Tiesu pils

Latvijas Senāta pirmās telpas bija agrākajā miertiesnešu sapulces ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 10. Tās nebija piemērotas augstākās tiesu instances darbam. Uzskatot, ka „tiesa ir kultūras iestādījums un kultūras pazīme”, 1936.gadā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis atzina par nepieciešamu ķerties pie jaunas tiesu resora centrālās ēkas – Tiesu pils – būves. Veco Senāta ēku nojauca, senatori strādāja pagaidu telpās Saeimas namā.

Projekta pirmās kārtas celtniecību paveica nepilnos divos gados. Pirmais svinīgais akts Tiesu pilī tika noturēts valsts pastāvēšanas 20.gadadienā 1938.gada 18.novembrī. Oficiāli Tiesu pils atklāta 1938.gada 9.decembrī.

Ēkas centrālās daļas otrajā stāvā tika izvietots Latvijas Senāts. Tiesu pilī atradās arī Tieslietu ministrija, Tiesu palāta, Rīgas zemesgrāmatu nodaļa, Advokātu padome.

1940.gada novembrī padomju vara Latvijas Senātu likvidēja. Tiesu pils telpas pārņēma LPSR Ministru padome un citas padomju iestādes.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas Augstākā tiesa 1996.gadā atgriezās vēsturiskās Tiesu pils sānu daļā Elizabetes ielas pusē.

Centrālajā ēkas daļā šobrīd atrodas Ministru kabinets un Valsts kanceleja, bet korpusā gar Tērbatas ielu, kas tika piebūvēts padomju gados, atrodas Tieslietu ministrija.

Tiesu pils būvniecība

Par labāko būvprojektu 1936.gadā izsludināja sacensību, kurā tika iesniegti astoņi projekti. Galīgais projekts izstrādāts, apvienojot labākās idejas no visiem projektiem.

Tiesu pils arhitekts Fridrihs Kārlis Skujiņš (1890–1957), būvuzņēmējs Miķelis Vaitnieks (1881–1942).

Pamatakmens likšanas svinībās 1936.gada 4.decembrī Tiesu pils pamatos iemūrēja pergamenta rulli ar vēstījumu nākamajām tiesnešu paaudzēm. Pirmo ķieģeli iemūrēja kara ministrs ģenerālis Balodis.

Kopējās Tiesu pils izmaksas 2 479 700 latu vai 44 latu par m²

Skulptūra “Justīcija”

Tiesu pils centrālā ieejas vestibilā atrodas Tiesu pils simbols – skulptūra “Justīcija”. Tāds nosaukums tai dots Tiesu pils projektos, paralēli lietots arī nosaukums “Taisnība”.

Saistībā ar būvniecības nacionālo stilu skulptūra dēvēta arī par Laimu, kas folklorā ir likteņa lēmēja un taisnās daļās dalītāja, ceļa vedēja un mūža kārtotāja.

Tā kā starptautiski justīcijas simbols ir taisnības dieviete Temīda, skulptūra Tiesu pilī tiek dēvēta arī par Temīdu.

Skulptūras tēlnieks Kārlis Zemdega (līdz 1935.gadam – Kārlis Baumanis) (1894–1963).

Skulptūra Tiesu pilī uzstādīta 1938.gadā.

Padomju okupācijas laikā, kad Tiesu pilī atradās LPSR Ministru padome, Justīcijas vietā stāvēja Ļeņina krūšutēls. Justīcija glabājās Mākslas muzeja fondos. 1990.gadā tā atgriezās savā vietā – Tiesu pilī.

Augstākās tiesas atgriešanās Tiesu pilī

Padomju gados, kad apgabaltiesas Latvijas tiesu sistēmā nebija, Augstākā tiesa atradās vēsturiski Rīgas apgabaltiesai piederējušajā ēkā Brīvības bulvārī 34.

Kad ar 1992.gadā pieņemto likumu “Par tiesu varu” atjaunoja apgabaltiesas un Augstākajā tiesā veidoja Senātu un Tiesu palātas, vajadzēja risināt telpu jautājumu. Tika izstrādāts jaunas Augstākās tiesas ēkas projekts. Taču valsts budžetā tam nebija līdzekļu, un tiesas bija jāizvieto esošajās ēkās.

Augstākajai tiesai nācās cīnīties par Tiesu pils atgriešanu tiesai. Plēnums 1993.gada 15.martā pieņēma lēmumu “Par tiesu pili”, norādot, ka Augstākās tiesas tiesības atgriezties Tiesu pilī ir juridiski, morāli un vēsturiski pamatotas.

Tikai 1996.gada 23.aprīlī Augstākā tiesa atgriezās daļā no Tiesu pils. Augstākās tiesas rīcībā šodien ir daļa vēsturiski nozīmīgāko telpu – bijušais Senāta virsprokurora kabinets, Apvienotās sapulces priekšsēdētāja kabinets, Senatoru kopsēžu zāle. Bijusī Tiesu palātas tiesas zāle šobrīd ir Senāta lielā zāle.

Kopš 2018.gada 17.novembra virs ieejas Augstākajā tiesā atjaunots arī Senāta nosaukums.

Ekskursijas pa Tiesu pili

Publikācijas par Tiesu pili

Izstāde par Tiesu pils vēsturi un šodienu. www.at.gov.lv. 21.02.2019.
Tiesu pils 80.gadadienā atver virtuālo ekskursiju pa ēku. www.at.gov.lv. 10.12.2018.

Tiesu pils ir izcils 20.gadsimta 30.gadu sabiedriski-administratīvās arhitektūras paraugs – monumentāla celtne ar plašu iekšpagalmu, kas aizņem puskvartāla teritoriju starp Brīvības bulvāri, Elizabetes un Tērbatas ielām

Kārļa Zemdegas veidotā skulptūra "Justīcija" Tiesu pils vestibilā

Tiesu pils skice. Tieslietu ministrs iecēla īpašu Tiesu pils būvkomisiju būvdarbu uzraudzībai. Komisijas sastāvā bija Būvniecības departamenta direktors P. Miezis kā priekšsēdētājs, Tiesu departamenta direktors AI. Meņģelsons un Valsts kontroles vec. revidents arh. E. Grosbergs kā locekļi un Būvniecības departamenta inženieris V. Zariņš kā sekretārs

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis Tiesu pils pamatos ieliek vēstījumu nākamajām tiesnešu paaudzēm. Tajā rakstīts: “[..] Tie, kam ir dots un nākamībā tiks dots neatkarīga soģa amats Latvijā, gādās, lai taisnības saule Latvijas zemē neaptumšojas un taisnprātības siltums uz viņas pavardiem neizdziest.”