27.01.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-14/2022
Ja persona viltojusi dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, un šo viltoto dokumentu izmantojusi, lai izdarītu krāpšanu, personas darbības kvalificējamas atbilstoši Krimināllikuma 177.pantam un 275.pantam kā noziedzīgu nodarījumu reālā kopība. Dokumentu viltošana un viltotu dokumentu izmantošana ir sagatavošanās darbības, lai atvieglotu vai nodrošinātu svešas mantas vai tiesību uz mantu iegūšanu ar viltu – krāpšanu.
21.09.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-334/2021
Izlemjot jautājumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni, kas izdarīta līdz 2020.gada 5.jūlijam, izšķiroša nozīme ir nodarītā kaitējuma apmēram, t.i., vai ar noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums atbilst likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pantā paredzētajam jēdzienam ,,būtisks kaitējums”. Ja ar personas darbībām nodarīts būtisks kaitējums likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē, persona saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 186.panta pirmās daļas. Savukārt, ja ar šīm darbībām nav nodarīts būtisks kaitējums, kriminālprocess izbeidzams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, jo šādas darbības ar 2020.gada 11.jūnija likumu „Grozījumi Krimināllikumā” ir dekriminalizētas.
26.10.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-120/2021
Lai personu sauktu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 179.panta par līzinga objekta neatdošanu tā īpašniekam, jākonstatē personas nolūks iegūt līzinga objektu, atstumjot īpašnieku. Par šādu personas nolūku var liecināt, piemēram, līzinga objekta atrašanās vietas slēpšana no īpašnieka.
29.09.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-156/2020
Noziedzīgā nodarījuma priekšmeta (nolaupīto mantu) vērtību nosaka visu nolaupīto, tostarp pēc nozieguma izdarīšanas atdoto mantu kopējā vērtība, nevis cietušā pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmērs.
21.10.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-85/2020
Krimināllikuma 179.pantā paredzēta kriminālatbildība par tādas mantas piesavināšanos, kas vainīgajam uzticēta vai nodota tā pārziņā. Jēdziens „uzticētā vai pārziņā esošā manta” neietver jebkuru personas rīcībā nonākušo mantu. Naudas ieskaitīšana bankas kontā kļūdas dēļ nav atzīstama par naudas uzticēšanu vai nodošanu pārziņā bankas konta turētājam, jo trūkst naudas īpašnieka speciālā uzdevuma bankas konta turētājam rīcībai ar šo naudu.
14.02.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-33/2020
Krimināllikuma 183.panta izpratnē apkaunojošām ziņām ir jābūt ar noteiktu konkretizācijas pakāpi, kas atklāj šo ziņu saturu. Ja personai celtajā apsūdzībā nav norādīts, kādas tieši ziņas ir atzīstamas par apkaunojošām, apsūdzētais nevar pilnvērtīgi realizēt savas tiesības uz aizstāvību. Tiesai savi atzinumi, kādēļ ziņas ir vai nav konkrētajā gadījumā apkaunojošas, ir jābalsta uz pierādījumiem un tā nevar pamatot savu atzinumu ar nekonkrētām ziņām, par kuru saturu nav informēts ne cietušais, ne apsūdzētie.
2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2020
Noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 176.panta ceturtās daļas ar kvalificējošo pazīmi – lietojot šaujamieroci – neietekmē tas apstāklis, vai no šaujamieroča, kurš par tādu ir pārveidots no gāzes pistoles vai signālieroča, ir vai nav laupīšanas laikā izdarīts šāviens, kā arī tas, ar kādu konkrēti patronu šāviens izdarīts.
07.08.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-408/2018
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir bojātā vai iznīcinātā manta vai mantas bojātā vai iznīcinātā daļa, gadījumā, ja to iespējams nodalīt un atsevišķi novērtēt.
Kaitējuma kompensāciju veido noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība un atjaunošanas izdevumi.
06.09.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-194/2018
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par diviem dažādiem darbības vai bezdarbības veidiem – svešas mantas tīšu iznīcināšanu un svešas mantas tīšu bojāšanu.
Par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā jānorāda, vai manta ir sabojāta vai iznīcināta. Par pretrunīgu atzīstams tāds par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma apraksts, kurā norādīts, ka manta ir sabojāta, vienlaikus norādot pazīmes, kas raksturo mantas iznīcināšanu.
