Administratīvais akts

27.07.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1052/2021

Lai arī administratīvajā aktā (lēmumā) noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu, taču tiesības to pārsūdzēt paredzētas no brīža, kad persona ir uzzinājusi par administratīvo aktu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.pantam. Atbilstoši Paziņošanas likuma 8.panta trešajā daļā ietvertajai dokumenta paziņošanas juridiskajai fikcijai dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, neatkarīgi no faktiskās saņemšanas dienas uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, skaitot no nākamās dienas, kad sūtījums nodots reģistrētam pasta komersantam kā ierakstīts pasta sūtījums.

Lejupielādēt

10.06.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-953/2021

Nosakot tāda administratīvā akta apstrīdēšanas termiņu, ar kuru ir radītas tiesiskas sekas administratīvā akta adresātam, bet kas vienlaikus skar arī administratīvajā procesā nepieaicinātas personas tiesiskās intereses, no vienas puses, ir ņemtas vērā nepieaicinātās personas tiesības iebilst pret administratīvo aktu un, no otras puses, administratīvā akta adresāta paļāvība uz to, ka ar administratīvo aktu radītās tiesiskās sekas netiks revidētas neierobežoti ilgu laiku pēc administratīvā akta izdošanas. Kamēr nav beidzies tiesību normā noteiktais termiņš administratīvā akta apstrīdēšanai – viens gads no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas–, akta adresātam nav pamata paļauties uz to tiesisko attiecību pastāvīgumu, kuras piešķir attiecīgais administratīvais akts. Tas, ka attiecīgā persona ir uzzinājusi par administratīvo aktu, strīda gadījumā ir jāpierāda pašai iestādei.

Lejupielādēt

12.08.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-490/2021

Administratīvajam aktam ir vairākas daļas tad, ja katra no tām ietekmē adresāta tiesību apjomu vai katrā ir atteikums mainīt adresāta tiesību apjomu. Tās ir daļas, par kurām var lemt atsevišķi un kuras atsevišķi varētu atcelt vai atzīt par prettiesiskām. Līdz ar to administratīvā akta daļu veido tā lemjošajā daļā nolemtais kopā ar šo lēmumu pamatojošajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. Atteikumā nav citu daļu kā vien iestādes atteikums piešķirt personas pieprasīto labumu. Lēmumu pamatojošie apstākļi nav uzskatāmi par lēmuma daļu, par kuras tiesiskumu varētu atsevišķi lemt tiesa sprieduma rezolutīvajā daļā.

Lejupielādēt

12.04.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-156/2021

Nacionālā veselības dienesta lēmums par kaitējuma atlīdzināšanu no Ārstniecības riska fonda ir obligātais administratīvais akts, jo Ministru kabineta noteikumos Nr. 1268 „Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” ietvertās normas, kas nosaka izdodamā administratīvā akta par atlīdzības izmaksāšanu saturu, neparedz iestādei tiesības izvēlēties administratīvā akta saturu. Proti, ja dienests konstatē, ka personai atlīdzība ir izmaksājama, tad tas nosaka izmaksājamās atlīdzības apmēru, pamatojoties uz noteikumu Nr. 1268 13.punktu – pēc konkrētas formulas, balstoties uz konkrētu procentos izteiktu kaitējuma apmēru, kuru ir noteikusi inspekcija, un likumā noteiktu maksimālās atlīdzības summu.

Lejupielādēt

27.10.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-107/2021

1. Lauku atbalsta dienestam, iekļaujot vietējās rīcības grupas, kas izvērtē projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, atzinumu administratīvā akta pamatojumā, ir jāpārbauda tā atbilstība tiesību normām. Dienesta kompetencē neietilpst pārvērtēt tikai tādus rīcības grupas sniegtus vērtējumus, kuri izdarīti rīcības grupai piešķirtās novērtējuma brīvības ietvaros. Dienesta norobežošanās no atzinuma pamatojuma pārbaudes var novest pie tā, ka administratīvajā aktā trūkst atteikuma pamatā esošo tiesību normu uzskaitījuma un novērtējuma, attiecīgi administratīvais akts kļūst saturiski nepilnīgs. 2. Vietējās rīcības grupai nav kompetences atbilstības kritērija vērtēšanas procesā izvirzīt papildu noteikumus, kas ierobežo dalību konkursā, tostarp tai ir jāievēro arī tiesiskais regulējums attiecībā uz pieļaujamo pretendenta juridisko formu. Proti, rīcības grupa nevar paredzēt citus pretendentu izslēgšanas kritērijus saistībā ar pretendenta juridisko formu kā tikai tos, kas jau ir ietverti tiesību normās.

