48.nodaļa. Tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā (536.-538.pants)
31.08.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-95/2021
Lai izlīgums radītu tiesiskas sekas, tiesai ir jāpārliecinās par apsūdzētā un cietušā brīvās gribas izpausmi izlīguma noslēgšanā, par izlīguma seku apzināšanos un par apsūdzētā vainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Ja lietā nav konstatēti Kriminālprocesa likumā noteiktie aizstāvja obligātās piedalīšanās gadījumi, aizstāvja piekrišana nav priekšnosacījums tiesai pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[D]/2021
Izlīgums pēc būtības ir personu panākta savstarpēja vienošanās, un, izvērtējot tā sekas, procesā iesaistītajām personām ir tiesības, nevis pienākums to slēgt. Persona, neatzīstot savu vainu noziedzīgajā nodarījumā, izmanto savas tiesības neslēgt izlīgumu.
23.02.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-102/2010
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 536.panta pirmo daļu cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Izlīguma īstenošana ir cietušā un apsūdzētā tiesības, nevis pienākums. Izlīgums ir vienošanās starp noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, apsūdzēto, un cietušo noziedzīgā nodarījumā, pie kam šī vienošanās ir labprātīga. Izlīguma īstenošanā tiesa iniciatīvu neizrāda, jo tādā gadījumā tiesa izteiktu viedokli par personas vainīgumu.
19.12.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-713/2007
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu, 481. pantu un 538.pantu tiesa var pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja cietušais ar apsūdzēto ir noslēdzis izlīgumu, bet likumdevējs nav paredzējis, ka jebkurā izlīguma gadījumā par Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā norādīto noziedzīgo nodarījumu tiesai obligāti jāizbeidz kriminālprocess
2. Ņemot vērā, ka atbrīvošana no kriminālatbildības konkrētajā gadījumā ir procesa virzītāja tiesības, nevis pienākums, pieņemot šādu lēmumu, jāievēro ne tikai konkrētā likuma norma, bet jāvadās arī pēc vispārējiem tiesību principiem, jāvērtē visi lietā konstatētie apstākļi to kopumā un savstarpējā saistībā.
21.11.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-681/2006
1. Kriminālprocesa likuma 536.panta pirmajā daļā noteikts, ka cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu Krimināllikumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Likumā nav ietverta atruna par izlīguma nepiemērošanu vienošanās procesā.
2. Saņemot paziņojumu par cietušā un apsūdzētā izlīgumu tiesvedības laikā par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, tiesa pāriet uz Kriminālprocesa likuma 48.nodaļā noteikto tiesvedību, jo apsūdzētais faktiski ir attiecies no pirmstiesas procesā slēgtās vienošanās.
3. Ja tiesa noraida izlīgumu uz likumā paredzētajiem pamatiem, tad lietu var turpināt izskatīt Kriminālprocesa likuma 49.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja vien prokurors ar apsūdzēto apstiprina iepriekš noslēgto vienošanos.
