• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Hronoloģiskā secībā

09.03.2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-495/2022

Lejupielādēt

02.03.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-280/2022

Dabasgāzes piegādātājs, kas cēlis prasību pret dabasgāzes lietotāju par parāda piedziņu sakarā ar iejaukšanos gāzes uzskaites mēraparāta darbībā, līdz lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai pirmās instances tiesā ir tiesīgs palielināt prasījuma apmēru un pamatot dabasgāzes patēriņu bez uzskaites ilgākā laika posmā (Civilprocesa likuma 74. panta trešā daļa), iesniedzot pierādījumus par agrāku iejaukšanās faktisko brīdi, no kura samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms.
Dabasgāzes piegādātājs, kas cēlis prasību pret dabasgāzes lietotāju par parāda piedziņu sakarā ar iejaukšanos gāzes uzskaites mēraparāta darbībā, līdz lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai pirmās instances tiesā ir tiesīgs palielināt prasījuma apmēru un pamatot dabasgāzes patēriņu bez uzskaites ilgākā laika posmā (Civilprocesa likuma 74. panta trešā daļa), iesniedzot pierādījumus par agrāku iejaukšanās faktisko brīdi, no kura samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms.
Ceļot prasību pret dabasgāzes lietotāju par parāda piedziņu sakarā ar iejaukšanos gāzes uzskaites mēraparāta darbībā, dabasgāzes piegādātājam kā sistēmas operatoram jāpierāda iejaukšanās fakts gāzes uzskaites mehānismā. Nav svarīgi, kura persona ir bojājusi dabasgāzes patēriņa skaitītāju, atvērusi verifikācijas plombu vai veikusi citas darbības, tāpēc prasītājam nav jāpierāda tieši lietotāja vainojama rīcība gāzes uzskaites mehānisma bojāšanā.
Ceļot prasību pret dabasgāzes lietotāju par parāda piedziņu sakarā ar iejaukšanos gāzes uzskaites mēraparāta darbībā, dabasgāzes piegādātājam kā sistēmas operatoram jāpierāda iejaukšanās fakts gāzes uzskaites mehānismā. Nav svarīgi, kura persona ir bojājusi dabasgāzes patēriņa skaitītāju, atvērusi verifikācijas plombu vai veikusi citas darbības, tāpēc prasītājam nav jāpierāda tieši lietotāja vainojama rīcība gāzes uzskaites mehānisma bojāšanā.

Lejupielādēt

28.02.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-296/2022

Lejupielādēt

22.02.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-27/2022

Ja pirkuma maksai izlietota nevis pircēja paša, bet gan viņa kreditora nauda, starp šīm personām izveidojas saistību tiesiskās attiecības, un kreditors iegūst tiesību atprasīt no pircēja viņa vietā samaksāto pirkuma maksu.
Ja pirkuma maksai izlietota nevis pircēja paša, bet gan viņa kreditora nauda, starp šīm personām izveidojas saistību tiesiskās attiecības, un kreditors iegūst tiesību atprasīt no pircēja viņa vietā samaksāto pirkuma maksu.

Lejupielādēt

03.02.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-53/2022

Kopīpašuma dalīšana vairākos soļos, secīgi piemērojot dažādus CL 1075. pantā paredzētos dalīšanas veidus, nav pretrunā ar minētās normas jēgu.

Lejupielādēt

31.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-14/2022

Atbilstoši Nolīgumam par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) jautājums par dzelzceļa kravas nosūtītāja vai saņēmēja pretenzijas izskatīšanu nav risināms kā patstāvīgs strīds prasības tiesvedības kārtībā un vispārējās jurisdikcijas tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 23. panta pirmajai daļai nav pakļauts.
Atbilstoši Nolīgumam par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) jautājums par dzelzceļa kravas nosūtītāja vai saņēmēja pretenzijas izskatīšanu nav risināms kā patstāvīgs strīds prasības tiesvedības kārtībā un vispārējās jurisdikcijas tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 23. panta pirmajai daļai nav pakļauts.