Lejupielādēt

26.11.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-94/2021

Tehnisko noteikumu izsniegšana būvniecības vajadzībām var notikt gan privāto, gan publisko tiesību jomā. Tehniskie noteikumi, kurus privātpersonai izsniedz pašvaldības kapitālsabiedrība ar mērķi nodrošināt sabiedriskā transporta infrastruktūras saglabāšanu un aizsardzību, ir instruments, ar kura palīdzību pašvaldība ar sev piederošas kapitālsabiedrības starpniecību rūpējas par pašvaldības autonomajā funkcijā – organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus – ietilpstošo uzdevumu īstenošanu. Vienlaikus šādi tehniskie noteikumi kopā ar būvatļauju izvirza prasības konkrētās būvniecības veikšanai, proti, noteic to tiesisko ietvaru, kādā personai atļauts izmantot savu nekustamo īpašumu, veicot tajā būvdarbus. Šo iemeslu dēļ šādi tehniskie noteikumi aplūkojami kā izdoti publisko tiesību jomā, un tāpēc to tiesiskumu var pārbaudīt administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

28.01.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-26/2021

Iestāde, kas sākotnēji ir kompetenta lemt par administratīvā akta izdošanu, var atcelt gan iepriekš izdotu administratīvo aktu, kurš iepriekš nav bijis apstrīdēts, gan arī tādu aktu, kas ir bijis apstrīdēts un tādējādi galīgo noformējumu ieguvis ar augstākas iestādes lēmumu. Lai arī formāli sākotnējais lēmums no juridiskā viedokļa apstrīdēšanas procesa dēļ ir kļuvis par starplēmumu un atsevišķi nepastāv, tomēr tas regulē tieši tās pašas tiesiskās attiecības, ko lēmums kā administratīvā akta galīgais noformējums. Tādējādi no administratīvā procesa viedokļa nav būtiski, kurš administratīvais akts tiek norādīts atceļošajā aktā, lai būtu saprotams, kādas tiesiskās attiecības un kurai personai tas nodibina, groza vai izbeidz.

Lejupielādēt

28.01.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-17/2021

Administratīvā procesa likuma 85.pants un 86.pants ir piemērojami gan gadījumos, kad administratīvais akts tiek atcelts pilnībā, gan gadījumos, kad administratīvais akts tiek atcelts daļā. Tāpat šie panti ir piemērojami gan gadījumos, kad pilnībā vai daļēji atceltā administratīvā akta vietā netiek izdots jauns administratīvais akts, gan arī gadījumos, kad pilnībā vai daļēji atceltā administratīvā akta vietā tiek izdots jauns administratīvais akts, kas aizstāj atcelto tiesisko attiecību noregulējumu vai noregulējuma daļu ar jaunu noregulējumu.

Lejupielādēt

2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-[C]/2021

1. Ar Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu tiek saistoši un nemainīgi nodibināts fakts par karavīra saslimšanas cēlonisko sakarību ar dienesta pienākumu izpildi. Tā kā šis konstatējums var tik izmantots dažādu lēmumu pieņemšanai un ļauj karavīram pretendēt uz dažādu sociālo labumu saņemšanu, turklāt arī pēc atvaļināšanas no dienesta un ārpus dienesta attiecībām, tas rada adresātam galīga rakstura tiesiskas sekas. Proti, Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes atzinums par karavīra slimības saistību ar dienesta pienākumu izpildi ir uzskatāms par konstatējošo administratīvo aktu. 2. No Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 605 „Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri dienesta laikā un zemessargi, pildot dienestu Zemessardzē” normām un 1.pielikumā ietvertās veidlapas satura izriet, ka nelaimes gadījuma militārajā dienestā izmeklēšana rezultējas ar aktā izdarītu konstatējumu par nelaimes gadījuma rezultātā cietušā karavīra bojāejas vai veselības bojājuma cēlonisko sakarību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu. Savukārt no citām tiesību normām secināms, ka aktā par nelaimes gadījumu militārajā dienestā ietvertais konstatējums par minētās cēloņsakarības pastāvēšanu rada karavīram tiesības pretendēt gan uz dažādām sociālajām garantijām dienesta ietvaros, gan uz likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” paredzētajiem valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Tādējādi akts par nelaimes gadījumu militārajā dienestā satur saistošu konstatējumu, kas karavīram rada tiesiskas sekas. Līdz ar to šis akts ir uzskatāms par konstatējošu administratīvo aktu.

Lejupielādēt

29.09.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1399/2020

Pašvaldības lēmums par rīcību ar nekustamo īpašumu (t.sk. arī lēmums grozīt līgumu par nekustamā īpašuma iznomāšanu) vispārīgi ir lēmums privāto tiesību jomā. Tomēr tā tas ir tikai tiktāl, ciktāl ar šādu privāttiesisku līgumu (vai pašvaldības lēmumu attiecībā uz līgumu) vienlaikus netiek noregulēti arī publisko tiesību jautājumi (piemēram, jautājumu par zemes un uz tās izvietoto objektu kā publisko lietu statusu un šāda statusa iespējamām izmaiņām). Ja lēmumi attiecībā uz līgumu noregulē publisko tiesību jautājumus, tie kļūst par lēmumiem publisko tiesību jomā.