07.11.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-689/2016
Atbildība par krāpšanu organizētā grupā Krimināllikumā tika noteikta ar 2007.gada 13.decembra likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā ar 2008.gada 12.janvāri, līdz ar to, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts līdz minētajam datumam, nav pamata personas rīcībā konstatēt šo kvalificējošo apstākli.
19.09.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-496/2016
Krimināllikuma 193.panta otrās daļas izpratnē maksāšanas līdzekļa izmantošana aptver jebkuru rīcību ar maksājuma kartei piesaistītajā kontā esošajiem naudas līdzekļiem, tāpēc nepatiesu datu ievadīšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, lai ietekmētu tās resursus un tādā veidā iegūtu svešu mantu, nav jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 177.1 panta.
21.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-174/2016
Personas darbības, kas vērstas uz apdrošināšanas atlīdzības nepamatotu saņemšanu ar viltu, ja tās nav saistītas ar automašīnas iznīcināšanu, bojāšanu vai slēpšanu, kvalificējamas saskaņā ar Krimināllikuma 177.pantu, nevis 178.pantu. Šādā gadījumā automašīnas piederības faktam noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā nav nozīmes.
20.04.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-40/2016
Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, pielīdzināmi Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem (Kriminālprocesa likuma 676.pants). Lai atzītu, ka ziņas par faktiem, kas iegūtas krimināltiesiskās sadarbības rezultātā, nav izmantojamas pierādīšanā, tiesai jākonstatē kāds no Kriminālprocesa likuma 130.panta otrajā daļā norādītajiem pierādījumu nepieļaujamības nosacījumiem.
16.11.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-542/2015
1. Kvalificējot apsūdzētā darbības (kredīta izkrāpšana, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli – ar internetbankas palīdzību), tiesai jāizvērtē, vai tās nav kvalificējamas tikai pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas, tāpat kā tas ir gadījumos, kad, nelikumīgi izmantojot svešu bankas maksājumu karti, no bankomāta tiek izņemta nauda, samaksāts par pirkumu vai pakalpojumu.
2. Izskatot lietu apelācijas instances tiesā, jāievēro Kriminālprocesa likuma 562.panta trešās daļas prasības, tostarp daļā par galīgā soda noteikšanu.
17.09.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-265/2015
Uzticētas mantas neatdošana pati par sevi vēl neliecina par tās piesavināšanos, jo ir jākonstatē mantas neatdošanas īpašais nolūks – iegūt svešu mantu, atstumjot tās īpašnieku. Savukārt nolūks ir patstāvīga noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses pazīme.
27.11.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-707/2014
Krāpšana ir viens no mantas nolaupīšanas veidiem, turklāt krāpšanas priekšmets var būt arī nekustamais īpašums. Tālākā vainīgās personas rīcība ar izkrāpto īpašumu (atsavināšana, iznīcināšana) nav kriminalizēta.
24.10.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-624/2014
Lai personu sauktu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, nepieciešams noskaidrot, kad un kādā veidā ir iestājušies apstākļi, kas raksturo noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, kā arī apstākļus, kas attiecas uz subjektīvās puses pazīmju esamību apsūdzētā darbībās. Līzinga objektu savlaicīga neatdošana līzinga devējam pati par sevi neizraisa kriminālatbildību.
12.06.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-415/2014
Dārglietu preču kiosks, kurā tirdzniecība notiek tikai caur kioska lodziņu (atveri) un pircējiem nav brīvas piekļuves kioska telpai, nav uzskatāms par brīvas piekļuves telpu. Tādējādi laupīšana no šāda kioska ir kvalificējama kā laupīšana, kas saistīta ar iekļūšanu telpā.
27.08.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-349/2014
Krimināllikuma 177.1pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi raksturo nepatiesu datu ievadīšana automatizētā datu apstrādes sistēmā.
09.07.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-340/2013
Automagnetolas zādzība no automašīnas nav atzīstama par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu un tās nolaupīšanas mēģinājums nav kvalificējams kā zādzības mēģinājums no transportlīdzekļa Krimināllikuma 175.panta trešās daļas izpratnē.
05.07.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-328/2013
Noziedzīgais nodarījums pamatoti kvalificēts arī kā mantas bojāšana, jo transformatoru punkts nepārprotami ir uzskatāms par elektrotīkla sastāvdaļu. Lai izdarītu drošinātājslēdžu un kabeļu zādzību, tika tīši sabojātas (uzlauztas) transformatoru punkta divas durvis. Demontējot drošinātājslēdžus un atvienojot no viena gala kabeļu komplektu, pārstāja funkcionēt vesela elektrotīkla iekārta, proti, tika sabojāta elektrotīkla iekārta, un pārtraukta elektriskās strāvas padeve tās patērētājiem, nevis tikai sabojāti drošinātājslēdži un kabeļu komplekts.