Lejupielādēt

31.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-133/2022

Nelikumīgi patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metodēm jābūt tādām, kas nodrošina energoapgādes tiesisko attiecību dalībnieku ekonomisko ekvivalenci – nelikumīgi patērētās dabasgāzes daudzums, kas jāatlīdzina, nosakāms iespējami tuvu tam, kas faktiski patērēts. Viena no šādām metodēm, kas nodrošina ekonomisko ekvivalenci, ir noteikt faktiski patērēto dabasgāzes daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā. Šo metodi var piemērot divos veidos: 1) vērtēt vēsturiskos datus par pārkāpēja dabasgāzes patēriņu objektā līdzīgos apstākļos pirms pārkāpuma; 2) ja nav pieejami vai nav izmantojami atbildētāja dabasgāzes patēriņa dati pirms pārkāpuma vai arī atbildētāja pārkāpums konstatējams jau no patēriņa uzsākšanas pirmās dienas, vērtēt datus par dabasgāzes patēriņu pārkāpēja dabasgāzes patēriņa objektam līdzīgos citos objektos, kuros nav notikusi iejaukšanās patēriņa uzskaitē. Dabasgāzes patēriņu var noteikt arī ar tiesas noteiktas ekspertīzes palīdzību, kuras ietvaros analizēti dabasgāzes patēriņu ietekmējošie apstākļi (gāzes patēriņa aparātu skaits, veids, jauda; objekta apsildāmā platība un siltumizolācija; meteoroloģiskie apstākļi u. tml.).
Nelikumīgi patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metodēm jābūt tādām, kas nodrošina energoapgādes tiesisko attiecību dalībnieku ekonomisko ekvivalenci – nelikumīgi patērētās dabasgāzes daudzums, kas jāatlīdzina, nosakāms iespējami tuvu tam, kas faktiski patērēts. Viena no šādām metodēm, kas nodrošina ekonomisko ekvivalenci, ir noteikt faktiski patērēto dabasgāzes daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā. Šo metodi var piemērot divos veidos: 1) vērtēt vēsturiskos datus par pārkāpēja dabasgāzes patēriņu objektā līdzīgos apstākļos pirms pārkāpuma; 2) ja nav pieejami vai nav izmantojami atbildētāja dabasgāzes patēriņa dati pirms pārkāpuma vai arī atbildētāja pārkāpums konstatējams jau no patēriņa uzsākšanas pirmās dienas, vērtēt datus par dabasgāzes patēriņu pārkāpēja dabasgāzes patēriņa objektam līdzīgos citos objektos, kuros nav notikusi iejaukšanās patēriņa uzskaitē. Dabasgāzes patēriņu var noteikt arī ar tiesas noteiktas ekspertīzes palīdzību, kuras ietvaros analizēti dabasgāzes patēriņu ietekmējošie apstākļi (gāzes patēriņa aparātu skaits, veids, jauda; objekta apsildāmā platība un siltumizolācija; meteoroloģiskie apstākļi u. tml.).
Nelikumīgi patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metodēm jābūt tādām, kas nodrošina energoapgādes tiesisko attiecību dalībnieku ekonomisko ekvivalenci – nelikumīgi patērētās dabasgāzes daudzums, kas jāatlīdzina, nosakāms iespējami tuvu tam, kas faktiski patērēts. Viena no šādām metodēm, kas nodrošina ekonomisko ekvivalenci, ir noteikt faktiski patērēto dabasgāzes daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā. Šo metodi var piemērot divos veidos: 1) vērtēt vēsturiskos datus par pārkāpēja dabasgāzes patēriņu objektā līdzīgos apstākļos pirms pārkāpuma; 2) ja nav pieejami vai nav izmantojami atbildētāja dabasgāzes patēriņa dati pirms pārkāpuma vai arī atbildētāja pārkāpums konstatējams jau no patēriņa uzsākšanas pirmās dienas, vērtēt datus par dabasgāzes patēriņu pārkāpēja dabasgāzes patēriņa objektam līdzīgos citos objektos, kuros nav notikusi iejaukšanās patēriņa uzskaitē. Dabasgāzes patēriņu var noteikt arī ar tiesas noteiktas ekspertīzes palīdzību, kuras ietvaros analizēti dabasgāzes patēriņu ietekmējošie apstākļi (gāzes patēriņa aparātu skaits, veids, jauda; objekta apsildāmā platība un siltumizolācija; meteoroloģiskie apstākļi u. tml.).
Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) paredzētā kompensācija ir īpaša veida (sui generis) tiesību institūts, kuru tiesa nosaka pēc sava ieskata katrā konkrētā lietā atbilstoši vispārējiem principiem un jēgai. Kompensācijas noteikšanā Civillikuma tiesību normas par līgumsodu tieši nav piemērojamas, bet ir izmantojami no Civillikuma normām izrietošie līgumsoda noteikšanas principi – tiktāl, cik tie ir saderīgi ar tiesību institūta tiesisko dabu un funkcijām. Kompensācijai ir gan prevencijas, gan sodīšanas funkcija, un tās noteikšanā jāievēro arī tās civiltiesiskais raksturs, soda samērīguma un soda individualizācijas princips. Kompensācijas noteikšanā nav izmantojams kritērijs „sabiedriskā bīstamība”, un kompensācija nedrīkst sasniegt tādu sankcijas smaguma pakāpi, kad tā iegūst krimināltiesisku raksturu. Kompensācijai jābūt taisnīgai pret abām pusēm, un tās apmēram katrā konkrētā gadījumā jābūt samērojamam ar personas izdarīto pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē pārkāpumu raksturojošie apstākļi, tādi kā, piemēram, tā izdarīšanas ilgums, smagums, sekas (tostarp nodarīto zaudējumu apmērs) un citi apstākļi, kuru attiecināmība un būtiskums nosakāms, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus. Nav pieļaujama tāda kompensācija, kas, nevērtējot konkrētās lietas apstākļus, noteikta kādā iepriekšpieņemtā attiecībā pret zaudējumu atlīdzību par patērēto dabasgāzi, piemēram, procentuālā izteiksmē no zaudējumu atlīdzības vai kā zaudējumu atlīdzības divkāršs vai trīskāršs apmērs. Izveidojoties atbilstošai tiesu praksei, tiesas kā palīgavotu taisnīgas un atbilstīgas kompensācijas noteikšanā varēs piemērot tā dēvēto gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metodi.
Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) paredzētā kompensācija ir īpaša veida (sui generis) tiesību institūts, kuru tiesa nosaka pēc sava ieskata katrā konkrētā lietā atbilstoši vispārējiem principiem un jēgai. Kompensācijas noteikšanā Civillikuma tiesību normas par līgumsodu tieši nav piemērojamas, bet ir izmantojami no Civillikuma normām izrietošie līgumsoda noteikšanas principi – tiktāl, cik tie ir saderīgi ar tiesību institūta tiesisko dabu un funkcijām. Kompensācijai ir gan prevencijas, gan sodīšanas funkcija, un tās noteikšanā jāievēro arī tās civiltiesiskais raksturs, soda samērīguma un soda individualizācijas princips. Kompensācijas noteikšanā nav izmantojams kritērijs „sabiedriskā bīstamība”, un kompensācija nedrīkst sasniegt tādu sankcijas smaguma pakāpi, kad tā iegūst krimināltiesisku raksturu. Kompensācijai jābūt taisnīgai pret abām pusēm, un tās apmēram katrā konkrētā gadījumā jābūt samērojamam ar personas izdarīto pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē pārkāpumu raksturojošie apstākļi, tādi kā, piemēram, tā izdarīšanas ilgums, smagums, sekas (tostarp nodarīto zaudējumu apmērs) un citi apstākļi, kuru attiecināmība un būtiskums nosakāms, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus. Nav pieļaujama tāda kompensācija, kas, nevērtējot konkrētās lietas apstākļus, noteikta kādā iepriekšpieņemtā attiecībā pret zaudējumu atlīdzību par patērēto dabasgāzi, piemēram, procentuālā izteiksmē no zaudējumu atlīdzības vai kā zaudējumu atlīdzības divkāršs vai trīskāršs apmērs. Izveidojoties atbilstošai tiesu praksei, tiesas kā palīgavotu taisnīgas un atbilstīgas kompensācijas noteikšanā varēs piemērot tā dēvēto gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metodi.
Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) paredzētā kompensācija ir īpaša veida (sui generis) tiesību institūts, kuru tiesa nosaka pēc sava ieskata katrā konkrētā lietā atbilstoši vispārējiem principiem un jēgai. Kompensācijas noteikšanā Civillikuma tiesību normas par līgumsodu tieši nav piemērojamas, bet ir izmantojami no Civillikuma normām izrietošie līgumsoda noteikšanas principi – tiktāl, cik tie ir saderīgi ar tiesību institūta tiesisko dabu un funkcijām. Kompensācijai ir gan prevencijas, gan sodīšanas funkcija, un tās noteikšanā jāievēro arī tās civiltiesiskais raksturs, soda samērīguma un soda individualizācijas princips. Kompensācijas noteikšanā nav izmantojams kritērijs „sabiedriskā bīstamība”, un kompensācija nedrīkst sasniegt tādu sankcijas smaguma pakāpi, kad tā iegūst krimināltiesisku raksturu. Kompensācijai jābūt taisnīgai pret abām pusēm, un tās apmēram katrā konkrētā gadījumā jābūt samērojamam ar personas izdarīto pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē pārkāpumu raksturojošie apstākļi, tādi kā, piemēram, tā izdarīšanas ilgums, smagums, sekas (tostarp nodarīto zaudējumu apmērs) un citi apstākļi, kuru attiecināmība un būtiskums nosakāms, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus. Nav pieļaujama tāda kompensācija, kas, nevērtējot konkrētās lietas apstākļus, noteikta kādā iepriekšpieņemtā attiecībā pret zaudējumu atlīdzību par patērēto dabasgāzi, piemēram, procentuālā izteiksmē no zaudējumu atlīdzības vai kā zaudējumu atlīdzības divkāršs vai trīskāršs apmērs. Izveidojoties atbilstošai tiesu praksei, tiesas kā palīgavotu taisnīgas un atbilstīgas kompensācijas noteikšanā varēs piemērot tā dēvēto gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metodi.
Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) paredzētā kompensācija ir īpaša veida (sui generis) tiesību institūts, kuru tiesa nosaka pēc sava ieskata katrā konkrētā lietā atbilstoši vispārējiem principiem un jēgai. Kompensācijas noteikšanā Civillikuma tiesību normas par līgumsodu tieši nav piemērojamas, bet ir izmantojami no Civillikuma normām izrietošie līgumsoda noteikšanas principi – tiktāl, cik tie ir saderīgi ar tiesību institūta tiesisko dabu un funkcijām. Kompensācijai ir gan prevencijas, gan sodīšanas funkcija, un tās noteikšanā jāievēro arī tās civiltiesiskais raksturs, soda samērīguma un soda individualizācijas princips. Kompensācijas noteikšanā nav izmantojams kritērijs „sabiedriskā bīstamība”, un kompensācija nedrīkst sasniegt tādu sankcijas smaguma pakāpi, kad tā iegūst krimināltiesisku raksturu. Kompensācijai jābūt taisnīgai pret abām pusēm, un tās apmēram katrā konkrētā gadījumā jābūt samērojamam ar personas izdarīto pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē pārkāpumu raksturojošie apstākļi, tādi kā, piemēram, tā izdarīšanas ilgums, smagums, sekas (tostarp nodarīto zaudējumu apmērs) un citi apstākļi, kuru attiecināmība un būtiskums nosakāms, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus. Nav pieļaujama tāda kompensācija, kas, nevērtējot konkrētās lietas apstākļus, noteikta kādā iepriekšpieņemtā attiecībā pret zaudējumu atlīdzību par patērēto dabasgāzi, piemēram, procentuālā izteiksmē no zaudējumu atlīdzības vai kā zaudējumu atlīdzības divkāršs vai trīskāršs apmērs. Izveidojoties atbilstošai tiesu praksei, tiesas kā palīgavotu taisnīgas un atbilstīgas kompensācijas noteikšanā varēs piemērot tā dēvēto gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metodi.

