• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Devītā nodaļa. Procesa dalībnieki, viņu tiesības un pienākumi

06.09.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-467/2005

Gadījumos, kad aizstāvība neveicina ātrāku lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, tiesai ir tiesības atbilstoši Kriminālprocesa kodeksa 96.pantam tiesājamā izvēlētu advokātu aizstāt ar citu.

Lejupielādēt

21.12.2004. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-668/2004

Lejupielādēt

23.05.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-760/2021

1.Pieteicējam ir tiesības apšaubīt iestādes veiktās ekspertīzes secinājumus, pamatojot savu pozīciju ar visiem avotiem, kuru piemērošanai medicīniska jautājuma vērtēšanā varētu būt objektīvs pamats – gan ar ārvalstu, gan ar nacionālajām publikācijām, atzinumiem, viedokļiem, vadlīnijām –, tomēr vērtēt šajos avotos norādītās atziņas tiesai ir pienākums tikai tādā gadījumā, ja iebildumu saturs uzrāda pietiekamu pamatu apšaubīt iestādes secinājumus. Respektīvi, pieteicējam ir jābūt spējīgam paskaidrot, kas ārstēšanas procesā ir darīts nepareizi un kādi apstākļi liecina par to, ka veselības aprūpes pakalpojumi netika sniegti saskaņā ar šajos avotos norādītajām atziņām. Tikai tādā gadījumā tiesai ir jāpārbauda šo iebildumu pamatotība. 2.Lai pieteicējam būtu tiesības prasīt tādu pašu rezultātu kā citā iestādes izskatītā gadījumā, nepietiek konstatēt to, ka abas situācijas vispārīgi raksturo kāds kopīgs elements. Pārbaudot vienlīdzības principa ievērošanu, jākonstatē, vai salīdzināmās situācijas ir līdzīgas visos būtiskajos aspektos. Proti, ir jākonstatē, vai ārstniecības procesā ir veikta līdzīga rīcība, kuras rezultātā ir iestājušās līdzīgas sekas un vai citu apstākļu ietekme uz šo seku iestāšanās iespēju ir vērtējama līdzīgi. Katrā gadījumā ir jāveic rūpīga šo apstākļu analīze. 3.Tiesai ir jāvērtē, vai iestāde, veicot pieteicēja medicīniskās dokumentācijas izvērtēšanu, ir izdarījusi pamatotus secinājumus, tomēr tas nenozīmē, ka tiesa ir saistīta tikai ar iestādes lēmumā ietverto pamatojumu un ka pārbaudes robežas nepārsniedz acīmredzamu kļūdu vai būtisku procesuālu pārkāpumu konstatēšanu. Tiesai ir patstāvīgi jāvērtē lietā esošie pierādījumi, tostarp pieteicēja medicīniskā dokumentācija, nepieciešamības gadījumā izmantojot Administratīvā procesa likumā paredzētās tiesības noteikt ekspertīzi.

Lejupielādēt

19.12.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-350/2000

Lejupielādēt

12.12.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-347/2000

Lejupielādēt

28.11.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-328/2000

Lejupielādēt

04.04.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-76/2000

Lejupielādēt

24.12.1999. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-377/1999

Lejupielādēt

29.12.1998. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-398/1998

Lejupielādēt

27.10.1998. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-351/1998

Lejupielādēt

19.05.1998. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-177/1998

Lejupielādēt

08.05.1998. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-169/1998

Lejupielādēt

04.11.1997. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-272/1997

Lejupielādēt

21.03.1997. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-109/1997

Lejupielādēt

10.03.1997. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-83/1997

Lejupielādēt

07.01.1997. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-6/1997

Lejupielādēt

08.11.1996. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-278/1996

Lejupielādēt

08.11.1996. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-253/1996

Lejupielādēt

23.04.1996. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-88/1996

Lejupielādēt