Krimināllietu departaments

Departamenta kompetence

Senāta Krimināllietu departaments kasācijas kārtībā izskata:

• kasācijas sūdzības vai protestus par apelācijas instances tiesas nolēmumiem, kas nav stājušies spēkā;

• kasācijas sūdzības vai protestus par pirmās instances tiesas nolēmumiem, kas pieņemti vienošanās procesā un nav stājušies spēkā.

Krimināllietu departaments izskata arī

• lietas, kurās apelācijas instances tiesas vai kasācijas instances tiesas nolēmums ir stājies spēkā, ja kriminālprocess atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

• pieteikumus un protestus par spēkā stājušos tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu;

• sūdzības par ģenerālprokurora lēmumiem par personas atzīšanu par speciāli procesuāli aizsargājamu un par speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanu; par kriminālprocesa izbeigšanu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

• sūdzības par apelācijas instances tiesas lēmumiem par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas; par apelācijas instances tiesneša lēmumiem atteikt pieņemt kasācijas sūdzību vai protestu;

• sūdzības par tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātai personai;

• sūdzības par Ģenerālprokuratūras lēmumiem par personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij.

Kasācijas sūdzības iesniegšana

Kasācijas sūdzību var iesniegt apsūdzētais, viņa aizstāvis, cietušais, viņa pārstāvis un likumiskais pārstāvis, kā arī kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests. Prokuroram ir tiesības iesniegt kasācijas protestu.

Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns apelācijas instances tiesas nolēmums. Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu.

Par iesniegto kasācijas sūdzību vai protestu tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, paziņo un nosūta iesniegtās sūdzības vai protesta kopiju prokuroram un tām personām, kuru intereses un tiesības šī sūdzība vai protests aizskar, kā arī informē apsūdzēto, kas atrodas apcietinājumā, par viņa tiesībām lūgt, lai viņam tiek nodrošināta iespēja piedalīties lietas izskatīšanā.

Kasācijas sūdzību un protestu var at­saukt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lēmums par kasācijas sūdzības vai protesta pārbaudi

Krimināllietu departaments lietu pēc būtības neizskata, pierādījumus lietā un sodu ietekmējošos apstākļus no jauna neizvērtē. Nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.

Kriminālprocesa likuma 574.pants noteic, ka par Krimināllikuma pārkāpumu atzīstams:

• Krimināllikuma Vispārīgās daļas pantu nepareiza piemērošana;

• Krimināllikuma panta, tā daļas vai punkta nepareiza piemērošana, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu;

• tāda soda veida vai mēra noteikšana apsūdzētajam, kāds nav paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma panta sankcijā.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 575.panta pirmā daļa norāda uz tiem būtiskajiem kriminālprocesa pārkāpumiem, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu:

• tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

• nav ievēroti apstākļi, kas izslēdz tiesneša piedalīšanos krimināllietas izskatīšanā;

• lieta izskatīta apsūdzētā vai procesā iesaistīto personu prombūtnē, ja piedalīšanās saskaņā ar likumu ir obligāta;

• pārkāptas apsūdzētā tiesības lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka palīdzību;

• apsūdzētajam nav dots vārds aizstāvības runai vai nav dota iespēja teikt pēdējo vārdu;

• lietā nav tiesas sēdes protokola, ja tas ir obligāts;

• taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums;

• lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, neievērojot Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumus.

Par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu tiesa var atzīt arī citus šā likuma pārkāpumus, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

Kriminālprocesa likuma 573.¹ pantā noteikts pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Tiesa atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību:

• ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

• ja kasācijas sūdzība vai protests iesniegts par tiesas nolēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;

• ja kasācijas sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst;

• ja, izvērtējot kasācijas sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā.

Jautājumu par nolēmuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlemj tiesa triju tiesnešu sastāvā. Personai, kura iesniegusi sūdzību vai protestu, kā arī personai, kuras tiesības un intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo tiesas sastāvu un to, kad tiks lemts par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, izskaidrojot tiesības septiņu dienu laikā pieteikt noraidījumu.

Kasācijas tiesvedību atsaka ierosināt, pieņemot vienbalsīgu lēmumu rezolūcijas veidā, kurā norāda atteikuma motīvus.