Lejupielādēt

28.08.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1059/2020

Lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu pieņem Veselības ministrija, nosakot gan konkrētu maksājamās summas apmēru, gan līdzekļu atmaksas grafiku. Šāds lēmums uzskatāms par administratīvo aktu, līdz ar to ir apstrīdams, pārsūdzams un izpildāms Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.

Lejupielādēt

28.04.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-964/2020

Valsts vides dienesta lēmums par operatora, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi, konstatēšanu vispārīgi ir atzīstams par administratīvo aktu un ir apstrīdams un pārsūdzams arī tādā gadījumā, ja netiek pieņemts lēmums par neatliekamo vai sanācijas pasākumu veikšanu. Tomēr, ja pēc lēmuma par operatora konstatēšanu pieņemšanas ir pieņemts arī lēmums par neatliekamo vai sanācijas pasākumu veikšanu, galīgo noregulējumu rada tieši pienākums veikt dienesta noteiktos pasākumus kaitējuma novēršanai.

Lejupielādēt

18.02.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-840/2020

Lejupielādēt

08.05.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-815/2020

Bāriņtiesas koleģiālais lēmums par pārtraukto aizgādības tiesības neatjaunošanu nozīmē to, ka arī turpmāk vecāka aizgādības tiesības ir pārtrauktas. Bāriņtiesa, ar koleģiālo lēmumu neatjaunojot aizgādības tiesības, nevis atsaka tiesību piešķiršanu, bet turpina ierobežot vecāka tiesības. Tāpēc, tas nav negatīvs administratīvais akts (tiesības atsakošs), bet gan ir nelabvēlīgs (tiesības ierobežojošs) administratīvais akts.

Lejupielādēt

11.06.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-638/2020

Tiesiskās drošības dēļ arī attiecībā uz iespējami prettiesiskiem administratīvajiem aktiem darbojas spēkā esības prezumpcija. Administratīvā akta, pat ja tas ir prettiesisks, spēkā esība balstās uz apsvērumu, ka katram valsts lēmumam no valsts funkcionēšanas viedokļa ir jāpaliek spēkā, kamēr strīdus gadījumā par to neizlemj kompetenta iestāde. Tāpēc tad, kad adresāts ir paziņojis savas šaubas par administratīvā akta spēkā esību, iestādei ir jāapstiprina spēkā esība vai jāatzīst spēkā neesība. Kamēr iestāde to nedara, akts ir spēkā esošs. Ja iestāde kavē atbildes termiņu vai neatbild vispār, tas ir procesuāls pārkāpums, taču šis pārkāpums nerada citas sekas kā vien to, ka adresātam tiek dots ilgāks laiks administratīvā akta apstrīdēšanai.

Lejupielādēt

06.11.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-429/2020

Amatpersonas (darbinieka) profesionālā pieredze un darba izpildes novērtējums ir individuālā vērtējuma kritēriji, kuri kopā veido konkrētās personas individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kas ir pamats noteiktas kategorijas piešķiršanai amatpersonai (darbiniekam). Savukārt kategorija tiek ņemta vērā, nosakot mēnešalgu. Kategorijas noteikšana pati par sevi neskar personas tiesības, jo tās skar galīgais lēmums – par mēnešalgas noteikšanu. Līdz ar to arī lēmums par kategorijas noteikšanu ir starplēmums nevis administratīvais akts.

Lejupielādēt

20.12.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1724/2019

1. Lēmums par nodokļu audita veikšanu nav administratīvais akts, bet ir tikai procesuāls lēmums (starplēmums), ar kuru tiek ierosināta administratīvā lieta. Administratīvais akts šī procesa ietvaros ir lēmums par nodokļu audita rezultātiem, kas tiek pieņemts pēc nodokļu audita veikšanas un kuram lietā piemīt galīgā noregulējuma raksturs. 2. Attiecībā uz lēmumu par audita veikšanu nav konstatējami tādi apstākļi, kuri paši par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu. Lēmums par audita veikšanu ir administratīvā procesa sākumstadija – lēmums par administratīvās lietas ierosināšanu Administratīvā procesa likuma 55.panta izpratnē, kas nerada tiešas galīgas sekas. Adresāta tiesības, uzliekot pienākumu veikt papildu maksājumus budžetā, var skart tieši lēmums par nodokļu audita rezultātiem. Tāpēc adresātam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šo galīgo lēmumu, kad tas tiks pieņemts. Izvērtējot tā tiesiskumu, būs pārbaudāms arī tā izdošanas procesā pieņemto starplēmumu, tostarp lēmuma par nodokļu audita veikšanu, tiesiskums.

