30.06.2020.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-233/2020
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums ir speciālais likums, salīdzinot ar Reliģisko organizāciju likumu. Tomēr Reliģisko organizāciju likums ir piemērojams tādās tiesiskajās situācijās, kas attiecas uz visām Latvijā esošajām reliģiskajām organizācijām un kas nav noregulētās speciālajos likumos. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums neregulē reliģisko organizāciju likvidēšanās un reorganizācijas kārtību, tāpēc ir piemērojams Reliģisko organizāciju likuma regulējums.
Reliģisko organizāciju likuma 17.pants regulē reliģisko organizāciju likvidēšanās un reorganizācijas kārtību, taču likumā nav definēts reliģisko organizāciju reorganizācijas jēdziens un veidi. No panta pirmās daļas izriet, ka draudzes un reliģiskās savienības (baznīcas) likvidācijas vai reorganizācijas kārtībai būtu jābūt paredzētai to statūtos (satversmē, nolikumā), savukārt panta ceturtajā daļā ir īpaši atrunāta draudzes, kura izstājas no reliģiskas savienības (baznīcas), pārreģistrācijas kārtība.
06.05.2010.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-160/2010
1.Latvijas Republikas Satversmes 99.panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Arī Latvijai saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas paredz analogas tiesības. Reliģijas brīvība sastāv no divām daļām – iekšējās ticības, kas attiecas uz personas forum internum un ir absolūta tiesība, jo katram ir tiesības ticēt vai neticēt kam tas vēlas, un reliģiskās pārliecības izpaušanas, kas nav absolūta tiesība.
2. Vēlme rīkoties atbilstoši reliģiskajai pārliecībai vai paust savus reliģiskos uzskatus balstās reliģiskajā mācībā. No tiesību viedokļa katrā gadījumā ir izvērtējams, vai konkrētā izpausme ietilpst reliģiskās brīvības tvērumā un līdz ar to aizsargājama vai ne. Reliģiskajai pārliecībai atbilstoša uztura lietošana kā atsevišķu reliģiju nozīmīga sastāvdaļa ietilpst reliģijas brīvības tvērumā.
