Publisko tiesību līgums

15.01.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-149/2021

Administratīvo līgumu gadījumā līgumsoda paredzēšana ir pieļaujama tikai tad, ja šādu pašu nelabvēlīgu pienākumu – maksāt līgumsodu – iestāde varētu noteikt arī tad, ja līguma vietā konkrētās tiesiskās attiecības tiktu regulētas ar administratīvo aktu.

Lejupielādēt

15.01.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-149/2021

Publiska persona, aizbildinoties ar līdzēju privātautonomijas principu, nevar akceptēt nepamatotu tiesību vai priekšrocību piešķiršanu vai noteikt privātpersonai nelabvēlīgākus ierobežojumus kā tos, kas objektīvi izriet no tiesību normām. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.panta otrajā daļā papildus norādei uz Civillikuma noteikumiem vienlaikus ir paredzēts, ka publisko tiesību līgumu slēdz, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Šā regulējuma jēga ir uzsvērt, ka publisko tiesību līguma slēgšanā iestādei ir jārēķinās ar to tiesisko regulējumu, kas tai ir saistošs kā publiskās varas īstenotājam.

Lejupielādēt

22.01.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-84/2020

Izskatot prasījumu par publisko tiesību līguma izpildes pareizību, tiesai jānoskaidro, kādas tieši saistības līdzējiem izriet no noslēgtā līguma, kā tās pareizi pildāmas un vai līdzēji attiecīgi rīkojušies. Tiesas uzdevums šāda prasījuma izskatīšanā nav vienīgi formāli pārbaudīt, kas ierakstīts līgumā. Novērtējot strīdus saistību saturu, tiesai jāņem vērā, kādu mērķu sasniegšanai attiecīgais līgums ir noslēgts, kādi bija līguma noslēgšanas procedūras nosacījumi un kāda ir katra līdzēja loma šo mērķu sasniegšanā. Minētais situācijā, kurā publisko tiesību līgums noslēgts iepirkuma procedūras rezultātā, nozīmē ņemt vērā arī konkrētās iepirkuma procedūras mērķi un nosacījumus (iepirkuma nolikumu).

Lejupielādēt

29.03.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-159/2019

1. Administratīvā procesa tiesā būtība ir kontrole pār valsts pārvaldes lēmumu un rīcības tiesiskumu. Tiesa pati neiestājas iestādes vietā, bet gan kontrolē, vai iestāde rīkojās pamatoti un atbilstoši tiesību normām. Līdz ar to, īstenojot šo kontroli, tiesai ir jāpārbauda, vai tādos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos, kādi pastāvēja iestādes rīcības laikā, iestādes rīcība atzīstama par tiesisku un pamatotu. Izņēmums ir vienīgi tad, ja tiesā iesniegts pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (vai labvēlīgas faktiskās rīcības veikšanu vai publisko tiesību līguma noslēgšanu). Izskatot šāda veida prasījumu, tiesa parasti ņem vērā tos tiesiskos un faktiskos apstākļus, kas ir lietas izskatīšanas pēc būtības laikā. 2. Situācija, kurā iestāde uzskata, ka ir iestājušies publisko tiesību līgumā paredzētie nosacījumi, pie kuriem iestādei ir pamats atkāpties no līguma un atprasīt privātpersonai ar līgumu piešķirto un izmaksāto finansējumu, pēc būtības ir pielīdzināma situācijai, kurā iestāde atceļ iepriekš izdotu privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas normām. Līdz ar to, īstenojot kontroli pār iestādes rīcību (lēmumu), izbeidzot līgumu, tiesai ir jāpārbauda, vai tajos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos, kādi pastāvēja līguma izbeigšanas laikā, līguma izbeigšana atzīstama par tiesisku un pamatotu. 3. Tas, ka publisko tiesību līgumā līdzēji atrunājuši līdzēju tiesības, izmantojot formulējumu „ir tiesības” vai „var” pats par sevi nenozīmē, ka līdz ar to iestādei ir piešķirta rīcības brīvība, ja no tiesību normām izsecināms, ka konkrētos apstākļos attiecīgo tiesību izmantošana ir iestādes pienākums.