15.02.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-139/2013
Tehniskie šķidrumi, kas nepieciešami, lai transportlīdzekli varētu izmantot pēc savas nozīmes, nav atzīstami par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu un to nolaupīšana nav kvalificējama kā zādzība no transportlīdzekļa Krimināllikuma 175.panta trešās daļas izpratnē.
30.04.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-11/2013
Ja uzņēmums veic saimniecisko darbību, ir iespējama izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, atskaitot no budžetā maksājamās summas priekšnodokli par faktiski nenotikušiem darījumiem. Savukārt gadījumos, kad saimnieciskā darbība netiek veikta, bet, pamatojoties uz faktiski nenotikušiem darījumiem norādītais priekšnodoklis, piemēram, tiek saņemts atpakaļ kā pārmaksātais nodoklis, valsts intereses nodokļu iekasēšanas jomā netiek apdraudētas, bet ir pamats izvērtēt, vai nav notikusi krāpšana.
26.03.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-3/2013
1. Būtiska atšķirība, kas norobežo šos divus noziedzīgos nodarījumus ir tā, ka, izdarot Krimināllikuma 177.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgā persona iegūstsvešu mantu. Savukārt izdarot Krimināllikuma 218.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgās personas darbība vai bezdarbība ir vērsta uz to, lai nemaksātu nodokļus, iegūtu tiesības uz nodokļu samazināšanu, pārmaksātā nodokļa izmantošanu, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļu summas vai citu nokavēto maksājumu veikšanai, t.i., savu mantu nenodotu citam.
Gadījumos, ja nodarījums saistīts ar pārkāpumiem pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas jomā, kaut arī personas darbībās saskatāmas krāpšanas pazīmes, jāizvērtē, vai nav piemērojams Krimināllikuma 218.pants. Turklāt šādā gadījumā, lai pareizi kvalificētu noziedzīgo nodarījumu, nepieciešams konstatēt, vai personas darbības pakļautas tiesību normu par pievienotās vērtības nodokli regulējumam.
2. Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir materiāls sastāvs, tas ir, jākonstatē noziedzīgā nodarījuma sekas - valstij vai pašvaldībai nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Tāpēc gadījumos, kad iesniegtas nepatiesas ziņas par tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu, minētais noziedzīgais nodarījums jāatzīst par pabeigtu ar brīdi, kad valstij vai pašvaldībai nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Tā kā šādos gadījumos nodokļu maksātājam nav pienākuma noteiktos termiņos nomaksāt konkrēta nodokļa summas zaudējums budžetā tiek nodarīts ar brīdi, kad pārmaksātais nodoklis reāli izmantots, lai segtu nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli, citus nodokļus vai segtu nodokļu un nodevu parādus. Kamēr nav konstatēta pārmaksātā nodokļa reāla izmantošana, nodarījums kvalificējams kā nepabeigts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums.
3. Ja saistībā ar fiktīvajiem darījumiem izveidojušos nodokļu pārmaksu persona pieprasījusi atmaksāt vai izmantojusi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 12.6,12.9daļā minētajos gadījumos tiesības saņemt pārmaksāto nodokļa summu, tad nodarījums par naudas summas iegūšanu par pārmaksāto nodokli jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 177.panta attiecīgās daļas kā pabeigts vai nepabeigts noziedzīgais nodarījums, ņemot vērā vainīgās personas nodoma realizēšanas pakāpi. Šādos gadījumos atzīstams, ka vainīgās personas darbības ir izgājušas ārpus Krimināllikuma 218.panta otrās daļas aizsargātām interesēm, nodokļu iekasēšanas jomas un tāpēc nodarījums jākvalificē kā krāpšana.
17.12.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-189/2012
Par zādzību no transportlīdzekļa atzīstama ar iekļūšanu transportlīdzeklī saistīta jebkuras transportlīdzeklī esošas mantas prettiesiska paņemšana, ja manta pēc savas nozīmes nav šī transportlīdzekļa funkcionāla sastāvdaļa vai transportlīdzekļa ekspluatācijai nepieciešamie tehniskie šķidrumi. Iekārtas un priekšmeti, kuri pievienoti transportlīdzeklim vai instalēti tajā, lai palīdzētu pildīt transportlīdzekļa funkcijas vai padarītu tā izmantošanu komfortablāku (automagnetola, akustiskās sistēmas, sensori, jumta bagāžas glabātava u.tml.) ir atzīstami par transportlīdzekļa sastāvdaļu un to zādzība nav kvalificējama pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.
