08.09.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-200/2021
Par pretrunīgu atzīstams apelācijas instances tiesas nolēmums, kurā jauns noziedzīgā nodarījuma apraksts sniegts tikai par vienu no organizētās grupas dalībniekiem, ja pirmās instances tiesas spriedumā, kas atcelts daļā par šī organizētās grupas dalībnieka atzīšanu par vainīgu, bija sniegts viens noziedzīgā nodarījuma apraksts par visiem tās dalībniekiem.
26.02.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-4/2021
Kriminālprocesa likumā ietvertā prasība par sprieduma pamatotību ir saistīta ar sprieduma satura pareizību pēc būtības un attiecas uz tiesas atzinumiem, motīviem un nolēmumiem spriedumā. Visiem tiesas atzinumiem par noziedzīgā nodarījuma apstākļiem, kurus tiesa ietvērusi pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā, jābūt pamatotiem ar lietā iegūtajiem pierādījumiem atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta piektajā daļā norādītajam pierādīšanas standartam.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[B]/2021
Izlemjot jautājumus, vai apsūdzētajam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, un, kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts, tiesa iztiesāšanā var pārkvalificēt apsūdzētā izdarītās darbības, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā noteikto tiesas tiesību izmantošana, kad tam ir tiesisks pamats, ir nepieciešama, lai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 1.pantam nodrošinātu efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
22.08.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-554/2019
Tiesas sprieduma taisīšanas pamatu un saturu vienošanās procesā reglamentē Kriminālprocesa likuma 543.pants. Šajā pantā norādītas prasības sprieduma motīvu un rezolutīvajai daļai, taču sprieduma aprakstošās daļas saturs nav reglamentēts, līdz ar to uz tiesas spriedumu vienošanās procesā šajā daļā attiecināmas Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmajā daļā norādītās vispārīgās prasības notiesājoša sprieduma aprakstošās daļas saturam, tostarp prasība sniegt pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu.
20.06.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-125/2019
Par tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu atzīstams gadījums, kad saīsinātā nolēmuma noraksts tiek izsniegts tūlīt pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas un to izgatavojusi persona, kas nav tiesas sastāvā. Tādējādi pirms nolēmuma pasludināšanas ticis izpausts pieņemtā nolēmuma saturs.
16.01.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-19/2019
Notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norādāms tiesas lēmums par kaitējuma kompensāciju, tostarp valsts izmaksātās kompensācijas apmērs. Apmierinot kompensācijas pieteikumu daļēji, norādāms, kādā daļā kaitējuma kompensācija nav noteikta vai ir noraidīta.
19.09.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-426/2018
Apsūdzētā ģimenes stāvokļa kā personību raksturojoša apstākļa izvērtējumam ir būtiska nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, individualizēta un taisnīga soda noteikšanā.
19.07.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-362/2018
Uzkūdītājam kā noziedzīga nodarījuma līdzdalībniekam, tāpat kā noziedzīga nodarījuma izdarītājam, ir jābūt nodomam izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Uzkūdītāja nodoms ir vērsts uz noziedzīgā rezultāta sasniegšanu ar citas personas palīdzību.
Par pretrunīgu atzīstams apelācijas instances tiesas spriedums, kura aprakstošajā daļā sniegtajā par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā iekļauti pretrunīgi atzinumi par uzkūdītāja nodomu.
06.09.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-194/2018
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par diviem dažādiem darbības vai bezdarbības veidiem – svešas mantas tīšu iznīcināšanu un svešas mantas tīšu bojāšanu.
Par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā jānorāda, vai manta ir sabojāta vai iznīcināta. Par pretrunīgu atzīstams tāds par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma apraksts, kurā norādīts, ka manta ir sabojāta, vienlaikus norādot pazīmes, kas raksturo mantas iznīcināšanu.
16.11.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-638/2017
Kriminālprocesa likuma 530.panta trešā daļa ir attiecināma tikai uz
pirmās instances tiesas spriedumu, jo apelācijas instances tiesas nolēmuma saturs ir norādīts Kriminālprocesa likuma 564.pantā un likumdevējs nav paredzējis gadījumu, kad apelācijas instances tiesa neraksta pilnu nolēmumu.
