnieciskā darbība netiek veikta, bet, pamatojoties uz faktiski nenotikušiem darījumiem norādītais priekšnodoklis, piemēram, tiek saņemts atpakaļ kā pārmaksātais nodoklis, valsts intereses nodokļu iekasēšanas jomā netiek apdraudētas, bet ir pamats izvērtēt, vai nav notikusi krāpšana.

Lejupielādēt

26.03.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-3/2013

1. Būtiska atšķirība, kas norobežo šos divus noziedzīgos nodarījumus ir tā, ka, izdarot Krimināllikuma 177.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgā persona iegūstsvešu mantu. Savukārt izdarot Krimināllikuma 218.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgās personas darbība vai bezdarbība ir vērsta uz to, lai nemaksātu nodokļus, iegūtu tiesības uz nodokļu samazināšanu, pārmaksātā nodokļa izmantošanu, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļu summas vai citu nokavēto maksājumu veikšanai, t.i., savu mantu nenodotu citam. Gadījumos, ja nodarījums saistīts ar pārkāpumiem pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas jomā, kaut arī personas darbībās saskatāmas krāpšanas pazīmes, jāizvērtē, vai nav piemērojams Krimināllikuma 218.pants. Turklāt šādā gadījumā, lai pareizi kvalificētu noziedzīgo nodarījumu, nepieciešams konstatēt, vai personas darbības pakļautas tiesību normu par pievienotās vērtības nodokli regulējumam. 2. Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir materiāls sastāvs, tas ir, jākonstatē noziedzīgā nodarījuma sekas - valstij vai pašvaldībai nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Tāpēc gadījumos, kad iesniegtas nepatiesas ziņas par tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu, minētais noziedzīgais nodarījums jāatzīst par pabeigtu ar brīdi, kad valstij vai pašvaldībai nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Tā kā šādos gadījumos nodokļu maksātājam nav pienākuma noteiktos termiņos nomaksāt konkrēta nodokļa summas zaudējums budžetā tiek nodarīts ar brīdi, kad pārmaksātais nodoklis reāli izmantots, lai segtu nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli, citus nodokļus vai segtu nodokļu un nodevu parādus. Kamēr nav konstatēta pārmaksātā nodokļa reāla izmantošana, nodarījums kvalificējams kā nepabeigts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums. 3. Ja saistībā ar fiktīvajiem darījumiem izveidojušos nodokļu pārmaksu persona pieprasījusi atmaksāt vai izmantojusi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 12.6,12.9daļā minētajos gadījumos tiesības saņemt pārmaksāto nodokļa summu, tad nodarījums par naudas summas iegūšanu par pārmaksāto nodokli jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 177.panta attiecīgās daļas kā pabeigts vai nepabeigts noziedzīgais nodarījums, ņemot vērā vainīgās personas nodoma realizēšanas pakāpi. Šādos gadījumos atzīstams, ka vainīgās personas darbības ir izgājušas ārpus Krimināllikuma 218.panta otrās daļas aizsargātām interesēm, nodokļu iekasēšanas jomas un tāpēc nodarījums jākvalificē kā krāpšana.

Lejupielādēt

20.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-446/2012

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumā nepietiek konstatēt, ka nelikumīgi iegūtā manta ir pārvērsta citā vērtībā, bet ir nepieciešams konstatēt, ka personai ir bijis īpašs nolūks slēpt vai maskēt mantas noziedzīgo izcelsmi.

Lejupielādēt

19.04.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-213/2012

Būtisks kaitējums ir Krimināllikuma 210.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme. Ja šāds būtisks kaitējums nav konstatēts, apsūdzētā darbības kvalificējamas saskaņā ar Krimināllikuma 210.panta pirmo daļu.

Lejupielādēt

27.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-178/2012

Krimināllikuma 210.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi veido tiešs nodoms, bet objektīvo pusi konkrētajā lietā – nepatiesu ziņu sniegšana kredīta saņemšanai, t.i., darbība.

Lejupielādēt

13.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-83/2012

Krimināllikuma 193.pantā nav noziedzīga nodarījuma kvalificējošās pazīmes - personu grupa tādēļ apelācijas instances tiesai bija jāizvērtē, vai noziedzīgais nodarījums nav izdarīts līdzdalībā.

Lejupielādēt

07.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-38/2012

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nav norādīta kā kvalificējošā pazīme Krimināllikuma 193.pantā nosauktajos noziedzīga nodarījuma sastāvos. Līdz ar to katrai Krimināllikuma 193.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījumā apsūdzētajai personai jārealizē visas attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes.