19.12.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-671/2011
Ja vainīgā persona izdarījusi divas vai vairākas krāpšanas, kas katra par sevi satur visas Krimināllikuma 177.panta attiecīgajās daļās paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc smagākās Krimināllikuma 177.panta daļas. Kvalifikācija pēc Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā norādītā kvalificējošā pazīme – liels apmērs – ir tikai tad, ja kaut viens no šiem nodarījumiem kvalificējams pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas.
13.09.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-509/2011
Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesai bija jārodas saprātīgām šaubām par apsūdzētā vainīgumu – noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses esamību - apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta ceturtās daļas, kas paredz kvalificējošo pazīmi, lielus apmērus, jo apsūdzētā darbības nav vērtētas un atzītas par tādām, kas vērstas uz kopēju mērķi un nav konstatēts, ka šīs darbības aptvertu vienots nodoms nolaupīt mantu lielā apmērā (atsevišķs turpināts noziedzīgs nodarījums). Tādējādi tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punktu.
29.09.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-504/2011
Starp pazīmēm, kas raksturo piesavināšanās kā noziedzīga nodarījuma sastāva subjektu un subjektīvo pusi, norādāms tas, ka sveša manta atrodas vainīgās personas pārziņā vai manta tai uzticēta, t.i., manta pie šīs personas nonākusi tiesiski, un tikai pēc tam vainīgajai personai rodas nodoms mantu prettiesiski pārņemt savā valdījumā, t.i., nolaupīt.
Starp pazīmēm, kas raksturo krāpšanas kā noziedzīga nodarījuma subjektu un subjektīvo pusi, norādāms, ka nodoms prettiesiski iegūt svešu mantu savā valdījumā vainīgajai personai rodas pirms tam, kad manta nonākusi pie šīs personas, vai mantas saņemšanas brīdī, un viltus, uzticēšanās tiek izmantots kā mantas prettiesiskas iegūšanas veids. Krāpšanas gadījumā svešas mantas saņemšanas brīdī vainīgā persona jau zina, ka saņemto mantu neatgriezīs cietušajam, un tādā veidā izpaužas uzticības ļaunprātīga izmantošana.
Vienošanās starp cietušo un vainīgo personu par mantas nodošanu nākotnē nenozīmē to, ka manta jau ir uzticēta vainīgajai personai vai manta jau atrodas vainīgās personas pārziņā. Tā ir uzticības izrādīšana vainīgajai personai, kura turpmāk šo uzticību var izmantot ļaunprātīgi.
12.05.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-223/2011
Nepamatota ir prokurores norāde, ka būtiska kaitējuma pazīme sakrīt ar Krimināllikuma 179.panta objektu – fiziskas personas mantisku apdraudējumu.
Likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta, Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmās daļas izpratnē apsūdzībā nevar aprobežoties ar vispārēju norādi par aizsargāto interešu un tiesību apdraudējumu, bet ir jānorāda, kā ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējums izpaudies.
20.04.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-194/2011
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido, nevis bojātās vai iznīcinātās mantas atjaunošanas izdevumi, bet bojātās vai iznīcinātās mantas vērtība.
15.12.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-600/2010
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nav iespējams izdarīt, neradot materiāla rakstura kaitējumu mantai, pret kuru darbība vērsta.
21.12.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-516/2010
Mantas nolaupīšanas pabeigšanas moments ir tad, kad cietušais zaudējis fizisku varu pār mantu, bet vainīgais ieguvis varu pār lietu un parādījis gribu šo lietu paturēt kā savu. Griba paturēt šo lietu kā savu nav identiska ar iespēju rīkoties ar mantu kā savu.
Lai konstatētu, vai persona ir zaudējusi un ieguvusi fizisku varu pār lietu, izrādījusi gribu paturēt šo lietu kā savu, izšķiroša nozīme ir notikuma faktisko apstākļu noskaidrošanai, kuru pamatā ir iegūtie, pārbaudītie un novērtētie pierādījumi. Par gribu paturēt lietu kā savu var liecināt ne tikai liecības, bet arī noskaidrotā personas rīcība.