23.02.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-68/2017
Krimināllikuma 55.panta piemērošana saistīta ar tiesas pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus.
Nosacītas notiesāšanas nepiemērošana tiesai nav jāmotivē.
17.05.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-318/2016
Apelācijas instances tiesa, sprieduma motīvu daļā sniedzot jaunu noziedzīga nodarījuma aprakstu, bet rezolutīvajā daļā nolemjot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu atstāt negrozītu, vienlaikus atstāj spēkā arī pirmās instances tiesas sniegto noziedzīgā nodarījuma aprakstu, tādējādi taisot pretrunīgu spriedumu, kas nav atzīstams par tiesisku un pamatotu.
27.11.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-686/2015
Tiesas nolēmumu, kas balstīts uz spēkā neesošu normu, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu. Ar Satversmes tiesas 2014.gada 29.decembra spriedumu Ministru kabineta noteikumu Nr.331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3.2. apakšpunkts atzīts par spēkā neesošu no 2005.gada 21.maija, savukārt norādītie Ministru kabineta noteikumi ir zaudējuši spēku 2014.gada 11.jūlijā.
23.07.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-345/2015
Kriminālprocesa likums neatļauj laikā, kad tiesa atrodas apspriežu istabā kādas lietas izskatīšanā, šim pašam tiesas sastāvam vai tiesnesim piedalīties arī citas lietas izskatīšanā un darbības, kas ietvertas Kriminālprocesa likuma 513.panta trešajā daļā, bez papildus argumentācijas atzīstamas par tiesas apspriedes istabas noslēpuma pārkāpumu.
Tiesas apspriedes pārtraukšana, lai izskatītu citu lietu atzīstama par Kriminālprocesa likuma 575.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto pārkāpumu. Pārkāpjot apspriedes istabas noslēpumu, tiesa pārkāpj arī Kriminālprocesa likuma 15. un 18.pantā noteiktos kriminālprocesa pamatprincipus, tas ir, ikviena tiesības uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā un procesuālo pilnvaru līdzvērtību. Tiesai vai tiesnesim, izskatot lietu, jāievēro likumā noteiktās tiesības un pienākumi. To neievērošana var radīt šaubas par tiesas vai tiesneša objektivitāti.
22.12.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-725/2014
Notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas. Noziedzīgā nodarījuma apraksts ir notiesājoša sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis, līdz ar to notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.
06.11.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-505/2014
Tiesas sprieduma motīvu daļā izteiktie atzinumi nav pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksts Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmās daļas izpratnē un šajā pirmās instances tiesas sprieduma daļā tiesas izteiktie motīvi un atzinumi nepaplašina pret personu celto apsūdzību. Pirmās instances tiesas nolēmuma motīvu daļā izteiktos atzinumus apelācijas instances tiesa var vērtēt pēc būtības, cik tie ir pamatoti un attiecināmi uz konkrētās apsūdzības pierādīšanu, bet nevar tos vērtēt kā daļu no apsūdzības.
05.06.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-329/2014
Tiesa, nemotivējot galīgā soda noteikšanu, pieļāva Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 6.punkta pārkāpums, kas konkrētā lietā atzīts par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu un norādītajā daļā noveda pie nelikumīga nolēmuma.
06.03.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-106/2014
Ja krimināllietā ir lietiskie pierādījumi, tiesai notiesājošā sprieduma motīvu daļā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 7.punktam jānorāda un jāpamato rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem.
20.12.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-784/2012
Noziedzīgā nodarījuma apraksts ir notiesājoša tiesas sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis, notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas un 512.panta pirmās daļas izpratnē.
12.11.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-621/2012
Noziedzīgā nodarījuma aprakstam jābūt tādam, kas pilnībā ļauj izprast tā būtību, nemeklējot papildus paskaidrojumus krimināllietas materiālos. Notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas un 512.panta pirmās daļas izpratnē.