Lejupielādēt

20.12.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1710/2019

Maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas eksāmena process ir vērsts uz to, lai administratora amata apliecības termiņš tiktu pagarināts vai tiktu atteikta tā pagarināšana, un attiecīgi administrators tiktu atcelts no amata. Līdz ar to galējā noregulējuma raksturs piemīt lēmumam par amata apliecības termiņa pagarināšanu vai lēmumam par administratora atcelšanu no amata. Kvalifikācijas eksāmena kārtošana, arī atļauja kārtot kvalifikācijas eksāmenu vai atteikums kārtot eksāmenu, pats par sevi nerada iepriekš minētās tiesiskās sekas (galējo noregulējumu), līdz ar to lēmums par atļauju kārtot eksāmenu un lēmums par atteikumu kārtot eksāmenu ir starplēmums.

Lejupielādēt

20.11.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1657/2019

Publisko iepirkumu lietās administratīvais akts ar galīgā noregulējuma raksturu ir lēmums, ar kuru noslēdzas iepirkuma procedūra, piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums, ar kuru ļauts slēgt iepirkuma līgumu ar noteikto uzvarētāju vai lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu. Savukārt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumam, ar kuru aizliegts pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu ar atklātā konkursā noteikto uzvarētāju un uzdot pasūtītājam atkārtoti izvērtēt atklātā konkursā iesniegtos piedāvājumus, nav galēja noregulējuma rakstura. Šāds lēmums atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 3.punktam ir starplēmums.

Lejupielādēt

13.03.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-961/2019

Pašvaldības lēmums par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību ir administratīvais akts, kas pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. Ar lēmumu noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis tiks izmantots ne tikai jaunas zemes vienības daļas reģistrēšanai, bet arī kadastrālās vērtēšanas vajadzībām un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai.

Lejupielādēt

15.02.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-946/2019

1. Ne visi policijas lēmumi tiek pieņemti kriminālprocesa vai administratīvo pārkāpumu procesa ietvaros. Ja policijas iestāde, īstenojot publisko varu, pieņem lēmumu, ar kuru privātpersonai tiek radītas patstāvīgas galīga rakstura tiesiskās sekas, un šis lēmums nav vērsts uz administratīvā pārkāpuma lietvedības vai kriminālprocesa īstenošanu, šāds lēmums ir administratīvais akts. 2. Tas, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (175. un 175.2pants) nosaka administratīvo atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas amatpersonas prasībām, pats par sevi nepadara policijas amatpersonas prasības par izvirzītām administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Lejupielādēt

22.02.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-637/2019

Ja lēmuma par administratīvā procesa dalībnieka aizstāšanu pamatā nav citu apstākļu, kas rada nākamajam procesa dalībniekam tiesiskās sekas, tad būtu atzīstams, ka tieši ar šo it kā procesuālo lēmumu tiek radītas tiesiskās sekas. Šāds lēmums būtu atzīstams par administratīvo aktu, kurš būtu apstrīdams un pārsūdzams.

Lejupielādēt

19.03.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-383/2019

Tiesiskā pienākuma izpildes termiņa noteikšana reti ir tieši paredzēta tiesību normā, uz kura pamata izdots administratīvais akts, tomēr tā ir administratīvā akta un tiesiskā pienākuma sastāvdaļa. Izpildes ietvaros varētu tikt vērtēts, vai adresāta darbības atbilst ar administratīvo aktu uzliktajam pienākumam, taču nevarētu tikt pārskatītas ar administratīvo aktu skaidri noteiktās tiesiskās sekas.

Lejupielādēt

29.05.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-214/2019

Administratīvā akta pamatojumu var veidot ne tikai pats iestādes lēmums, bet arī tie dokumenti, uz kuriem iestāde savā lēmumā ir atsaukusies. Tas gan nenozīmē, ka jebkurš dokuments, uz kuru iestāde atsaukusies savā lēmumā, automātiski veido administratīvā akta pamatojumu. Apstāklis, ka iestāde savā lēmumā atsaucas uz kādu dokumentu, ne vienmēr nozīmē to, ka šis dokuments un visa tajā norādītā informācija veido iestādes lēmuma pamatojumu. Atsaucoties uz citā dokumentā konstatēto, iestāde savā lēmumā var uzskaitīt konkrētus apstākļus vai secinājumus, kuriem tā nepiekrīt, vai norādīt savā lēmumā citāda satura informāciju kā to, kas norādīta attiecīgajos dokumentos.

Lejupielādēt

05.11.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-173/2019

Nodokļu likumi nepiešķir tiesības tiesai grozīt nodokļu administrācijas administratīvo aktu. Tiesa, konstatējot nepareizību, var nodokļu administrācijas administratīvo aktu atcelt pilnībā vai daļā vai uzlikt pienākumu izdod jaunu administratīvo aktu. Šajā ziņā vispirms tieši iestādei būtu jāapsver, vai šāda veida rīcība, piemēram, pienākuma uzdošana nodokļu administrācijai veikt nepieciešamo korekciju sprieduma izpildes ietvaros, noteikti ir nepieciešama un attaisnojama konkrētajā gadījumā, un šāds pamatojums jāuzrāda tiesai.