Lejupielādēt

26.01.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-26/2012

Lai aizsargātu jurisdikcijas institūciju likumam atbilstošas darbības intereses, Krimināllikuma 298.pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņojumu, kas var būt izteikts iesnieguma, pieteikuma, sūdzības vai citā formā. Tulkojot Krimināllikuma 298.panta pirmo daļu saistībā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu, secināms, ka ziņojumā vai iesniegumā nav obligāti jābūt ietvertam lūgumam uzsākt kriminālprocesu pēc konkrēta Krimināllikuma panta, panta daļas, punkta.

Lejupielādēt

27.10.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-509/2010

Krimināllikuma 1901.panta dispozīcija nav blanketa norma, jo tajā norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

Lejupielādēt

20.11.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-593/2009

1. Krimināllikuma 219. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Brīdinājuma saņemšana ir viens no minētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses elementiem. Atkarībā no brīdinājumā izteiktā satura iespējams izdarīt secinājumus par nodomu izdarīt vai neizdarīt Krimināllikuma 219. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. 2. Tā kā apsūdzētais ir brīdināts tieši par administratīvo atbildību, ja neiesniegs deklarāciju, tad viņa rīcībā, izvairoties no deklarācijas iesniegšanas nav Krimināllikuma 219. panta 1. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvās puses. Apsūdzētajam bija pamats paļauties, ka viņš par deklarācijas neiesniegšanu tiks saukts tikai pie administratīvās atbildības.

Lejupielādēt

22.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-45/2009

Noziedzīgs nodarījums, kurš paredzēts Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā un izpaudies nepatiesu ziņu norādīšanā likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ir pabeigts ar brīdi, kad valsts amatpersona deklarāciju ar nepatiesām ziņām iesniegusi Valsts ieņēmumu dienesta iestādē.

Lejupielādēt

16.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-11/2009

Saskaņā ar Krimināllikuma 210.panta pirmo daļu kriminālatbildība paredzēta par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai. No subjektīvās puses minētais noziedzīgais nodarījums var tikt izdarīts tikai ar tiešu nodomu, t.i., ja persona apzinās, ka nepatiesas ziņas tiek sniegtas subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai.

Lejupielādēt

02.12.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-627/2008

Nomaksājamā nodokļa apmērs ir viens no noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, sastāva objektīvās puses pazīmēm.

Lejupielādēt

21.02.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-5/2008

1. Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva papildus tiešais objekts ir valsts amatpersonu darbības mantiskajā sfērā atklātuma apdraudējums un tas izriet no šā panta daļas dispozīcijas satura. 2. Krimināllikuma 219. panta otrās daļas dispozīcijā ietvertais jēdziens „manta vai citi ienākumi” ir tulkojams saistībā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un saskaņā ar to izdotajiem Ministru Kabineta 2002. gada 22. oktobra Noteikumiem Nr. 478 „Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti.” 3. Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā jēdziens „manta vai citi ienākumi” attiecas uz deklarācijā norādītajām ziņām par īpašumiem, naudas uzkrājumiem, darījumiem, parādsaistībām vai aizdevumiem.

Lejupielādēt

24.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-573/2007

Nelikumīgu darbību ar maksāšanas līdzekļiem atkārtotību veido arī darbības ar vienai personai piederošiem vairākiem maksāšanas līdzekļiem.

Lejupielādēt

28.08.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-385/2007

Persona saucama pie kriminālatbildības un sodāma tikai par Krimināllikumā paredzēta nodarījuma izdarīšanu, kam ir visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, bet nevis tikai par atsevišķu citu likuma normu iespējamo neievērošanu. Skaidras naudas nodošana pati par sevi nav vērtējam kā noziedzīgs nodarījums Krimināllikuma 199.panta 1.daļas izpratnē, jo tiesai ir jāvērtē visi pierādījumi to kopumā un savstarpējā sakarā, ir jākonstatē ne tikai apsūdzētā faktiskās darbības, bet jākonstatē un jāvērtē arī apsūdzētā subjektīvā attieksme – viņa rīcības motīvs un mērķi. Tiesas nepiekrišana prokurora pierādījumu vērtējumam nevar tikt uzskatīta par Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.

Lejupielādēt

16.05.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-312/2007

Kriminālprocess ir izbeidzams, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, jo apsūdzētais – mežizstrādes meistars nav atbildīgs darbinieks Krimināllikuma 196.panta izpratnē.

Lejupielādēt

23.01.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-5/2007

Pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka ieroču nelikumīga pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas, jo Krimināllikuma 190.panta 3.daļā norādīto apdraudējuma objektu neaptver Krimināllikuma 224.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

Lejupielādēt

14.06.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-300/2006

Lejupielādēt

Tiesu prakse

XIX nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā