28.02.2017.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-706/2017
Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir viens no pamatprincipiem, un iespēja atsaukties uz to ir ikvienam subjektam, kuram iestāde ir modinājusi pamatotas cerības, sniedzot precīzus, beznosacījuma un saskaņotus solījumus. Nav iespējams apgalvot, ka šis princips ir pārkāpts, ja iestāde nav devusi konkrētus solījumus.
17.03.2017.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-15/2017
Novērtējot to, vai iestāde ir bijusi konsekventa un vai nav pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, ir jāņem vērā iestādes iepriekš pieņemto lēmumu daba, proti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem pieteicējas klientu interesēs atļāva pieteicējai novērst trūkumus noteiktā laikā un noteiktā veidā. Turpmāk tikai no pašas personas ir atkarīgs tas, vai persona pildīs šos norādījumus. Ja pārkāpumi noteiktā termiņā nav novērsti, tad persona vairs nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu tikai tāpēc, ka sākotnēji iestāde ir atļāvusi trūkumus novērst.
29.04.2015.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-77/2015
1. Tiesiskās paļāvības dēļ pieļauts izņēmums jauna tiesiskā regulējuma piemērošanā nevar turpināties neierobežoti ilgi, un tas ir pamatots tiktāl, ciktāl pati persona uzrāda ieinteresētību savu tiesību turpmākā īstenošanā.
2. Tiesiskā paļāvība uz izdotās būvatļaujas īstenošanu nav neierobežota. Zaudējot tiesības pagarināt būvatļaujas darbību un tādējādi atmetot tiesības uz uzsāktā būvniecības procesa turpināšanu, HES projekta īpašnieks zaudē izņēmuma kārtā saglabātās tiesības būvēt HES uz tādas upes vai upes posma, kur atbilstoši jaunākam tiesiskajam regulējumam HES būvniecība ir aizliegta.
24.11.2011.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-708/2011
1. No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu . Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).
2. Tiesību normai var piešķirt atpakaļvērstu spēku vienīgi tiesību normas izdevējs. Tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, kā arī tad, ja ir pietiekams pamats ierobežot indivīda uzticību tiesībām. Šajā gadījumā likumdevējam ir jāparedz pārejas noteikumi.
08.10.2007.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-400/2007
1. Ja persona, kurai uz noteiktu laiku atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, pēc šī termiņa beigām nav veikusi spēkā esošajās tiesību normās noteiktās darbības transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atgūšanai, uzskatāms, ka personai šo tiesību nav.
2. Ja personu, kura transportlīdzekli vada bez transportlīdzekļa vadītāja tiesībām, policija agrāk ir sodījusi par administratīvo pārkāpumu – transportlīdzekļa vadīšana nesot klāt vadītāja apliecībai, tas nevar radīt personai tiesisko paļāvību, ka vadīšanas tiesības kā tādas šai personai ir. Tiesiskā paļāvība nav pamatota un aizsargājama, ja tā ir balstīta uz personas apzinātu normatīvo aktu pārkāpšanu.
3.Personai nav tiesības atsaukties uz vienlīdzības principu, lai attaisnotu prettiesiskas prakses izmantošanu turpmāk. Tādējādi persona nedrīkst izvairīties no soda, norādot, ka līdzīgā lietā pārkāpējs nav ticis sodīts.
07.06.2007.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-238/2007
1. Ja personai ir tiesības uz pārmaksāto nodokļu atmaksu, bet iestādes kļūdas un vilcināšanās dēļ lēmums par atmaksu tiek pieņemts tad, kad mainījušies faktiskie apstākļi un formālu apsvērumu dēļ privātpersona tiesības uz nodokļu atmaksu ir zaudējusi, iestādei ir pienākums, pieņemot lēmumu, ņemt vērā tos apsvērumus, kas tai būtu bijuši jāņem vērā tad, ja tā būtu atmaksas pieprasījumu izskatījusi nekļūdoties un savlaicīgi. Minētais secinājums izriet gan no tiesiskās paļāvības principa, kas paredz, ka iestādes kļūda nedrīkst privātpersonai radīt nelabvēlīgas sekas, gan no labas pārvaldības un taisnīguma principa.
2. Taisnīguma princips ir fundamentāls vispārējais tiesību princips. Atbilstoši objektīvai izpratnei par taisnīgumu ikviens saņem to, kas viņam pienākas. Tādējādi situācijā, kad secināms, ka valsts rīcība attiecībā pret privātpersonu bijusi netaisnīga, atzīstams, ka ir pārkāpts taisnīguma princips.
3. Valsts pārvaldei savā darbībā ir jāievēro labas pārvaldības princips, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Iestādes nepamatota vilcināšanās un kļūdas privātpersonai adresēta lēmuma pieņemšanā cita starpā vērtējamas kā labas pārvaldības principa pārkāpums.
4. Valsts pārvaldei ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips. Personas paļāvība uz iestādes izteikumu, rīcību vai apsolījumu ir šīs personas subjektīvā attieksme, kuru veido pamatota cerība vai pārliecība par iestādes attieksmi, konkrētās darbības izpildi vai notikuma iestāšanos nākotnē. Tādēļ katrā atsevišķā gadījumā jāpārbauda šīs subjektīvās attieksmes esamība vai neesamība konkrēto lietas apstākļu ietvaros. Lai noskaidrotu, vai tiesiskā paļāvība ir vai nav, jāatbild uz trīs jautājumiem: 1) vai bija kaut kas, uz ko varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums), 2) vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, 3) vai attiecīgā personas paļāvība ir aizsardzības vērta.
5. Likumdevēja mērķis, nosakot, ka pārmaksātās nodokļu summas nav atmaksājamas nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai kuru amatpersonām ierosināta krimināllieta par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, ir bijis aizkavēt iespējami nepamatotu naudas summu izmaksu no valsts budžeta, ja radies pamats aizdomām par noziedzīgām darbībām, kas ietekmējušas nodokļu nomaksu un kuras var būt tieši saistītas ar konkrēto nodokļu maksātāju. Krimināllietas ierosināšana ir pietiekams pamats, lai rastos pamats aizdomām par noziedzīgām darbībām, kas ietekmējušas nodokļu nomaksu, ja attiecīgais nodokļu maksātājs ar tām ir tieši saistīts. Tomēr minētā tiesību norma nav interpretējama tādējādi, ka pamats atteikumam atmaksāt nodokļa pārmaksu ir jebkura ar nodokļa maksātāju saistīta krimināllieta. Pamats atteikumam būtu tikai tāda krimināllieta, kas ir saistīta ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu. Šo saistību (vai tās pietiekami ticamu iespējamību) iestādei, atsakot nodokļu atmaksu, ir jākonstatē.
