2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[P]/2021
Krimināllikuma 132.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo speciāls nolūks – iedvest bailes upurim. Noskaidrojot, vai apsūdzētajam bija nolūks likt cietušajam baidīties par savu vai tuvinieku drošību, ir vērtējams, kādu apzinātu uzvedības veidu persona ievēroja kopumā, lai nopietni satrauktu citu personu, darbību ilgums, intensitāte un sistemātiskums. Turklāt ļaunprātīgām darbībām nav jābūt vienveidīgām.
11.09.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-642/2019
Lai noskaidrotu vainīgā nodoma saturu, jāpamatojas uz izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļu kopumu, īpaši ņemot vērā nozieguma izdarīšanas veidu un rīkus, brūču un citu miesas bojājumu daudzumu, raksturu un lokalizāciju, vainīgā noziedzīgo darbību pārtraukšanas iemeslu un viņa rīcību pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kā arī izvērtējot vainīgā un cietušā attiecības pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un citus apstākļus, kas var liecināt par vainīgā nodomu. Uz vainīgā tiešu nodomu attiecībā pret nāvi var norādīt dzīvībai izteikti bīstama veida, rīku un līdzekļu, piemēram, nāvējoša fiziska spēka, aukstā ieroča, asa vai smaga priekšmeta un tamlīdzīga noziedzīga rīka, kas tūlīt spēj sagādāt nāvi, izmantošana. Tādējādi noziedzīgā nodarījuma apstākļu kopuma noskaidrošana un pierādīšana ir priekšnoteikums vainīgās personas nodoma atklāšanai.
16.10.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-520/2017
Krimināllikuma 138. panta otrās daļas dispozīcijā motīvs nav ietverts obligāto nodarījuma sastāva pazīmju skaitā un motīva neesamība neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju.
Ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga izpildīšana var izpausties arī tādā veidā, ka šie pienākumi netiek izpildīti savlaicīgi.
06.01.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-4/2017
Lai lietā par pierādītu atzītu tīšu smagu miesas bojājumu kvalificētu kā tādu, kas vainīgo neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, apsūdzībā un tiesas spriedumā ir jākonstatē cēloņsakarība starp tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu un cietušā nāvi. Ja cēloniskais sakars netiek konstatēts, tad noziedzīgais nodarījums kvalificējams atbilstoši lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.
30.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-296/2016
Atzīstot apsūdzēto par vainīgu tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanā, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, un vienlaikus konstatējot, ka miesas bojājumus apsūdzētais cietušajam nodarījis tad, kad apdraudējums vairs nepastāvēja, tiesa taisa pretrunīgu spriedumu, kas nav atzīstams par tiesisku.
14.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-262/2016
Gadījumos, kad huligāniskās darbības ir saistītas ar vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu un tie nav nodarīti kvalificējošos apstākļos, izdarītais kvalificējams tikai pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, neveidojot ideālo kopību ar Krimināllikuma 126.panta pirmo daļu. Savukārt gadījumos, kad nodarītais satur Krimināllikuma 126.panta otrajā daļā paredzētās kvalificējošās pazīmes, izdarītais Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam kvalificējams kā ideālā kopība pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas un Krimināllikuma 126.panta otrās daļas attiecīgā punkta.
20.06.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-288/2013
Izvērtējot apsūdzību pēc Krimināllikuma 132.panta, jautājumu par to, vai draudi ir bijuši reāli, katrā konkrētā gadījumā izlemj tiesa, ņemot vērā gan faktiskos lietas apstākļus, gan arī cietušā psihisko attieksmi pret izteiktajiem draudiem.
25.04.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-109/2013
Nelabojams sejas izķēmojums nav medicīnisks jēdziens. Tas, vai eksperta konstatētais sejas nelabojams bojājums atzīstams par sejas nelabojamu izķēmojumu, ir jāvērtē prokuroram, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, kā arī tiesai, ja lieta tiek iztiesāta tiesā. Ja apsūdzībā nav norādīts, ka cietušajam nodarīts nelabojams sejas izķēmojums, tad tiesa nevar to konstatēt, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību un nelikumīgi pasliktināts viņa stāvoklis.
16.06.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-295/2009
Krimināllikuma 125.pantā ir paredzēta atbildība par tīšu smagu miesas bojājumu. No Krimināllikuma 125. panta daļu konstrukcijas izriet, ka šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ir paredzēta atbildība par kvalificētiem sastāviem (pastiprinošos apstākļos).
Ja apsūdzētā darbības satur Krimināllikuma 125. panta otrās un trešās daļas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tās kvalificējamas pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas, ietverot šī panta otrās daļas paredzētos, konstatētos kvalificējošos apstākļus.
12.12.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-683/2007
Norobežojot slepkavību no tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanas, kas vainīgā neuzmanības dēļ ir bijis par iemeslu cietušā nāvei, vainīgā nodoma satura noskaidrošanai tiesām jāpamatojas uz izdarītā nozieguma apstākļu kopumu un it īpaši jāņem vērā nozieguma izdarīšanas veids un rīki, brūču un citu miesas bojājumu veids un daudzums, raksturs un lokalizācija, vainīgā noziedzīgo darbību pārtraukšanas iemesls, kā arī vainīgā un cietušā iepriekšējā izturēšanās pirms nozieguma izdarīšanas un citi apstākļi, kas var liecināt par viņa nodomu. Svarīgi ir arī izvērtēt vainīgā rīcību pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas. Jāņem vērā, ka viens no obligātiem slepkavības sastāva objektīvās puses elementiem ir cēloņsakarība.
26.04.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-247/2007
Lai personas darbības kvalificētu saskaņā ar Krimināllikuma 127.pantu, ir jākonstatē, ka tieši cietušais ir pielietojis vardarbību pret vainīgo vai smagi aizskāris tā godu, kas izsaucis vainīgā piepešu stipru psihiska uzbudinājuma stāvokli.
19.03.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-149/2007
Krimināllikuma 130.panta 1.daļas izpratnē tīša sišana, ja nav nodarīti nekādi miesas bojājumi, nozīmē to, ka jābūt izdarītiem vairākkārtīgiem sitieniem. Tikai viena šāda sitiena izdarīšana neveido attiecīgo noziedzīgā nodarījuma sastāvu.
19.12.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-704/2006
1. Likumdevējs ir paredzējis kriminālatbildību tikai par tīša smaga vai vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, iekļaujot šādus noziedzīgus nodarījumus Krimināllikuma 128.pantā.
2. Kriminālatbildība par tīšu vieglu miesas bojājuma nodarīšanu, kas izraisījis īslaicīgus veselības traucējumus un kas nodarīts atrodoties nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, Krimināllikumā nav paredzēta.
