Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši un rajona (pilsētu) tiesu tiesneši.
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 89.11 panta piekto punktu Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus.
Konferences nolikums
Tiesnešu konferences nolikums apstiprināts ar Tieslietu padomes 2011. gada 22. februāra lēmumu.
2012.gada 7.maijā nolikumā izdarīti grozījumi, nosakot, ka Tiesnešu konference var notikt arī elektroniski (e-konference) un tiesnešu pašpārvaldes institūcijas var ievēlēt aizklātās elektroniskās vēlēšanās.
Ar 2013.gada 28.oktobra grozījumiem nolikumā noteikts, ka Tiesnešu konferences sēdi un tajā pieņemtos lēmumus fiksē audioierakstā. Konferences sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot attēlu ierakstus.
Ar Tieslietu padomes 2015.gada 26.oktobra lēmumu izdarīti grozījumi tiesnešu pašpārvaldes institūciju vēlēšanu kārtībā.
Konferences kompetence
Tiesnešu konferences kompetence noteikta likuma „Par tiesu varu” 92. pantā.
Tiesnešu konference:
-
apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus;
-
ievēlē Tieslietu padomes locekļus uz četriem gadiem;
-
ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju uz četriem gadiem;
-
ievēlē Tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem;
-
ievēlē Tiesnešu ētikas komisiju uz četriem gadiem;
-
apstiprina Tiesnešu ētikas kodeksa normas;
-
izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus;
-
iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež Augstākās tiesas plēnumam.
Tiesnešu konferencē savu redzējumu par Tieslietu padomes darbu sniedz tiesneši, kas kandidē Tieslietu padomes locekļu vēlēšanās, 2019.gads
Uz ekrāna - tiesnešu veidotais novēlējums Latvijas tiesu sistēmai otrajā gadu simtā, Tiesnešu konference 2018.gadā
Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ar Tiesnešu konferences viesiem - Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Ilmu Čepāni, tieslietu ministru Gaidi Bērziņu un Tieslietu padomju pārstāvjiem no Lietuvas, Polijas un Gruzijas, 2014.gads