Lejupielādēt

13.02.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-56/2019

Vērtējot likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 4.pantu kopsakarā ar Valsts un pašvaldību zemes īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 23. un 25.pantu, secināms, ka tas paredz pašvaldības pienākumu pieņemt lēmumu par to, ka zemes lietotāja tiesības lietot viņam piešķirto zemi ir izbeigušās uz likuma pamata. Proti, pašvaldība tikai izdod konstatējošu administratīvo aktu par to, ka zemes lietošanas tiesības personai ir izbeigušās. Taču tiesiskās sekas – zemes lietošanas tiesību zaudēšanu – šāds pašvaldības lēmums nerada. Lai gan Valsts zemes dienesta kompetencē ir sniegt pašvaldībai ziņas par to, vai personas, kurām zeme bija piešķirta pastāvīgā lietošanā, ir līdz likumā noteiktajam termiņam veikušas konkrētas darbības zemes privatizācijas procesa virzībai, pašvaldībai pirms konstatējošā administratīvā akta izdošanas jāpārliecinās par ziņu pareizību.

Lejupielādēt

18.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-42/2019

Pats par sevi konstatēts fakts ne vienmēr var radīt šaubas par pieļautu likuma pārkāpumu. Lai šādas šaubas rastos, šis fakts ir jāaplūko citu apstākļu kontekstā. Ja šie citi apstākļi iestādē netiek noskaidroti un novērtēti, tad uzskatāms, ka lēmums ir pieņemts uz pieņēmumu pamata, un tiesai nav jāveic padziļināta pārbaude, lai apstiprinātu, ka iestādes konstatētie fakti tomēr rada likuma pārkāpumu, tādējādi pēc būtības veidojot lēmuma pamatojumu un pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 250.panta otro daļu. Iestādei, arī veicot netiešus aprēķinus, ir pienācīgi jāpamato pieņemtais lēmums un tas nevar būt balstīts uz neargumentētiem pieņēmumiem.

Lejupielādēt

28.09.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1524/2018

Lejupielādēt

16.04.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1054/2018

Pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir līdzeklis, lai aizsargātu personu tiesības saņemt tos labumus (tās labvēlīgās tiesiskās sekas), kuras personām saskaņā ar tiesību normām pienākas, bet ko iestāde atsaka. Tas nav līdzeklis, lai persona tiesas ceļā prasītu tādu labumu, ko saskaņā ar tiesību normām vispār nav tiesību pieprasīt. Līdz ar to tas vien, ka iestāde ir atteikusies radīt kādas konkrētas privātpersonas gribētas sekas, pats par sevi nav pietiekami, lai atzītu, ka šis atteikums ir negatīvs administratīvais akts (proti, atteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu) un personai līdz ar to ir tiesības vērsties tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Lai atzītu, ka iestādes lēmums ir atteikums izdot administratīvo aktu un personai ir tiesības prasīt attiecīgā akta izdošanu tiesas ceļā, vispirms jānokonstatē, ka tiesību normās ir paredzētas privātpersonu tiesības noteiktos apstākļos prasīt konkrētu tiesisko seku radīšanu (labvēlīga administratīvā akta izdošanu). Tikai tad, ja no tiesību normām izriet privātpersonu tiesības pieprasīt, lai iestāde noteiktos apstākļos piešķir personai konkrētu labumu (labvēlīgas tiesiskās sekas), iestādes atteikums ir vērtējams kā administratīvais akts (labvēlīga administratīvā akta atteikums) un personai ir tiesības vērsties tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Attiecīgi tiesa tad pārbauda, vai pieteicēja gadījumā ir iestājušies no tiesību normām izrietošie priekšnoteikumi prasītā labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

Lejupielādēt

08.02.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-892/2018

Nodokļu administrācijas veiktā parāda pārcelšana, kura pilnībā atkarīga no privāttiesību jomā noregulētajām tiesiskajām attiecībām, nav jauns administratīvais akts, bet iekšējs organizatorisks lēmums. Iestāde šādā gadījumā, neizdodot jaunu administratīvo aktu, administratīvā akta adresātu aizstāj ar tā tiesību pārņēmēju.