18.03.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-82/2010
1. Krāpšana kā noziedzīgs nodarījums var tikt izdarīta, realizējot vairākas savstarpēji saistītas darbības, kur katra no tām atsevišķi var nesaturēt noziedzīga nodarījuma pazīmes, taču kopumā veido noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Nav izšķirošas nozīmes tam, vai pati apsūdzētā persona veic visas darbības vai arī izmanto darbību veikšanai citas personas.
2. Lai noziedzīgu nodarījumu kvalificētu pēc Krimināllikuma 177.panta nav svarīgi, vai ar krāpšanas ceļā iegūtu mantu vainīgā persona rīkojas pati vai šo mantu nodod citai personai.
28.01.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-10/2010
Krimināllikuma 186.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu vainīgā persona var izdarīt aiz neuzmanības. Vainīgās personas attieksme pret sekām var izpausties vienīgi kā neuzmanība.
17.04.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-155/2009
Lai atzītu, ka apsūdzētā darbībās pastāv Krimināllikuma 175.panta ceturtajā daļā paredzētā kvalificējošā pazīme – liels apmērs – tiesai jākonstatē nodoms izdarīt zādzību lielā apmērā nevis tikai mehāniski jāsaskaita nozagto mantu vērtība.
06.02.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-86/2009
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.panta otro daļu par Krimināllikuma 180.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu publiskās apsūdzības procesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.
2. Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktā noteikts, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata, izņemot kriminālprocesu par Krimināllikuma 130.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē. Tā kā lietā bija noslēgts izlīgums starp cietušo un apsūdzēto, tiesai konkrētais kriminālprocess bija jāizbeidz, nevis jāatzīst izlīgums par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli.
20.01.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-30/2009
Saskaņā ar Krimināllikuma 185.panta pirmo daļu kriminālatbildība iestājas par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kas saskaņā ar tiesību teoriju ir formāls noziedzīga nodarījuma sastāvs. Šī panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tīša vaina, kad vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz, ka viņa darbību vai bezdarbības rezultātā tiks iznīcināta vai bojāta sveša manta, un viņš to vēlas vai apzināti pieļauj. Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nav iespējams izdarīt, neradot kaut kādu materiāla rakstura kaitējumu noteiktam priekšmetam, pret kuru darbība vērsta.
Noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti ar netiešu nodomu, motīvs un mērķis nepastāv kā subjektīvās puses obligāta pazīme. Svešas mantas tīšu bojāšanu var izdarīt aiz dažādiem motīviem, taču šajā gadījumā motīvs, nebūdams nozieguma subjektīvās puses obligāta pazīme, var attiekties uz vainīgās personas atbildības pakāpi. To ņem vērā, nosakot sodu, jo motīva raksturs var pastiprināt vai atvieglot atbildību
Noziedzīga pašpaļāvība Krimināllikuma 10.panta izpratnē ir konstatējama gadījumos, kad persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst jeb cerējusi, ka tās neiestāsies. Apzināta seku pieļaušana šajā gadījumā nav iespējama.
18.02.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-15/2009
1. Mantas slepena vai atklāta zādzība, vai laupīšana, kas izdarīta vienlaicīgi ar mantas izspiešanu, jākvalificē kā atsevišķi noziedzīgi nodarījumi.
2. Atšķirība starp mantas slepenu vai atklātu zādzību, vai laupīšanu un izspiešanu izpaužas tādējādi, ka izdarot Krimināllikuma 183. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgās personas nodoms nav pieprasīto mantu iegūt tūlīt. Izdarot zādzību vai laupīšanu, vainīgā persona mantu iegūst nekavējoties.
28.11.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-546/2008
Izspiešana norobežojama no laupīšanas pēc vardarbības piedraudējuma satura un pēc mantas nodošanas brīža. Mantas nolaupīšanas gadījumā vainīgā persona to iegūst nekavējoties, bet izspiešanas gadījumā vainīgais mantu var iegūt pēc laika, kuru viņš pats noteicis, ja cietušais, draudu ietekmēts, izpilda vainīgā pieprasījumu.
19.09.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-505/2008
Krimināllikuma 185.pantā nav paredzēta noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme – personu grupa. Līdz ar to katrai personai ir jāatbild par tām darbībām, kuras tā ir izdarījusi.
