Dzīvojamo māju privatizācija

28.01.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-222/2021

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 47.panta piektā daļa un Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumi Nr. 205 „Kārtība, kādā personai ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli, ja personai personīgajā īpašumā bijusī māja ir nojaukta sakarā ar zemesgabala atņemšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām un kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda” regulē vienu speciālu dzīvokļa privatizācijas gadījumu, kas atšķiras no vispārējās izīrētu un neizīrētu dzīvokļu privatizācijas kārtības. Šis regulējums ir piemērojams arī situācijā, kad personai ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli, ja sakarā ar mājas nojaukšanu izīrētais dzīvoklis nevar tikt nodots privatizācijai. Turklāt konkrētais regulējums nesatur termiņa ierobežojumu tiesību saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli īstenošanai.

Lejupielādēt

26.10.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-269/2020

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 76.pantā ir noteikts, ka dzīvokļa īrnieka privatizācijas tiesība ir atzīstama par citai personai atdodamu, tostarp mantojamu, tiesību. Lai cita persona no īrnieka šo tiesību iegūtu jeb pārņemtu, vispirms nepieciešama paša īrnieka griba rīkoties ar šo tiesību – pašam to izmantot vai atdot citai personai. Tā kā dzīvokļu privatizāciju veic tam izveidotas komisijas un privatizācijas norisei ir noteikta procedūra, dzīvokļa īrniekam sava tiesība noteiktā kārtībā ir jāpiesaka tieši privatizāciju veicošajai institūcijai – privatizācijas komisijai –, kā tas noregulēts arī tiesību normās. Tādā veidā īrnieks izsaka savu gribu rīkoties ar savu dzīvokļa privatizācijas tiesību.

Lejupielādēt

29.05.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1168/2019

Lejupielādēt

25.01.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-810/2018

Lejupielādēt

06.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-928/2012

Ja lēmums par dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai ir pieņemts līdz 2006.gada 28.februārim, likumā noteikts termiņš privatizācijas pieteikuma iesniegšanai – 2006.gada 31.augusts. Ja lēmums par dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai tiek pieņemts pēc 2006.gada 28.februāra, īrnieka tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu ierobežotas ar sešu mēnešu termiņu no attiecīgā lēmuma pieņemšanas, bet ne ar 2006.gada 31.augustu.

Lejupielādēt

04.04.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-78/2012

Lai kādu telpu dzīvojamā mājā varētu atzīt par neapdzīvojamu telpu un kā tādu privatizēt, tai vienlaikus ir jāatbilst visām likumā izvirzītām prasībām, proti, ne tikai jābūt iezīmētai mājas inventarizācijas lietā kā neapdzīvojamai telpai, bet arī jābūt funkcionāli nesaistītai ar kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem.

Lejupielādēt

22.03.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-70/2012

Nosakot funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu dzīvojamajai mājai, ņemams vērā, vai dzīvojamajai mājai nepieciešamas ar to funkcionāli saistītas būves – tualetes, malkas šķūnīši. Tāpēc dzīvojamajai mājai nepieciešams tik liels piesaistītais zemesgabals, lai uz tā būtu iespējams izvietot šīs mājai funkcionāli nepieciešamās palīgēkas.

Lejupielādēt

24.01.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-49/2011

1.No likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 1.punkta kopsakarā ar citām tiesību normām interpretācijas secināms, ka, lai kādu māju atzītu par daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē, tajā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir jābūt vismaz vienam dzīvoklim, kā arī vēl vismaz vienam dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai. Nav pamata uzskatīt, ka ar daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē domāta dzīvojamā māja, kurā obligāti ir vismaz divi dzīvokļi. 2.Likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pamatā reglamentē (tostarp garantē) tieši īrnieku tiesības privatizēt savus īrētos dzīvokļus. Tomēr, ņemot vērā, ka dzīvojamās mājās ir arī telpas, kuras netiek izmantotas dzīvošanai, bet nav arī funkcionāli saistītas ar dzīvojamām telpām, likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo telpu privatizāciju” reglamentē arī šo telpu privatizāciju, apzīmējot tās kā neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas. 3.No likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 1.punkta izriet, ka, lai konstatētu, vai kāda māja ir atzīstama par daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē, būtisks ir arī mājas statuss, proti, tai ir jābūt dzīvojamai māja. Pēc administratīvā procesa sakarā ar nedzīvojamo telpu privatizāciju mājā uzsākšanas mainot mājas statusu un attiecīgi iesniedzot zemesgrāmatā dokumentus par mājas statusa maiņu, iestāde nevar izbeigt tās tiesības, kuras piešķir likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. 4.Nedzīvojamās ēkas likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē ir specifiska rakstura ēkas, kas paredzētas noteiktu publisku funkciju veikšanai. Apstāklis, ka ēkā līdztekus dzīvoklim ir arī neapdzīvojamās telpas, kas var tikt izmantotas, piemēram, kā tirdzniecības telpas, nenozīmē, ka šāda ēka tādēļ vien atzīstama par nedzīvojamo ēku.