Lejupielādēt

28.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-40/2022

Ja saskaņā ar lēmumu krimināllietā, ar kuru nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu, lieta attiesāta no tās ieguvēja par labu trešajai personai, atsavinātājs nenes atbildības pienākumu Civillikuma 1603. panta 2. punkta izpratnē tikai tad, ja attiesājuma iemesls (apstākļu kopums, kas bija pamats lēmuma krimināllietā pieņemšanai), nevis pats attiesājums (minētas lēmums), ir iestājies pēc atsavinājuma. Bez attiesājuma iemesla iestāšanās laika ir nepieciešams konstatēt arī ieguvēja darbību vai bezdarbību, kā rezultātā iestājās pamats nekustamā īpašuma attiesājumam.

Lejupielādēt

27.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-15/2022

Darba tiesiskās attiecības regulējošās normas neparedz darba līguma izbeigšanu ar vienu un to pašu darba ņēmēju uz atšķirīgiem pamatiem. Tādējādi, ja darba devēja (Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētās) prasības par darba līguma izbeigšanu izskatīšanas laikā darba ņēmējs tiesā apstrīdējis darba devēja uz cita pamata viņam vēlāk izdoto uzteikumu, darba devēja prasības lietas turpmāka izskatīšana ir atkarīga no rezultāta darba ņēmēja prasības lietā. Šādos apstākļos līdz darba ņēmēja prasības lietas galīgai izskatīšanai tiesai ir pienākums tiesvedību darba devēja prasības lietā apturēt.
Darba tiesiskās attiecības regulējošās normas neparedz darba līguma izbeigšanu ar vienu un to pašu darba ņēmēju uz atšķirīgiem pamatiem. Tādējādi, ja darba devēja (Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētās) prasības par darba līguma izbeigšanu izskatīšanas laikā darba ņēmējs tiesā apstrīdējis darba devēja uz cita pamata viņam vēlāk izdoto uzteikumu, darba devēja prasības lietas turpmāka izskatīšana ir atkarīga no rezultāta darba ņēmēja prasības lietā. Šādos apstākļos līdz darba ņēmēja prasības lietas galīgai izskatīšanai tiesai ir pienākums tiesvedību darba devēja prasības lietā apturēt.
Darba tiesiskās attiecības regulējošās normas neparedz darba līguma izbeigšanu ar vienu un to pašu darba ņēmēju uz atšķirīgiem pamatiem. Tādējādi, ja darba devēja (Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētās) prasības par darba līguma izbeigšanu izskatīšanas laikā darba ņēmējs tiesā apstrīdējis darba devēja uz cita pamata viņam vēlāk izdoto uzteikumu, darba devēja prasības lietas turpmāka izskatīšana ir atkarīga no rezultāta darba ņēmēja prasības lietā. Šādos apstākļos līdz darba ņēmēja prasības lietas galīgai izskatīšanai tiesai ir pienākums tiesvedību darba devēja prasības lietā apturēt.

