INTEREŠU KONFLIKTA NOVĒRŠANA VALSTS AMATPERSONU DARBĪBĀ
25.09.2020.
Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1473/2020
Kaitējuma, kas nodarīts, pārkāpjot amatpersonai noteiktos ierobežojumus, atlīdzinājums nav uzskatāms par Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 1.punktā paredzēto maksājumu valsts budžetā. Lēmuma, ar kuru pieteicējam uzlikts pienākums atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā.
25.09.2020.
Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1473/2020
No likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 30.panta pirmās daļas vārdiskās jēgas izriet, ka valsts amatpersona, pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus, ar savu rīcību nodara kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, un valsts amatpersonai ir pienākums atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Ņemot vērā šo mērķi, pienākums atlīdzināt kaitējumu nav uzskatāms par sodoša rakstura maksājumu, jo atlīdzinājuma primārais mērķis ir tieši kompensēt nodarīto kaitējumu, nevis sodīt pārkāpuma izdarītāju. Turklāt ienākumi, kas gūti, pārkāpjot amatpersonai noteiktos ierobežojumus, ir uzskatāmi par iegūtiem prettiesiski. Līdz ar to pienākumu atdot tādus ienākumus, kas personai nemaz nepienākas, nevar vērtēt kā sodu, salīdzinājumā ar gadījumiem, kad personai ir jāatdod tādi labumi, kas tai pieder tiesiski.
07.02.2014.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-67/2014
Ārlietu ministrija kā valsts pārvaldes iestāde darbojas tikai sabiedrības interesēs, tai nav savu interešu. Ārlietu ministrija savas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros vienīgi īsteno Latvijas Republikas rīcībspēju, tāpēc ziedojums Ārlietu ministrijai (Latvijas Republikai) nevar radīt interešu konfliktu ministrijas iepirkumu komisijai, jo nav interešu konflikta elementa - lēmuma pieņēmēja personiskas vai mantiskas ieinteresētības noteikta lēmuma pieņemšanā. Tādējādi likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 14.panta ceturtajā daļā noteiktais ierobežojums šādā gadījumā nav piemērojams.
13.01.2012.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-45/2012
Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķis ir, lai sabiedrībai nebūtu šaubu par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā. Šādas šaubas tiek novērstas, valsts amatpersonai nevis nepieņemot lēmumus attiecībā uz sevi vispār, bet gan nenokļūstot interešu konflikta situācijā. Tādējādi katrā konkrētā gadījumā uzraugošajai institūcijai ir ne tikai jākonstatē valsts amatpersonas lēmuma attiecībā uz sevi pieņemšanas fakts, bet arī jāizvērtē iespējamā valsts amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā.
30.12.2010.
Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1078/2010
1. Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķa sasniegšanas nolūkā ar jēdzienu „amatpersona” ir saprotamas personas, kuras veic darbu valsts sektorā, neatkarīgi no valsts varas atzara, kuram piederīgs konkrētais amats, kā arī neatkarīgi no tā, vai starp iestādi un personu pastāv darba tiesiskās attiecības vai dienesta attiecības.
2. Administratīvā procesa likumā ietvertais amatpersonas jēdziena tvērums ir šaurāks nekā likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētais. Tādējādi apstāklis, ka persona varētu būt amatpersona likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, nepadara viņu par amatpersonu Administratīvā procesa likuma izpratnē un nav noteicošais, vērtējot starp personu un viņas darba devēju pastāvošo tiesisko attiecību juridisko dabu.
10.06.2010.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-188/2010 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
1. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam korupcijas novēršanas jomā ir tiesības norādīt personai uz iespējamu pārkāpumu, informējot personu par attiecīgo darbību neatbilstību tiesību normām un atturot no pārkāpuma izdarīšanas (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punkts).
2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja brīdinājums nav sods, bet norāde amatpersonai turpmāk no attiecīgām darbībām atturēties. Brīdinājums nerada konkrētas tiesiskās sekas, tāpēc tas nav administratīvais akts, kas būtu pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.