Lejupielādēt

03.02.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-38/2011

Ja īrnieki nevienojas par kopējā dzīvokļa vienotu privatizāciju, katram no īrniekiem rodas tiesības rīkoties ar savu īrēto daļu, proti, to privatizēt pašam vai savas privatizācijas tiesības nodot citai personai. Tāpat kā īrniekam nav nepieciešama pārējo īrnieku piekrišana, lai pats privatizētu savu daļu, tāpat viņam nav nepieciešama šāda piekrišana, lai savas daļas privatizācijas tiesības nodotu citai personai.

Lejupielādēt

20.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-772/2010

1.Likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj situāciju, ka ēkā vienlaikus var būt gan dzīvojamā, gan nedzīvojamā daļa, proti, var būt jaukta tipa izmantošanas ēka. Šādā ēkā esošie dzīvokļi ir privatizējami atbilstoši likumam „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. 2.Būvniecības likumā noteiktā būvniecības kārtība ir saistoša gan privātpersonām, gan publisko tiesību subjektiem. No būvniecības tiesiskuma kontroles viedokļa nav atšķirības, vai būvniecība tiek veikta privātpersonai, valsts uzņēmumam (kapitālsabiedrībai) vai valstij vai pašvaldībai piederošā īpašumā. 3.Būvniecības likuma 17.pants noteic, ka būvi, tās daļu vai telpu grupu izmanto tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā. Tādējādi ēkas izmantošana dzīvošanai ir pieļaujama tad, ja ēka (telpa) ar šādu funkciju ir pieņemta ekspluatācijā. 4. Pat ja dzīvokļi nav ierakstīti zemesgrāmatā kā dzīvojamās telpas, tie par tādām ir atzīstami pēc tām būtiskajām pazīmēm, kas ir svarīgas, lai nošķirtu privatizācijai pakļautas un privatizācijai nepakļautas telpas. Mazsvarīgi šķēršļi nevar būt iemesls dzīvokļu paturēšanai pašvaldības īpašumā, jo īpaši, ja šo šķēršļu novēršana ir pašas pašvaldības ziņā.

Lejupielādēt

19.03.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-79/2010

1.Sagatavojot dzīvojamo māju privatizācijai, tiek noteikts tai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals. Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšana tiek pabeigta līdz ar dzīvojamās mājas privatizācijas procesa pabeigšanu, un šādi noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas un platība kļūst saistoša gan personām, kas iegūst īpašumā dzīvokli, gan zemes īpašniekam. Gadījumā, ja funkcionāli nepieciešamā zemesgabala īpašnieki nav attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, bet kāda cita persona, šāds zemesgabals ir atzīstams par nodotu lietošanā privatizētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Proti, likums šādos gadījumos paredz piespiedu nomas attiecības. 2.Ja kāds zemesgabals ir noteikts kā funkcionāli nepieciešams konkrētai dzīvojamai ēkai, tas izslēdz iespēju citai personai, arī zemes īpašniekam izmantot šo zemi brīvi pēc saviem ieskatiem, tostarp veikt būvniecību.

