24.05.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-67/2017
Apstāklis, ka apsūdzētajam uz jauna sprieduma taisīšanas brīdi jau ir pagājis likumā noteiktais sodāmības dzēšanas termiņš, neatceļ personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, ja jaunais tīšais noziedzīgais nodarījums izdarīts laikā, kad sodāmība vēl nebija noņemta vai dzēsta par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu.
07.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-213/2016
Atbrīvojot personu no soda saskaņā ar Krimināllikuma 58.panta pirmo daļu, tiesai ir jāizvērtē radītā kaitējuma smaguma pakāpe un jāpamato, kādēļ radītais kaitējums nav tāds, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu. Nesniedzot šādu ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma smaguma pakāpes vērtējumu un atbrīvojot apsūdzēto no soda, pamatojoties vienīgi uz apsūdzētā personību raksturojošo apstākļu un atbildību mīkstinošo apstākļu vērtējumu, tiesa nepareizi piemēro Krimināllikuma Vispārīgās daļas 58.panta pirmo daļu.
31.10.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-453/2012
Kriminālatbildības noilgums ir izvērtējams attiecībā uz to noziedzīgo nodarījumu, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu, nevis uz noziedzīgo nodarījumu, par kuru uzsākts kriminālprocess vai par kuru apsūdzētais saukts pie kriminālatbildības.
14.12.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-582/2010
Latvijas Kriminālkodeksa 54.panta pirmās daļas 5.punkts ir atzīstams par labvēlīgāku attiecībā pret šobrīd spēkā esošo Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 5.punktu un tāpēc, aprēķinot sodāmības dzēšanas termiņu, piemērojama nozieguma izdarīšanas laikā spēkā esošā tiesību norma - Latvijas Kriminālkodeksa 54.panta pirmās daļas 5.punkts.
19.04.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-175/2010
Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, tad noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo no tā ir atkarīgs lēmums par galīgā soda noteikšanu vai nenoteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51.panta nosacījumiem.
21.09.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-352/2009
Ja tiesa izbeidz kriminālprocesu kriminālatbildības noilguma dēļ, tad tai vispirms lieta jāizskata pēc būtības un jānoskaidro, vai apsūdzētā persona ir izdarījusi vai nav izdarījusi viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, jo kriminālprocesa izbeigšana kriminālatbildības noilguma dēļ ir personu nereabilitējošs apstāklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 380.pantu.
23.01.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-17/2009
Kriminālprocesa likumā ir noteikta procesuālā kārtība, kādā persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts, tā pārstāvis vai aizstāvis var iesniegt sūdzību par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesa, ja tas izbeigts, tajā skaitā sakarā ar kriminālatbildības noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā. Šī kārtība regulēta Kriminālprocesa likuma 57.nodaļā un attiecas tikai uz pirmstiesas kriminālprocesā pieņemtajiem lēmumiem.
Izskatot lietu, tiesai pirms lemt par kriminālprocesa izbeigšanu noilguma sakarā ir jākonstatē, vai šī persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, kurš satur visas nepieciešamās un obligātās konkrētā Krimināllikuma pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.
Procesuālos izdevumus var piedzīt tikai no personas, kura atzīta par tādu, kas izdarījusi viņai inkriminētās Krimināllikumā paredzētās darbības.
14.10.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-572/2008
Saskaņā ar Krimināllikuma 58.panta otro daļu, personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi. Ja krimināllietā par cietušajām atzītas vairākas personas, tad, lai atzītu, ka izpildītas pantā noteiktās prasības, izlīgumam jābūt noslēgtam ar visām cietušajām personām.
04.10.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-597/2006
1. Lai par noziegumu, par kuru persona saukta pie kriminālatbildības pēc Latvijas Kriminālkodeksa, noteiktu kriminālatbildības noilgumu pēc Krimināllikuma un tādējādi varētu spriest par to, vai Krimināllikuma norma ir vai nav labvēlīgāka par Latvijas Kriminālkodeksa normu, vispirms šis noziedzīgais nodarījums jāklasificē atbilstoši Krimināllikuma 7.pantam.
2. Tā kā par Latvijas Kriminālkodeksa 143.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 8 gadiem, tad saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta 4.daļu šis nodarījums ir smags noziegums, nevis mazāk smags, līdz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 56.pantu kriminālatbildības noilgums iestājas tikai pēc 10 gadiem, tātad Krimināllikuma norma šai gadījumā nav labvēlīgāka par Latvijas Kriminālkodeksa normu.
02.05.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-276/2006
Krimināllikuma 59.panta 6.daļas nosacījumi dod tiesai tiesības, nevis uzliek tai pienākumu, atbrīvot personu no soda izciešanas, ja tā pēc sprieduma pasludināšanas saslimusi ar citu smagu, neārstējamu slimību.
13.02.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-94/2006
Tiesai, saskaņā ar Krimināllikuma 58.panta 1.daļu ir tiesības, bet nav pienākums obligāti no kriminālatbildības atbrīvot personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir noziedzīgā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu.
22.02.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-67/2006
Tiesa konkrētā lietā, atbilstoši Krimināllikuma 59.panta 4.daļas nosacījumiem, var atbrīvot personu no soda izciešanas, ja tā ir izdarījusi kriminālpārkāpumu, taču tas nav tiesas obligāts pienākums.