Lejupielādēt

21.09.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-151/2018

Vispārīgi, gadījumos, kad Veselības inspekcijas atzinums ir šķērslis labvēlīga administratīvā akta izdošanai, šādu Veselības inspekcijas atzinumu var uzskatīt par starplēmumu ar būtisku ietekmi, kas būtu pārsūdzams tiesā atsevišķi, jo pēc šāda Veselības inspekcijas atzinuma labvēlīgs administratīvais akts vairs nevar sekot. Savukārt gadījumos kad Veselības inspekcijas atzinums kalpo jau iegūtu tiesību ierobežošanai, bet Veselības inspekcijai pašai nav kompetences ierobežot šīs tiesības, tad šādu atzinumu varētu uzskatīt par starplēmumu, uz kura pamata cita iestāde ierobežo jau iegūtas tiesības. Tādā gadījumā šāds starplēmums nebūtu pārsūdzams atsevišķi, bet tā tiesiskums būtu pārbaudāms galīgā administratīvā akta tiesiskuma pārbaudes ietvaros.

Lejupielādēt

30.01.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-22/2018

Vēlāku starplēmumu, kā arī administratīvā akta procesuāltiesiski vai materiāltiesiski trūkumi paši par sevi nepadara par prettiesisku arī sākotnējo starplēmumu. Proti, tas vien, ka būvprojekta akcepts un no tā izrietošā būvatļauja atzīta par prettiesisku, pats par sevi nenozīmē, ka par prettiesisku ir atzīstams arī plānošanas un arhitektūras uzdevums. Ja plānošanas un arhitektūras uzdevuma prettiesiskums nav konstatējams, nav pamata uzskatīt, ka pasūtītājs būvniecības ieceri nevar īstenot pareizā veidā, uz derīga plānošanas un arhitektūras uzdevuma pamata novēršot tehniskā projekta trūkumus un saņemot projekta akceptu un būvatļauju. Tikai tad, ja būvniecības procesa ietvaros vēlāk pieņemtais lēmums un arī būvatļaujas prettiesiskums izriet no sākotnējā starplēmuma – plānošanas un arhitektūras uzdevuma, ir pamats atzīt, ka būvniecības process ir rosināms no jauna.

Lejupielādēt

21.06.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1178/2017

Ziņu ierakstīšana un to labošana informācijas sistēmā ir valsts pārvaldes iestādes iekšējs lēmums, kas nerada privātpersonām tiesiskas sekas. Iestādes kļūdainas norādes par lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzību administratīvajā tiesā nepadara šādu lēmumu par administratīvo aktu.

Lejupielādēt

08.06.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-958/2017

Būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Šāda atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi ir procesuāls lēmums, ar kuru iestāde apliecina, ka būvprojekts atbilst būvatļaujas nosacījumiem un būvdarbus var uzsākt. Tādējādi ar atzīmes izdarīšanu tiek noskaidrota iepriekš izdotā administratīvā akta spēkā esība. Tiesai, pieņemot pieteikumu par atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi atcelšanu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 3.punktu jāvērtē, vai procesuālais lēmums – atzīme – būtiski skar pieteicēja tiesības vai tiesiskās intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu.

Lejupielādēt

01.03.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-827/2017

Iestādei ir pienākums nodrošināt apmeklētāju pieņemšanu, ja konkrētās iestādes darbības veids un funkciju būtība prasa nodrošināt iestādes pieejamību sabiedrībai un iespēju indivīdiem izrunāt ar iestādi risināmos jautājumus klātienē. Lai atzītu, ka privātpersonai ir tiesības pieprasīt tikšanos ar konkrētu amatpersonu, citstarp jākonstatē, ka attiecīgās amatpersonas kompetencē jeb pienākumos ir privātpersonu interesējošā jautājuma risināšana un ka privātpersonai no tiesību normām izriet tiesības pieprasīt, lai attiecīgā amatpersona konkrēto jautājumu risina. Valsts prezidents īsteno sev piešķirtās pilnvaras, balstoties uz saviem politiskajiem apsvērumiem par sabiedrības interesēm. Lai arī tiesību normas neliedz privātpersonām vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu tikties, tās nedod tiesības personām šādu tikšanos pieprasīt. Tas, par kādiem jautājumiem un kādas personas pieņemt un uzklausīt, ir tikai Valsts prezidenta personīga izvēle, kas balstās viņa politiskajā redzējumā un kas līdz ar to nav pakļauta tiesas kontrolei. Valsts prezidenta rīcība saistībā ar apmeklētāju pieņemšanu nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē.

Lejupielādēt

28.06.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-819/2017

Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un apmaksas attiecības tiek risinātas ne tikai publisko tiesību līguma izpildes ietvaros starp pakalpojumu sniedzēju un Nacionālo veselības dienestu, bet arī ar Veselības inspekcijas iesaistīšanos, kurai ar normatīvo aktu ir piešķirta kompetence īstenot kontroli un, nepieciešamības gadījumā, izdot lēmumu par maksājumu ieturēšanu. Veselības inspekcijas lēmums ieturēt nepamatoti saņemtos maksājumus no maksājamā rēķina par valsts apmaksāto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas pieņemts veiktās pārbaudes rezultātā, tiesā nav pārbaudāms līguma izpildes ietvaros, bet gan kā patstāvīgs administratīvais akts.