21.10.2009.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-294/2009
1. Atļauja nepieciešama valsts amatpersonas amata savienošanai ar citu amatu, un tās saņemšanas mērķis ir novērst valsts amatpersonas nonākšanu interešu konflikta situācijā, ētisku normu pārkāpumu vai kaitējumu tiešo pienākumu pildīšanai.
2. Amats likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”izpratnē ir arī darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros politiskajā organizācijā. Lai atzītu, ka persona ieņem amatu politiskajā organizācijā, jākonstatē, ka viņa ir pilnvarota veikt attiecīgajā organizācijā noteiktu darbu, veikt noteiktus pienākumus. Nevar būt amata bez noteiktām pilnvarām. Turklāt persona var ieņemt amatu minētā likuma izpratnē, arī nesaņemot par amata pienākumu pildīšanu atalgojumu.
3. Personas, kas tiek ievēlētas amatos politiskās partijas teritoriālās nodaļas padomē vai valdē, vada un organizē partijas nodaļas darbu nodaļas kompetences ietvaros. Tādējādi politiskās partijas nodaļas padomes vai valdes loceklis ir amats likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”izpratnē, par kura savienošanu ar valsts amatpersonas amatu nepieciešams saņemt atļauju.
4. Tas, ka persona administratīvā soda uzlikšanas brīdī vairs nebija valsts amatpersona, neatbrīvo viņu no administratīvās atbildības par pārkāpumu, ko viņa izdarīja valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas laikā. Tiesiska nozīme ir tam, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī persona bija valsts amatpersona.
03.07.2008.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-326/2008
1. Latvijas tiesību normās, lai apzīmētu visu valsts jeb publisko pārvaldi kopumā (gan tiešo, gan pastarpināto valsts pārvaldi kā vienotu veselumu), tradicionāli tiek lietota vārdkopa „valsts un pašvaldības”. Šāda vārdkopa uzsver to, ka pašvaldības ir īpašas valsts pārvaldes institūcijas, kas no citām valsts institūcijām, tostarp citām atvasinātām publisko tiesību juridiskajām personām, atšķiras ar to, ka to augstākais orgāns – dome vai padome – ir demokrātiski leģitimēts un tāpēc var pieņemt politiskus lēmumus. Šī iemesla dēļ, kā arī lai novērstu iespējamu kļūdainu vai apzināti nepareizu tiesību normu interpretāciju, kas nepamatoti izslēgtu pašvaldības no tiesību normas tvēruma, likumos bieži vien tiek īpaši norādīts, ka tas attiecas arī uz pašvaldībām. Šāda norāde pati par sevi nenozīmē, ka likums neattiecas uz citām atvasinātām publisko tiesību juridiskajām personām. Šīs personas vārdkopas „valsts un pašvaldības” lietošanas gadījumos parasti paliek aptvertas ar jēdzienu „valsts”. Tieši tā ir interpretējamas arī likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas, kurās ir lietota vārdkopa „valsts un pašvaldības”.
2. Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas – Rīgas brīvostas pārvaldes – valdes loceklis ir valsts amatpersona likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrās daļas izpratnē kā persona, kurai ir tiesības rīkoties ar valsts (Rīgas brīvostas pārvaldes) mantu un finanšu līdzekļiem.
3. Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta trešajā daļā lietotais jēdziens „personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām” ir attiecināms uz gadījumiem, kad atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšana ir deleģēta privātpersonai.
4. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz augstākas institūcijas kompetenci grozīt soda mēru ietvaros, kas noteikti normatīvajā aktā, kas regulē atbildību par administratīvo pārkāpumu. Turklāt kodeksā ir paredzēta iespēja, grozot soda mēru, pieņemt personai nelabvēlīgāku lēmumu kā sākotnēji piemērotais sods, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības. Minētais pilnībā attiecināms arī uz apelācijas instances tiesu, ja tā izskata apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, kuru tā taisījusi, pārbaudot iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
5. Aizliegums pasliktināt tās personas stāvokli, kura pati ir pārsūdzējusi zemākas institūcijas lēmumu (reformatio in peius aizliegums), ir vispārējs princips, kas jo īpaši tiek ievērots lietās, kurās personai piemērots sods. Šis princips ir vērsts uz to, lai persona netiktu atturēta no lēmuma pārsūdzēšanas un tā tiesiskuma pārbaudes augstākā institūcijā tā iemesla dēļ, ka ar pārsūdzēšanu tā varētu nonākt vēl nelabvēlīgākā situācijā. Attiecībā uz reformatio in peius aizliegumu nav konstatējamas būtiskas atšķirības gadījumā, ja persona apstrīd augstākā iestādē zemākas iestādes lēmumu, ja pārsūdz tiesā iestādes lēmumu vai ja pārsūdz augstākā tiesas instancē zemākas tiesas instances nolēmumu.
13.03.2007.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-11/2007
1. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta 8.punktam izteikts brīdinājums par likuma pārkāpuma nepieļaujamību ir saistošs tā adresātam, proti, tas uzliek pienākumu adresātam atturēties no konkrētas rīcības, kura Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieskatā satur prettiesiskas darbības pazīmes. Tādējādi šāds Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums ir pārbaudāms tiesā kā administratīvais akts.
2. Apdrošināšanas līgumattiecību gadījumā, ja ir iestājies apdrošinātais risks, darījuma summa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē ir izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, proti, summa, ko amatpersona atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas darījuma nosacījumiem ir reāli saņēmusi. Tādējādi, ja saņemtās apdrošināšanas atlīdzības summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, amatpersonai informācija par konkrēto apdrošināšanas darījumu ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā, un secīgi attiecīgais apdrošinātājs uzskatāms par darījumu partneri, kas savukārt nozīmē to, ka amatpersonai, pildot savus pienākumus, jāizvairās no iespējamas interešu konflikta.
3. Apdrošināšanas līgumattiecību gadījumā, ja apdrošinātais risks nav iestājies, darījuma summa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē ir apdrošināšanas prēmija.
4. Lai uz personas iesnieguma pamata iestāde ierosinātu administratīvo lietu un lietas ietvaros pieņemtais lēmums būtu uzskatāms par administratīvo aktu, ir jāpastāv iesniedzēja subjektīvajām tiesībām prasīt attiecīgā administratīvā akta izdošanu.
5. Valsts iestādei, saņemot sūdzību no privātpersonas jomā, kas ir tās kompetencē vai par kuru tā veic valsts uzraudzību, ne vienmēr ir jārealizē uzraudzība vai kontrole Interešu konflikta novēršanas likuma nozīmē. Privātpersonai jebkurā gadījumā ir tiesības uz savu sūdzību sagaidīt atbildi pēc būtības, taču, ja pārraugošās iestādes rīcībā ir pietiekama informācija par to, ka nav pamata veikt kādas ar uzraudzību vai kontroli saistītās darbības, tad atbildi uz sūdzību ne vienmēr var uzskatīt par uzraudzības vai kontroles funkcijas veikšanu (vai neveikšanu tad, ja tā bija jāveic).
30.08.2005.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums un blakus lēmums lietā Nr. SKA-205/2005
1. Amatpersonas, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, pienākums nepiedalīties lēmuma pieņemšanā attiecas uz jebkuru lēmuma pieņemšanas stadiju, tostarp arī uz pierādījumu savākšanu.
2. Ja pārbaudes aktu un administratīvā pārkāpuma protokolu, uz kura pamata ticis pieņemts lēmums, amatpersona sastādījusi neilgi pēc tam, kad attiecīgā lēmuma adresāts par šo amatpersonu sūdzējies tiesību aizsardzības iestādēs, atzīstams, ka šādā gadījumā pastāv pamatotas šaubas par šīs amatpersonas objektivitāti un neitralitāti, kā arī par tās sastādīto dokumentu kā pierādījumu pieļaujamību.