Lejupielādēt

27.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-175/2022

Lejupielādēt

20.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-52/2022

Lejupielādēt

20.01.2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-281/2022

Lejupielādēt

18.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-20/2022

Tiesvedība, kas uzsākta pēc parādnieka prasības pret kreditoru strīdā par saistības izpildes termiņu, pārtrauc noilgumu.
Gadījumos, kuros noilguma tecējumam nolikts sevišķs iesākuma termiņš, tas jāievēro. Noilgums prasībai pret valdošo uzņēmumu un tās likumiskajiem pārstāvjiem atkarīgās sabiedrības labā par pārskata gadā veiktajām darbībām, kas nesušas zaudējumus (Koncernu likuma 33. pants), sāk tecēt nākamā pārskata gada pirmajā dienā.
Tiesvedība, kas uzsākta pēc parādnieka prasības pret kreditoru strīdā par saistības izpildes termiņu, pārtrauc noilgumu.
Tiesvedība, kas uzsākta pēc parādnieka prasības pret kreditoru strīdā par saistības izpildes termiņu, pārtrauc noilgumu
Tiesvedība, kas uzsākta pēc parādnieka prasības pret kreditoru strīdā par saistības izpildes termiņu, pārtrauc noilgumu.
Gadījumos, kuros noilguma tecējumam nolikts sevišķs iesākuma termiņš, tas jāievēro. Noilgums prasībai pret valdošo uzņēmumu un tās likumiskajiem pārstāvjiem atkarīgās sabiedrības labā par pārskata gadā veiktajām darbībām, kas nesušas zaudējumus (Koncernu likuma 33. pants), sāk tecēt nākamā pārskata gada pirmajā dienā.

Lejupielādēt

06.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-148/2022

Ārsta atzinuma par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam tvērumā ietilpst ne tikai personas veselības stāvokļa novērtējums (Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 3. pielikuma “Obligātās veselības pārbaudes karte” 11. punkts), bet arī arodslimībās sertificētā ārsta īpašās piezīmes un ieteikumi darba devējam (Obligātās veselības pārbaudes kartes 12. punkts).

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[A]/2022

Izlemjot jautājumu par sprieduma izpildes atlikšanu, vērā ņemams Civilprocesa likuma 9.pantā nostiprinātais pušu līdztiesības princips. Lēmumā par sprieduma izpildes atlikšanu norādāms, kādu apsvērumu dēļ konkrētajā situācijā attiecīgais termiņš sprieduma izpildes atlikšanai ir samērīgs ar piedzinēja tiesībām uz sprieduma izpildi saprātīgā termiņā.
Izlemjot jautājumu par sprieduma izpildes atlikšanu, vērā ņemams Civilprocesa likuma 9.pantā nostiprinātais pušu līdztiesības princips. Lēmumā par sprieduma izpildes atlikšanu norādāms, kādu apsvērumu dēļ konkrētajā situācijā attiecīgais termiņš sprieduma izpildes atlikšanai ir samērīgs ar piedzinēja tiesībām uz sprieduma izpildi saprātīgā termiņā.

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[B]/2022

Ja lietas izskatīšanas laikā miris atbildētājs, prasītājs kā mirušā kreditors ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu, kas ir priekšnoteikums aizgādnības nodibināšanai mantojumam un mantojuma aizgādņa iecelšanai, lai aizgādnis varētu realizēt mantojumam piemītošās tiesības un izpildīt saistības.
Tiesa Civilprocesa likuma 220. panta 2. punktā piešķirtās tiesības atstāt prasību bez izskatīšanas var izmantot tikai pēc tam, kad ir izvērtēta iespēja turpināt lietas izskatīšanu, it īpaši, ja kāda no pusēm, izmantojot tās rīcībā esošos tiesību instrumentus, var veicināt mantojuma masas iestāšanos lietā mantojuma atstājēja vietā.
Tiesa Civilprocesa likuma 220. panta 2. punktā piešķirtās tiesības atstāt prasību bez izskatīšanas var izmantot tikai pēc tam, kad ir izvērtēta iespēja turpināt lietas izskatīšanu, it īpaši, ja kāda no pusēm, izmantojot tās rīcībā esošos tiesību instrumentus, var veicināt mantojuma masas iestāšanos lietā mantojuma atstājēja vietā.
Ja lietas izskatīšanas laikā miris atbildētājs, prasītājs kā mirušā kreditors ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu, kas ir priekšnoteikums aizgādnības nodibināšanai mantojumam un mantojuma aizgādņa iecelšanai, lai aizgādnis varētu realizēt mantojumam piemītošās tiesības un izpildīt saistības.

Lejupielādēt