Lejupielādēt

01.11.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-432/2017

Ja persona iestādē vēršas ar mērķi ietekmēt savas subjektīvās tiesības, taču personas un iestādes viedoklis par personas subjektīvo publisko tiesību esību atšķiras, iestādes atteikums uzskatāms par administratīvo aktu, nevis atbildi Iesniegumu likuma izpratnē.

Lejupielādēt

21.03.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-213/2017

Atbilstoši likuma prioritātes principam privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot uz Satversmes vai likuma pamata. Pārējos gadījumos valsts pārvalde var rīkoties arī uz iekšēju normatīvo aktu pamata, jo prasība, lai visas valsts pārvaldes jomas būtu noregulētas ar ārējiem normatīvajiem aktiem, ir pārspīlējums. Iestādei ir precīzi jāatklāj administratīvā akta pamatojumā izmantotās tiesības, lai privātpersona varētu tālāk pārbaudīt, vai iestāde ir pareizi piemērojusi tiesību normas. Savukārt to, kādas tiesību normas izmantojamas administratīvajā aktā, noteic, vadoties no likuma atrunas un likuma prioritātes principa. Šī norma neierobežo vispārējo tiesību principu piemērošanu, tādēļ atbilstoši likuma prioritātes principam var būt situācijas, kurās labvēlīga administratīvā akta izdošanas atteikums būs pamatots arī ar iekšēju normatīvo aktu.

Lejupielādēt

21.06.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-177/2017

1. Atšķirīgas tiesību normas iestādes lēmuma pamatojumā un tiesas sprieduma par šī lēmuma atcelšanu pamatojumā nav vērtējamas formāli, ja šīs tiesību normas paredz atšķirīgu piemērošanas priekšnoteikumu konstatēšanu, kā arī atšķirīgu iestādes rīcības brīvību un izdarāmos lietderības apsvērumus. Spriedums, kurā tiesa atzinusi par tiesisku iestādes lēmumu, lai gan iestāde, piemērojot citu tiesību normu, neizdarīja tos lietderības apsvērumus, kurus tiesa kā būtiskus vērtēja spriedumā, neatbilst Administratīvā procesa likuma 250.panta otrajai daļai. 2. Strīdus gadījumā, vērtējot, vai administratīvais akts ir personai labvēlīgs vai nelabvēlīgs Administratīvā procesa likuma 85.–88.panta izpratnē, ņemams vērā, cik ļoti tas atbilst adresāta interesēm, turklāt, pieļaujot arī adresāta subjektīvu vērtējumu. Iestādei vairāk jāpamato labvēlīga, nevis nelabvēlīga administratīvā akta atcelšana, tādēļ šaubu gadījumā privātpersonu tiesiskās intereses vairāk aizsargā normas, kas paredz labvēlīga administratīvā akta atcelšanu un izvērstāku iestādes pamatojumu. Nav izšķirošas nozīmes tam, ka administratīvais akts ir konstatējošs administratīvais akts, jo Administratīvā procesa likuma 86.panta pirmā un otrā daļa nošķirta pēc citām akta pazīmēm, turklāt, neierobežojot iestādes tiesības atcelt prettiesisku konstatējošu administratīvo aktu.

Lejupielādēt

28.12.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-161/2017

Akts par nelaimes gadījumu darbā ir uzskatāms par konstatējošu administratīvo aktu, kura galvenais mērķis ir konstatēt, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts.

Lejupielādēt

24.02.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-118/2017

Lēmums, ar kuru nolemts apturēt personas licences un licenču kartīšu darbību uz noteiktu periodu, personai dodot konkrētu laika posmu pārkāpumu novēršanai, no administratīvā procesa viedokļa ir uzskatāms par administratīvo aktu, kura materiālā spēkā stāšanās nesakrīt ar procesuālo spēkā stāšanos, proti, ir atkarīga no tā, ir vai nav novērsti pārkāpumi. Ja administratīvā akta spēkā stāšanās ir atkarīga no tā, ir vai nav novērsti iestādes iepriekš konstatētie pārkāpumi, tad lēmums, ar kuru tiek noskaidrota iepriekš izdota administratīvā akta spēkā esība, ir uzskatāms par procesuālu lēmumu, kuru personai ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt, jo tas pats par sevi būtiski skar personas tiesības.

