30.03.2021.
Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-709/2021
Privātpersonas tiesību ievērošanas princips formulē administratīvā procesa pamatuzdevumu – uzliek pienākumu iestādei un tiesai administratīvā procesa ietvaros pēc iespējas nodrošināt un veicināt privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Privātpersonas tiesību ievērošanas princips attiecināms uz jebkuru, arī procesuālo, tiesību normu piemērošanu. Tādējādi tas uzliek tiesai pienākumu nodrošināt tādu lietas izskatīšanas procesu, kurā privātpersonas tiesības tiek ievērotas visefektīvākajā veidā. Nepieciešamības gadījumā tas nozīmē arī pienākumu administratīvajai tiesai iedziļināties jautājuma būtībā, notikumu attīstībā vai plašākā apstākļu kontekstā, lai palīdzētu personai pārvarēt formālus šķēršļus pieteikuma pieņemšanai. Formāla pieeja ir pretēja administratīvā procesa būtībai. Ja tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros redz risinājumu, kas novērš šķēršļus pieteikuma pieņemšanai, tad tas nebūtu ignorējams tikai tāpēc, ka persona uz šādu risinājumu pati nav norādījusi. Proti, tiesvedības izbeigšana lietā, lai arī formāli ir pareiza, var būt nepamatota, ja lietā ir iespējams procesuālās ekonomijas un privātpersonas tiesību ievērošanas principam atbilstošāks risinājums, piemēram, tiesa var dot iespēju pieteicējai grozīt pieteikuma priekšmetu atbilstoši aktuālajai faktiskajai situācijai.
02.07.2021.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-64/2021
Iestādes pienākums rīkoties rūpīgi ietver gan valsts vai pašvaldības budžeta interešu ievērošanu, gan privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanu, gan arī labas pārvaldības principa ievērošanu iestādes darbībā. Tādēļ no privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aspekta, ievērojot arī privātpersonu tiesību ievērošanas principu, nodokļa administrācijai ir jārīkojas tā, lai nekaitētu privātpersonas interesēm. Līdz ar to procedūrām, kuras īsteno valsts pārvalde, ir jāatbilst gan valsts (pašvaldības) jeb visas sabiedrības, gan privātpersonas labākajām interesēm. Arī apstākļos, kuros tiesību normās nav noteiktas konkrētas darbības, kas nodokļa administrācijai jāveic nodokļa iekasēšanas nodrošināšanai, ir jāvērtē gan tas, vai nodokļa administrācija ir rīkojusies kā rūpīgs saimnieks, gan tas, vai tā ir rīkojusies atbilstoši labas pārvaldības un privātpersonas tiesību ievērošanas principam.
02.07.2019.
Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1336/2019
Privātpersonas tiesību ievērošanas principa jēga ir pēc iespējas sekmēt privātpersonas tiesību ievērošanu tajās situācijās, kurās tiesību piemērotājam jāizsver pamatotas šaubas par pareizāko tiesisko risinājumu.
Privātpersonas tiesību ievērošanas principa procesuālais aspekts uzliek tiesai pienākumu nodrošināt tādu lietas izskatīšanas procedūru, lai privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses tiktu aizsargātas visefektīvāk. Attiecīgi privātpersonas tiesību ievērošanas princips jāņem vērā ne tikai izlemjot lietu pēc būtības, bet arī izlemjot procesa gaitā radušos procesuālus jautājumus – gan izvērtējot lietas apstākļus, gan interpretējot tiesību normas.
Tiesnesim, lūdzot precizēt, kādā procesā persona vēlas virzīt savas darbības, jānorāda procesuālās iespējas, kā arī, nepieciešamības gadījumā, jānorāda arī procesuāli efektīvākais līdzeklis.
08.03.2019.
Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-1144/2019
Privātpersonas tiesību ievērošanas princips negarantē privātpersonai labvēlīgu un vēlamu iznākumu ikvienā tiesiskajā strīdā vai jautājumā. Šā principa jēga ir pēc iespējas sekmēt privātpersonas tiesību ievērošanu tajās situācijās, kurās tiesību piemērotājam jāizsver pamatotas šaubas par pareizāko tiesisko risinājumu. Privātpersonas tiesību ievērošanas princips paredz vienīgi ar tiesību normām aizsargātu privātpersonas tiesību un interešu aizsardzības veicināšanu. Proti, ar šo principu nevar pamatot lemšanu par labu privātpersonai, ja tai labvēlīgs konkrētās situācijas risinājums neizriet no tiesību normām.
17.06.2019.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-79/2019
Publiskajā pārvaldē piemērojamais princips in dubio pro civis (šaubas par labu cilvēkam) nozīmē, ka iestādei, lemjot par privātpersonai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, un tiesai, to kontrolējot, pamatotu šaubu gadījumā tās jātulko par labu indivīdam.
Ar pamatotām šaubām šā principa kontekstā nav saprotamas jebkuras šaubas, bet gan tādas, kas ir vērstas uz lietas izmeklēšanai izšķirošiem apstākļiem un kuras lietas izskatīšanas gaitā, noskaidrojot un izvērtējot visus būtiskos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, nav iespējams novērst. No tā izriet arī iestādes un tiesas pienākums lietu izskatīt tā, lai iespējamās šaubas tiktu pēc iespējas novērstas, kas savukārt nozīmē, ka iestādei un tiesai parasti jāuzņemas lielāka nasta lietas apstākļu noskaidrošanā.
06.05.2015.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-241/2015
Lai arī Imigrācijas likumā termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamati ir savstarpēji nošķirti – humāni apsvērumi un starptautisko tiesību normas –, to satura noskaidrošana un savstarpējā nošķiršana privātpersonai ir pietiekami sarežģīta, tādēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas ir kompetentā iestāde abos gadījumos, ir nevis strikti jāpieturas pie personas norādītā likumiskā pamata, bet gan atbilstoši privātpersonas tiesību ievērošanas principam jāizvērtē apstākļi pēc būtības. Tādējādi iestādei ir jāapsver abi likumiskie pamati un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59.pantam pēc iespējas jādod personai norādījumi un ieteikumi, lai panāktu tiesisku un taisnīgu lēmuma pieņemšanu.
26.09.2012.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-148/2012
1. Tiesa nav saistīta ar pieteicēja veikto prasījuma kvalifikāciju, ja tā ir kļūdaina. Noteicošais ir nevis procesa dalībnieku viedoklis, kā tiek definēts pieteikuma priekšmets, bet gan tas, vai tiesa ir vērtējusi tās tiesiskās attiecības, kuras pieteicējs ir vēlējies nodot tiesas kontrolei.
2. Lēmums, kas ir pieņemts saistībā ar jau iepriekš, pamatojoties uz publisko tiesību līgumu, nodibinātām publiski tiesiskajām attiecībām starp publisko tiesību subjektu un privātpersonu, nav aplūkojams kā patstāvīgs administratīvais akts, bet aplūkojams kā lēmums, kas pieņemts saistībā ar publisko tiesību līgumu (izpildi, grozīšanu, spēkā esību u.tml.)
3. Prasījums ar publisko tiesību līguma noslēgšanu ietver arī prasījumu par publisko tiesību līguma grozīšanu.
4. Tiesai personas tiesības un tiesiskās intereses jāaizsargā gadījumā, ja personai tādas piemīt. Gadījumā, ja personai konkrētā situācijā tiesības vai tiesiskās intereses nepiemīt, tad tiesai nav arī ko aizsargāt. Vēršoties tiesā ar pieteikumu, pieteicējai jārēķinās ar to, ka lietas iznākums var būt tai nelabvēlīgs. Tas pats par sevi nav uzskatāms par privātpersonas tiesību ievērošanas principa pārkāpumu.
5. Tiesas kontrole pār lietderības apsvērumiem veicama, ja iestāde rīkojusies rīcības brīvības ietvaros. Tas, vai, vērtējot publisko tiesību līguma izpildi, vērtējami lietderības apsvērumi, ir atkarīgs no piemērojamā normatīvā regulējuma un attiecīgā līguma regulējuma.