07.06.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-372/2012
Noziedzīgā nodarījuma apraksts ir notiesājoša tiesas sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis, līdz ar to notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas un 512.panta pirmās daļas izpratnē.
07.11.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-508/2011
Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē vai kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt. Minētā likuma prasība attiecas arī uz kaitējuma kompensācijas noteikšanas pamatošanu tiesas nolēmumā.
11.11.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-480/2011
Nav pieļaujams, ka spriedums pamatots ar pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā un nav iegūti šajā kriminālprocesā.
Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas neatrodas lietā un nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā, ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā, Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu.
25.05.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-274/2011
Ja ir neatbilstība starp pirmās instances tiesas saīsināto un pilnā sprieduma rezolutīvo daļu, tad pirmās instances tiesas spriedums nav derīgs kā procesuālais dokuments, līdz ar to apelācijas instances tiesai jāatceļ tas pilnībā, nevis tikai kādā tā daļā.
07.01.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-12/2010
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 523.panta pirmo daļu tiesa raksta spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Šā panta otrajā daļā noteikts, ka spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies iztiesāšanā. Tiesnesis, kurš palicis pie atsevišķām domām, arī paraksta spriedumu.
2. Apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka pirmās instances tiesa, neievērojot Kriminālprocesa likuma 523.panta nosacījumus, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu 575.panta trešās daļas izpratnē. Ja pirmās instances tiesas spriedums ir nederīgs kā procesuāls dokuments, tad iztrūkst apelācijas instances tiesā izskatāmais priekšmets.
31.07.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-385/2008
Kriminālprocesa likums neatļauj laikā, kad tiesnesis atrodas apspriežu istabā kādas lietas izskatīšanā, šim pašam tiesnesim piedalīties arī citas lietas izskatīšanā.
Apspriedes pārtraukšanu, lai izskatītu citu lietu, var atzīt par Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 7. punktā noteikto pārkāpumu, jo tas objektīvi saistīts ar Kriminālprocesa likuma 15., 18. pantā paredzēto kriminālprocesa pamatprincipu ievērošanu, t. i., ikviena tiesībām uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā un procesuālo pilnvaru līdzvērtību.
28.05.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-235/2008
Lai taisītu apsūdzēto attaisnojošu spriedumu, jābūt konstatētam vienam no Kriminālprocesa likuma 519.pantā paredzētajiem attaisnošanas pamatiem. Vienā spriedumā attiecībā uz vienu noziedzīgo nodarījumu nevar būt divi pretrunīgi apsūdzētā attaisnošanas pamati, tāpēc šo tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.
17.12.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-710/2007
Kriminālprocesa likuma 535. panta 1. daļa pēc šīs normas jēgas jātulko un jāpiemēro saistībā ar Kriminālprocesa likuma 535. panta 3. daļu ( likuma 2005. gada 28. septembra redakcija), kur noteikts, ka ja spriedums taisīts valodā, kuru apsūdzētais nesaprot, tiesa nodrošina sprieduma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā. Ievērojot minētā likuma normas prasības, par sprieduma pieejamības dienu apsūdzētajam jāatzīst diena, kad apsūdzētais saņēmis sprieduma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā.
07.06.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-335/2007
1. Pirmās instances tiesas spriedumā nav Kriminālprocesa likuma prasībām atbilstošas aprakstošās daļas, kas padara šo spriedumu nederīgu kā procesuālu dokumentu.
2. Ja pirmās instances tiesas spriedums ir nederīgs kā procesuāls dokuments, tad iztrūkst apelācijas instances tiesā izskatāmais priekšmets. Tas ir atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma, un ir pamats sprieduma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
17.04.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-225/2007
Apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, jo tiesa spriedumā nav motivējusi, kāpēc piemēroti Krimināllikuma 55.panta nosacījumi un nolemts apsūdzētajam piespriesto sodu neizpildīt, kaut gan norādījusi tos pašus pirmās instances tiesas konstatētos apstākļus, kuri bijuši par pamatu reāla brīvības atņemšanas soda piespriešanai pirmās instances tiesā.