Lejupielādēt

17.02.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-790/2017

Tas, ka Administratīvā procesa likuma normās, kas regulē pagaidu noregulējuma piemērošanu, nav tieši pieminēts publisko tiesību līgums, nenozīmē, ka tātad lietās par publisko tiesību līgumiem pagaidu noregulējuma piemērošana nebūtu pieļaujama. Iespēja lietā par publisko tiesību līguma noslēgšanu piemērot pagaidu aizsardzību nav pretrunā publisko tiesību līguma būtībai. Līdz ar to atbilstoši Administratīvā procesa likuma 3.panta trešajai daļai Administratīvā procesa likuma regulējums par pagaidu noregulējuma piemērošanu ir attiecināms arī uz lietām par publisko tiesību līgumiem, ja vien citu likumu speciālās tiesību normas nenoteic citādi.

Lejupielādēt

11.02.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-607/2016

1. Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas paredz tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Valsts atbalsta mehānismu pamatā veido Ekonomikas ministrijas piešķirtās tiesības atbalstāmajiem ražotājiem saražoto elektroenerģiju pārdot elektroenerģijas publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros par tarifu, kas ir augstākas par elektroenerģijas tirgus cenu. Līgums starp publisko tirgotāju un komersantu par elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ir Ekonomikas ministrijas administratīvā akta īstenošanas instruments. Proti, līgums ir daļa no valsts atbalsta mehānisma, caur kuru komersants tieši saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tādējādi līguma priekšmets atrodas publisko tiesību jomā. 2. Lai arī strīdam starp komersantu un publisko tirgotāju, izpildot līgumu par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, ir mantisks raksturs, tas nepadara šo strīdu par civiltiesisku, jo būtībā strīds ir par pieteicējai sniedzamā atbalsta apmēru. Elektroenerģijas tirgus likuma 5.panta trešā daļa aptver strīdus par civiltiesiska līguma izpildi, bet šīs normas mērķis nav bijis aptvert arī strīdus par publisko tiesību līguma izpildi, kas rodas starp elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. Līdz ar to šādi strīdi jāizskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lejupielādēt

20.11.2015. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1427/2015

1. Kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības vajadzībām likuma „Par pašvaldībām” 77.panta otrās daļas izpratnē. Tādējādi kapsētām ir publiskas lietas statuss līdzīgi kā ceļiem, ielām, laukumiem, parkiem, tāpēc jautājums par tiesībām piekļūt un lietot kapsētu, tostarp par iespēju slēgt līgumu par kapavietas nomu, ir publiski tiesisks. 2. Nomas līguma slēgšana ir privāttiesiskajai apritei raksturīga darbība, tomēr minētā atziņa ir piemērojama situācijā, kad iznomāti tiek saimnieciskajā apgrozībā izmantojami resursi un pašvaldība rīkojas kā jebkurš īpašnieks. Taču kapsētas un kapavietas mirušu cilvēku apbedīšanai tradicionāli nav apgrozības priekšmets, tās nav pieņemts tirgot vai iznomāt ienākumu gūšanai saimnieciskā kārtā. Tādēļ, nosakot un iekasējot maksu par kapavietu nomu, pašvaldība nerīkojas kā jebkurš īpašnieks, bet gan īsteno likumā noteiktu valsts pārvaldes uzdevumu.

Lejupielādēt

10.12.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-819/2015

Lēmums, ar kuru uzlikts pienākums ierasties Veselības ministrijā, lai noslēgtu atmaksas līgumu par izglītībai iztērētiem līdzekļiem, ja rezidents, atbilstoši noslēgtajam līgumam, pēc rezidentūras beigšanas nenostrādā ārstniecības iestādē vismaz trīs gadus, nerada jaunas tiesiskas sekas, jo pienākums līguma neizpildes gadījumā atmaksāt valstij tās izlietoto līdzekļu summu personas izglītībai ir noteikts jau līgumā. Līdz ar to šāds lēmums neatbilst Administratīvā procesa likuma 1.pantā ietvertajai administratīvā akta definīcijai, bet uzskatāms par lēmumu līguma izpildes ietvaros. Tādējādi šādu lēmumu nevar kā administratīvo aktu izpildīt piespiedu kārtā un tas nav atsevišķi pārbaudāms tiesā.

Lejupielādēt

05.04.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-399/2013

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 80.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajam administratīvajam līgumam, kurš tiek slēgts ar mērķi izbeigt tiesisku strīdu, piemīt izlīguma daba. Tāpēc, vērtējot šāda administratīvā līguma apstrīdamību, jāņem vērā Civillikumā ietvertais izlīguma regulējums. Atbilstoši Civillikumam izlīgumu var apstrīdēt tikai izņēmuma gadījumos, kad izlīgums noslēgts viltus vai maldības dēļ. Citkārt izlīgums ir neapstrīdams. Šīs atziņas attiecināmas arī uz administratīvo līgumu, kurš noslēgts ar mērķi izbeigt tiesisku strīdu.

Lejupielādēt

26.09.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-148/2012

1. Tiesa nav saistīta ar pieteicēja veikto prasījuma kvalifikāciju, ja tā ir kļūdaina. Noteicošais ir nevis procesa dalībnieku viedoklis, kā tiek definēts pieteikuma priekšmets, bet gan tas, vai tiesa ir vērtējusi tās tiesiskās attiecības, kuras pieteicējs ir vēlējies nodot tiesas kontrolei. 2. Lēmums, kas ir pieņemts saistībā ar jau iepriekš, pamatojoties uz publisko tiesību līgumu, nodibinātām publiski tiesiskajām attiecībām starp publisko tiesību subjektu un privātpersonu, nav aplūkojams kā patstāvīgs administratīvais akts, bet aplūkojams kā lēmums, kas pieņemts saistībā ar publisko tiesību līgumu (izpildi, grozīšanu, spēkā esību u.tml.) 3. Prasījums ar publisko tiesību līguma noslēgšanu ietver arī prasījumu par publisko tiesību līguma grozīšanu. 4. Tiesai personas tiesības un tiesiskās intereses jāaizsargā gadījumā, ja personai tādas piemīt. Gadījumā, ja personai konkrētā situācijā tiesības vai tiesiskās intereses nepiemīt, tad tiesai nav arī ko aizsargāt. Vēršoties tiesā ar pieteikumu, pieteicējai jārēķinās ar to, ka lietas iznākums var būt tai nelabvēlīgs. Tas pats par sevi nav uzskatāms par privātpersonas tiesību ievērošanas principa pārkāpumu. 5. Tiesas kontrole pār lietderības apsvērumiem veicama, ja iestāde rīkojusies rīcības brīvības ietvaros. Tas, vai, vērtējot publisko tiesību līguma izpildi, vērtējami lietderības apsvērumi, ir atkarīgs no piemērojamā normatīvā regulējuma un attiecīgā līguma regulējuma.

Lejupielādēt

07.10.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-558/2011 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

1. Likums neparedz lietās par publisko tiesību līgumu noslēgšanu taisīt spriedumu saskaņā, ar kuru iestādei vēlreiz būtu jāizdara rīcības brīvības apsvērumi. Likums paredz, ka tiesa taisa spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt publisko tiesību līgumu, tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta vērtējuma izdarīšana par vienošanās slēgšanu nav pārbaudāma administratīvajā tiesā. 2. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 41.pants neuzliek pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam slēgt vienošanos ar nodokļu maksātāju, tādēļ nodokļu maksātājs nevar tiesas ceļā prasīt noslēgt šādu vienošanos. Vērtējums par to, vai valstij Valsts ieņēmumu dienesta personā būtu lietderīgi izlīgt ar nodokļu maksātāju, atlaižot soda naudu un pusi nokavējuma naudas, ir dienesta ģenerāldirektora kompetencē. Šāds vērtējums ir galīgs, un tas nav pārsūdzams tiesā. 3. Lai privātpersona varētu iesniegt pieteikumu par publisko tiesību līguma noslēgšanu, pienākumam publisko tiesību subjektam slēgt publisko tiesību līgumu ir jāizriet no tiesību normām.