Lejupielādēt

23.10.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-551/2009

1. Dzīvokļa izīrēšana, palīdzot īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret citu dzīvojamo telpu, ir pašvaldības palīdzības veids. Šādu dzīvokli personai nav tiesību lūgt nodot privatizācijai. 2. Nav būtiskas nozīmes apstāklim, ka dzīvoklim, kas piešķirts, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nav piešķirts sociālā dzīvokļa statuss. Likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” pieļauj atšķirīgus palīdzības veidus, tostarp dzīvokļa bez kāda īpaša statusa izīrēšanu. 3. Apstāklis, ka dzīvokļa remontā ir ieguldīti lieli pieteicēja privātie līdzekļi, nevar būt pamats dzīvokļa privatizācijai. Tāpat personas tiesības privatizēt dzīvokli, kas piešķirts pašvaldības palīdzības ietvaros, neietekmē apstāklis, ka ir notikusi dzīvokļu maiņa.

Lejupielādēt

11.12.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-345/2009

1. Gadījumā, ja pašvaldības lēmums atteikt uzsākt dzīvojamās mājas privatizāciju, kas atrodas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, tiek pamatots ar speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) saskaņojuma trūkumu šo māju nodošanai privatizācijai, atbildētāja pusē lietā par pašvaldības atteikumu nodot dzīvojamo māju privatizācijai, ir uzaicināma ne tikai konkrētā pašvaldība, bet arī speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. 2.Ja tiesa izskata pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, jāvērtē tie tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas pastāvēja līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai (gadījumā, ja lieta izskatīta mutvārdu sēdē – līdz brīdim, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu). Izņēmums ir gadījumā, ja pieprasītais labums ir saistīts ar konkrētu laika periodu vai ja tiesību normas grozījuma gadījumā pārejas noteikumos ir atrunāts citādi. Kasācijas instances tiesa var ņemt vērā tikai tiesisko apstākļu maiņu.

Lejupielādēt

23.10.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-186/2009

1. Īrnieks un viņa ģimenes locekļi zaudē savu privatizācijas tiesību uz dzīvokļa privatizāciju par labu trešajai personai ar vienošanos par dzīvokļa privatizācijas tiesību nodošanu trešajai personai noslēgšanas brīdi. Trešā persona iegūst privatizācijas tiesību ar vienošanās noslēgšanas, nevis privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdi. 2. Vienošanās par dzīvokļa privatizāciju, kas noslēgta starp īrnieku un trešo personu, nezaudē spēku līdz ar īrnieka nāvi.

Lejupielādēt

19.09.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-523/2006

1. Vispārīgais administratīvais akts ir tāds administratīvais akts, kas attiecas uz konkrētu tiesisko attiecību, bet kura adresāti nav individuāli noteikti. 2. Domes lēmums par konkrētas dzīvojamās mājas nenodošanu privatizācijai ir vispārīgais administratīvais akts, ar kuru ir noteikts lietas – dzīvojamās mājas – publiski tiesiskais statuss. 3. Tā kā vispārīgā administratīvā akta adresātu loks nav individuāli noteikts, tad šāda akta individuāla paziņošana iesaistītajām personām nav iespējama, un Administratīvā procesa likums to arī expressis verbisneparedz. Līdz ar to vispārīgā administratīvā akta pārsūdzības termiņa aprēķināšanā nav piemērojami Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmās daļas noteikumi, ka administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. 4. Tādējādi, konstatējot, ka vispārīgajā administratīvajā aktā nav norādīta tā pārsūdzības kārtība, atzīstams, ka līdz ar to uz šā lēmuma pārsūdzēšanu attiecas Administratīvā procesa likuma 188. panta trešā daļa, proti, domes lēmums pārsūdzams gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Lejupielādēt

08.08.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-402/2006

Likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” paredz īrnieku tiesības privatizēt vienīgi tos dzīvokļus, kas atrodas mājās, kuras pieder valstij vai pašvaldībai. Arī no kādām citām tiesību normām neizriet personas tiesības prasīt dzīvokļa, kas atrodas privātpersonai piederošā mājā, privatizāciju. Tam, ka dzīvojamā māja kādreiz ir bijusi vai, iespējams, atkal nonāks valsts vai pašvaldības īpašumā, nav tiesiskas nozīmes. Likumā nav paredzēta īrnieka iespēja rezervēt tiesības uz dzīvokļa privatizāciju gadījumam, ja mainās dzīvojamās mājas īpašnieks.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Dzīvojamo māju privatizācija