Ja tiesnešu viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi tiesneši uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas kārtībā, pieņem lēmumu rezolūcijas veidā par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

Lēmums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību nav pārsūdzams.

Rakstveida process

Lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosaka, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami papildu paskaidrojumi vai pēc tiesas ieskata attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, tiesa nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Ja lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā, personām, kuras iesniegušas sūdzību vai protestu, kā arī tām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo tiesas sastāvu un izskaidro tiesības septiņu dienu laikā pieteikt noraidījumu.

Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

Lēmums

Izskatījis lietu, Krimināllietu departaments pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

• atstāt nolēmumu negrozītu, bet kasācijas sūdzību vai protestu noraidīt;

• atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai;

• atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un izbeigt kriminālprocesu;

• grozīt nolēmumu;

• izbeigt kasācijas tiesvedību.

Ja Krimināllietu departaments konstatē tādu būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kuru apelācijas instances tiesa nevar novērst, tas atceļ abu instanču tiesu nolēmumus un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Ja lietu izskata mutvārdu procesā tiesas sēdē, lēmuma rezolutīvo daļu tiesa nekavējoties pasludina tiesas sēžu zālē. Motivētu Krimināllietu departamenta lēmumu ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas paraksta viss tiesas sastāvs un kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai vai tiesai, kuras nolēmums atcelts, ja pieņemts lēmums par lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Krimināllietu departamenta lēmuma kopiju nosūta sūdzības iesniedzējam un prokuroram. Pārējām personām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo izskatīšanas rezultātu.

Lēmumu, uz kura pamata apsūdzētajam atcelts ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izpilda nekavējoties.

Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Lietas izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Pieteikumu un tiesneša vai prokurora lēmumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem par lietu, kurā nolēmumu pieņēmusi pirmās instances vai apelācijas instances tiesa, izskata Augstākās tiesas tiesnesis. Pieteikumu par lietu, kurā lēmumu pieņēmusi kasācijas instances tiesa, izskata pieci Augstākās tiesas tiesneši, kuri agrāk nav piedalījušies šīs krimināllietas izskatīšanā.

Lieta tiek izskatīta tiesas sēdē. Prokurora piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Personas, kuras tiesības vai likumiskās intereses aizskar prokurora atzinums, neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Krimināllietu departaments pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

• atceļ tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā apjomā atjauno kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un lietu nosūta prokuratūrai;

• atceļ tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā apjomā atjauno kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un lietu nosūta jaunai izskatīšanai attiecīgās instances tiesai;

• noraida pieteikumu;

• izbeidz tiesvedību.

Spēkā esošo nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu

Pieteikumu par kasācijas kārtībā neizskatīta tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās un attaisnotās personas uzdevumā vai tādas personas uzdevumā, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, var iesniegt advokāts. Pēc šo personu lūguma vai pēc savas iniciatīvas protestu var iesniegt ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors.

Pieteikumu vai protestu var iesniegt, ja nolēmumu pieņēmis nelikumīgs tiesas sastāvs vai dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktajā kārtībā nav piedalījies nolēmuma pieņemšanā. Spēkā esošu nolēmumu jauna izskatīšana iespējama arī tad, ja tiesas izdarītie Krimināllikuma pārkāpumi vai Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kas var būt par pamatu kasācijas tiesvedības ierosināšanai, noveduši pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.

Ja Augstākās tiesas Krimināllietu departaments pieņēmis izskatīšanai pieteikumu vai protestu, tas var atlikt vai apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz tā jaunai izskatīšanai.

Pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies spēkā, Krimināllietu departaments no jauna izskata trīs tiesnešu sastāvā mutvārdu vai rakstveida procesā.

Krimināllietu departaments pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā, taču var to pārbaudīt arī pilnā apjomā un attiecībā uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats nolēmuma atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.

Pieteikuma un protesta izskatīšanas rezultātā Krimināllietu departaments var atstāt nolēmumu negrozītu, atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai vai izbeigt kriminālprocesu, grozīt nolēmumu vai izbeigt tiesvedību.