17.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-91/2021
Apsūdzībā, kas celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas bezdarbības veidā, nodokļu deklarācijas nav obligāti jānorāda. Atšķirībā no citiem izvairīšanās no nodokļu nomaksas veidiem, kad noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido noteiktas informācijas sniegšana vai nesniegšana nodokļu deklarācijās, gadījumā, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi bezdarbības veidā, noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā nodokļu maksāšanas pienākuma nepildīšana. Šādā gadījumā apsūdzība pietiekami pilda savu informatīvo funkciju arī tad, ja no tās identificējams laika posms, kad veidojies nodokļu parāds, brīdis, kad noziedzīgais nodarījums pabeigts, un tā rezultātā radīto zaudējumu apmērs, bet konkrētās katrā taksācijas periodā deklarētās un nesamaksātās nodokļu summas ir noskaidrojamas no krimināllietas materiāliem.
2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-[R]/2020
Kriminālprocesa likuma 413.panta ceturtajā daļā izteiktā vispārējā prasība informēt apsūdzēto par lēmuma par krimināllietas nosūtīšanu tiesai pieņemšanu, nosūtot viņam lēmuma kopiju, attiecināma arī uz personu, par kuru pieņemts lēmums par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.
21.02.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-123/2013
Aprakstot lietas faktiskos apstākļus krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās, apsūdzībā jānorāda objektīvās puses pazīmes par katra noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
04.06.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-8/2012
Kriminālprocesa likuma 405.pants, kurā norādītas prasības apsūdzības saturam, jāaplūko kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo daļu, kas paredz personas tiesības uz aizstāvību, proti, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Šisnosacījums ietver sevī arī prasību par apsūdzības konkrētību. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietas materiālos.
08.06.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-78/2010
1. Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta ir jābūt norādītai vismaz vienai tiesībai, ko persona var iegūt, vai vismaz vienam pienākumam, no kura persona var tikt atbrīvota, izmantojot konkrēto dokumentu.
Dažādiem dokumentiem ir dažādas izmantošanas iespējas un tādēļ nav pamata prasīt, lai apsūdzībā būtu izsmeļoši uzskaitītas visas tās tiesības, kuras persona var iegūt, izmantojot dokumentu, un visi pienākumi, no kuriem viņa varētu tikt atbrīvota.
Tas fakts, ka persona, kurai ir tiesības noformēt (izgatavot) attiecīgā veida dokumentu, tiek maldināta un, to nepazinoties, iekļāvusi dokumentā informāciju, kas neatbilst patiesībai, nedod pamatu ignorēt viņas lomu dokumenta radīšanā, uzskatot par attiecīgā dokumenta patieso radītāju kādu citu personu. Izgatavotais dokuments ir atzīstams par nederīgu vai atceļams. Šādā gadījumā nav pamata atzīt dokumenta izgatavošanu par dokumenta viltošanas procesu.
2. Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par tādām darbībām, kā uzdošanos par citu personu medicīniskās pārbaudes izdarīšanas laikā, pārbaudot, vai persona nav alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
21.10.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-520/2009
Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības noziedzīgā nodarījuma apstākļi, tajā skaitā apsūdzētās personas faktiskās darbības, ir jānorāda tādā apmērā, lai apsūdzētā persona būtu spējīga īstenot aizstāvību pret viņai uzrādīto apsūdzību.
15.10.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-535/2008
Aprakstot lietas faktiskos apstākļus kukuļņemšanas lietā, apsūdzībā jānorāda konkrētas(nevis vispārīgas) objektīvās puses pazīmes par kādas konkrētas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu konkrēta kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja interesēs, vai citas konkrētas personas interesēs, no kuras amatpersona pieņēmusi kukuli, izmantojot savu dienesta stāvokli.