Lejupielādēt

30.01.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-104/2009

1. Lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, izpildes pareizību, tiesai vispirms jāpārbauda publisko tiesību līguma esamība. Savukārt, lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas paredz iestādei tiesības noslēgt publisko tiesību līgumu un vai ir saistošs iestādes apsolījums slēgt publisko tiesību līgumu. 2. Publisko tiesību līgums ir elastīga valsts pārvaldes darbības forma, kura pieļauj ar privātpersonu risināt kompleksus dzīves gadījumus sadarbības attiecību formā. Tā kā publisko tiesību līgumu slēdz līdzīgi kā privāttiesisku līgumu, apmainoties ar saskanīgiem gribas izteikumiem, ir nepieciešams norobežot publisko tiesību līgumu no privāttiesiska līguma. 3. Latvijā publisko tiesību līgumu tipus likumdevējs ir uzskaitījis Valsts pārvaldes iekārtas likumā (12.panta pirmā daļa). Vienlaikus likumā var būt noteikti arī citi publisko tiesību līgumu tipi un nosacījumi. Jēdziens „likums” ir jāsaprot nevis formālā, bet materiālā izpratnē, iekļaujot šajā jēdzienā Ministru kabineta noteikumus, bet ne pašvaldības saistošos noteikumus, jo no valsts pārvaldes vienotības principa izriet, ka vienā pašvaldībā nevar ieviest tikai tur pastāvošu jaunu publisko tiesību līguma tipu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto publisko tiesību līgumu tipu uzskaitījuma jēga ir tipizēt valsts pārvaldes slēgtos publisko tiesību līgumu veidus, un katram no tiem noteikt īpašus, tiesā pārbaudāmus pieļaujamības un satura priekšnoteikumus, kā arī noteikt likumā pieļautajiem publisko tiesību līgumu tipiem zināmus nosacījumus, kuriem tie ir pakļauti. 4. Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos).

Lejupielādēt

16.02.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-69/2009

1. Kredītam pielīdzināto stipendiju zinātniskā grāda ieguvei studentam piešķir, pamatojoties uz stipendiju piešķiršanas komisijas vai šobrīd augstākās izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās personas lēmumu un augstskolas un studenta noslēgta līguma pamata. 2. Administratīvi tiesiskās attiecības starp augstākās izglītības iestādi un studentu, piešķirot studentam subjektīvās tiesības saņemt stipendiju, tiek nodibinātas ar stipendiju piešķiršanas komisijas lēmumu. Augstākās izglītības iestāde, noslēdzot līgumu par stipendijas saņemšanu, vairs nedibina ar personu ne jaunas publiski tiesiskās, ne jaunas privāttiesiskās attiecības, bet pēc būtības papildina administratīvā akta – lēmuma par stipendijas piešķiršanu – saturu. Tā kā līgums par kredītam pielīdzinātās stipendijas saņemšanu ir paredzēts kā palīginstruments stipendijas saņemšanas procedūrā, līgums par šādas stipendijas saņemšanu ir administratīvais līgums. Tādējādi jautājums par tā izpildi ir skatāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

15.06.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-365/2006

1. Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, iestāde likumā noteiktajā kārtībā var slēgt publisko tiesību līgumu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. pantā ir minēti četri publisko tiesību līgumu veidi – sadarbības līgums, administratīvais līgums, deleģēšanas līgums un līdzdarbības līgums. Vienlaikus minētā panta trešā daļa pieļauj, ka likumā var būt noteikti arī citi publisko tiesību līgumu veidi un nosacījumi, kas nav minēti šajā pantā. Ja iestādes noslēgtajam līgumam piemērojamās tiesību normās tiešā tekstā nav noteikts, ka konkrēta veida līgums ir publisko tiesību līgums, jāvērtē līguma būtība un gala vārds šajā jautājumā ir tiesai. 2. Lai nošķirtu publisko tiesību līgumu no privāttiesiska līguma, izšķirošais ir līguma priekšmets, kam jābūt publisko tiesību jomā, līguma kopējais raksturs un tajā ietvertie svarīgākie punkti. Svarīgi ir novērtēt arī līguma mērķi (publisko tiesību līgumu mērķis - efektīva valsts pārvaldes funkciju veikšana un sabiedrības labuma iegūšana) un konstatēt, vai eksistē cieša sasaiste ar publiski tiesiskajām tiesībām un pienākumiem. Turklāt, ja ir šaubas, tad jāpieņem, ka publisko tiesību līgums ar privāttiesību elementiem kopumā aplūkojams kā publisko tiesību. 3. Līguma neatbilstība no likuma izrietošajām formas un sastāvdaļu prasībām – piemēram, tas, ka līgumā nav norādes uz ārējo normatīvo aktu, saskaņā ar kuru ir noslēgts šis līgums, nevar būt pietiekams iemesls, lai konstatētu, ka attiecīgais līgums nav publisko tiesību līgums. Konkrēta līguma tiesisko dabu iespējams noskaidrot, izvērtējot tā atbilstību publisko tiesību līguma prasībām pēc būtības – proti, analizējot līguma mērķi, priekšmetu un saturu.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Publisko tiesību līgums