04.11.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-405/2008
Krāpšana kā svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana viltus ceļā var izpausties, paziņojot apzināti nepatiesas, patiesībai neatbilstošas ziņas vai noklusējot patiesus faktus. Krāpšana var izpausties arī apzinātās darbībās, kuras vērstas uz mantas īpašnieka vai citas personas maldināšanu.
Apzināti nepatiesas ziņas, kas tiek sniegtas pie krāpšanas, vai arī kuras tiek noklusētas, var attiekties uz jebkuriem apstākļiem, to vidū uz juridiskiem faktiem un notikumiem, kvalitāti, īpašuma vērtību, uz vainīgā personību, viņa pilnvarām un nodomiem.
Savukārt krāpšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, ietver sevī mantas īpašnieka vai citas personas, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumu par šī īpašuma nodošanu trešajām personām, uzticēšanās izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Uzticēšanās ļaunprātīga izmantošana ir gadījumos, kad vainīgais cietušā vai citas personas, kuras lēmums ir būtisks darījuma veikšanai, uzticēšanos izmanto pretēji viņu interesēm, lai nelikumīgi iegūtu viņu mantu vai tiesības uz to.
05.08.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-402/2008
Pēc Krimināllikuma 179. panta pirmās daļas piesavināšanās var izpausties kā svešas mantas prettiesiska iegūšana vai izšķērdēšana.
Izšķērdēšanu raksturo tas, ka uzticētā vai pārziņā esošā manta pēc tās prettiesiskas paņemšanas tūlīt tiek atsavināta, patērēta vai citādi izlietota.
12.12.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-695/2007
Gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība var ietekmēt noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju un lietā pastāv strīds par kvalifikāciju šā iemesla dēļ, ir nepieciešams pēc iespējas precīzāk un, pamatojoties uz objektīvām ziņām, noteikt noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtību.
18.10.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-630/2007
No objektīvās puses mantas iegūšana krāpšanas ceļā izpaužas tādējādi, ka vainīgais apmāna cietušo, kura īpašumā vai valdījumā atrodas manta, un apmānītais, būdams maldināts, mantu vai arī tiesības uz mantu atdod labprātīgi.
15.10.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-502/2007
1. Draudi pielietot vardarbību ir gan Krimināllikuma 183.pantā, gan arī 176.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses sastāvdaļa.
2. Ja vispirms tiek izteikti draudi izspiešanas nolūkā, bet izspiešanas laikā vainīgā persona reāli iegūst arī kaut kādu cietušajam piederošu mantu, vainīgās personas darbības jākvalificē saskaņā ar nodarījumu kopības nosacījumiem ā izspiešana, tā arī laupīšana.
23.08.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-436/2007
Krimināllikuma 187.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi veido elektrotīkla tīša iznīcināšana vai bojāšana. Tā var tikt izdarīta kā patstāvīgi, tā saistībā ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem, taču katram noziedzīga nodarījuma sastāvam ir atšķirīgas pazīmes.
Ja nolaupīšana un bojāšana vērsta pret vienu un to pašu priekšmetu – elektrības vadiem, tad nevar vienlaicīgi iestāties kriminālatbildība par elektrības vadu nolaupīšanu un to pašu vadu bojāšanu. Šādā gadījumā trūkst Krimināllikuma 187.panta pirmajā daļā esošā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā puse.
27.06.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-320/2007
Ar mantas nozagšanu cietušajam, iespējams, tiek nodarīts lielāks zaudējums par mantas faktisko vērtību, taču tikai mantas faktiskā vērtība var būt kritērijs noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai kā zādzības izdarīšana lielā apmērā.
17.05.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-261/2007
No Krimināllikuma 183.panta normas jēgas izriet, ka pieprasījumam atdot mantu vai tiesības uz mantu, vai izdarīt kāda mantiska rakstura darbības, jābūt pastiprinātiem vismaz ar vienu no pantā minētajiem piedraudējuma veidiem, pie kam draudiem jābūt reāliem.
24.04.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-224/2007
Automašīnas virsbūves bojājums, kurš neliedz ar automašīnu turpmāk pārvietoties, ir uzskatāms par mantas bojāšanu Krimināllikuma 185.panta izpratnē, ja ir konstatēta nepieciešamība veikt automašīnas remontu tās virsbūves atjaunošanai.
11.09.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-410/2006
Likumdevējs Krimināllikuma 177.1 panta izpratnē vainīgās personas apzinātu ietekmi uz automatizētās datu apstrādes resursiem ir izdalījis kā īpašu krāpšanas veidu.