Lejupielādēt

28.11.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1289/2016

1. Tiesību aizsardzības institūciju darbības efektivitātes labad tām tiek piešķirtas lietas apstākļu izmeklēšanas tiesības. Lietas apstākļu noskaidrošanai ir vajadzīgs iegūt dažāda plašuma un rakstura informāciju, tostarp tādu, kas atrodas vienīgi pie pašas personas vai pie citām personām. Informācijas iegūšanas tiesības ir neatņemama daļa no valsts pārvaldes iestādes funkciju izpildei nepieciešamām tiesībām. Ja iestādei ir noteiktas tiesības pieprasīt un iegūt informāciju, tam iepretim atrodas personu pienākums sniegt šādu informāciju. Pienākums sniegt informāciju ir personas brīvības ierobežojums, jo tas ietiecas personas pašnoteikšanās tiesībās pār savu informāciju. Tomēr šādam ierobežojumam ir likumā noteikts pamats, tas kalpo leģitīmam mērķim, un šādas informācijas sniegšanas pienākums ir samērīgs. 2. Arodbiedrības nav pamata izcelt ārpus pārējo personu loka, no kurām iestāde var pieprasīt informāciju savai darbībai. Šāds arodbiedrību tiesiskā regulējuma tulkojums novestu pie tā, ka tiktu pārkāpts vienlīdzības princips. Arodbiedrības neatkarība nenozīmē, ka valstij tiek liegtas tiesības pārbaudīt arodbiedrības vai citu personu darbības atbilstību likumiem. 3. Informācijas pieprasījums ir tiesību akts, jo tas rada tiesiskas sekas – pienākumu sniegt informāciju, kas ir privātpersonas rīcībā. Šādu tiesību aktu ir izdevusi iestāde valsts pārvaldes ietvaros, un tas ir izpildāms arī piespiedu kārtā. Izskatāmajā gadījumā šādam pieprasījumam nav starplēmuma vai procesuālas darbības (piemēram, kriminālprocesuālas darbības) rakstura, tādēļ tas pamatoti apspriests pēc administratīvā akta pazīmēm un tam izvirzītajiem noteikumiem. Tiesvedības process par informācijas pieprasījuma tiesiskumu apturējis šāda administratīvā akta darbību, ko varēja novērst, ja konkrētā gadījumā iestāde noteiktu savam lēmumam nekavējošu izpildi.

Lejupielādēt

27.07.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1251/2016

Augstskolas Satversmes sapulces pienākums pamatot rektora atcelšanu izriet no Latvijas Republikas Satversmes ievadā ietvertā tiesiskas valsts virsprincipa. Tas šajā kontekstā noteic, ka nevienas iestādes, orgāna un amatpersonas lēmums nedrīkst būt patvaļīgs. Tas jāievēro arī tad, ja likumā nav noteikti precīzi lēmuma pieņemšanas kritēriji. Satversmes sapulcei ir jāievēro arī vispārējie tiesību principi, tostarp Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktie principi, it sevišķi labas pārvaldības princips. Atšķirībā no politiska lēmuma, piemēram, ja pašvaldības dome atceļ savu priekšsēdētāju, augstskolas Satversmes sapulces lēmums atcelt rektoru kā administratīvais akts ir pārbaudāms administratīvajā tiesā.

Lejupielādēt

02.06.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1101/2016

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, veicot ugunsdrošības uzraudzību, var sastādīt vairākus tiesību aktus. Primāri tiesību akts, ar kuru personai tiek noteikts publiski tiesisks pienākums rīkoties, lai novēstu iestādes konstatētos pārkāpumus, ir pārbaudes akts. Šis lēmums pats par sevi, nepastarpināti rada šā akta adresātam tiesiskas sekas pienākuma veidā. Turklāt pienākuma neizpildīšanas gadījumā pret adresātu var vērst arī piespiedu izpildi atbilstoši Administratīvā procesa likuma astotajai sadaļai. Pārbaudes akts atbilst arī visām pārējām Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā minētajām administratīvā akta pazīmēm, tādējādi tas ir administratīvais akts.

Lejupielādēt

05.09.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-999/2016

1. Vispārīgā administratīvā akta definīcija aptver uz adresātiem vērstus, uz lietām vērstus, kā arī publiskās lietas lietošanu noteicošus administratīvos aktus. Lai gan uz lietu vērsts administratīvais akts var ietekmēt arī konkrētu personu vai personas, piemēram, nekustamā īpašuma īpašnieku, šāds administratīvais akts atzīstams par vispārīgo administratīvo aktu, jo konkrētu personu vai personas tas ietekmē, ņemot vērā šīs personas tiesisko saikni ar attiecīgo lietu. 2. Vispārīgais administratīvais akts, ar kuru nekustamajam īpašumam tiek mainīta adrese, primāri ir vērsts uz lietu, proti, nekustamo īpašumu (zemi un ēkām). Savukārt nekustamā īpašuma īpašnieku šis vispārīgais administratīvais akts ietekmē pastarpināti, nekustamā īpašuma īpašniekam īstenojot savas īpašuma tiesības pār konkrēto nekustamo īpašumu. Arī nekustamā īpašuma, kuram tiek mainīta adrese, īpašnieks identificējams kā šā vispārīgā administratīvā akta adresāts, uz to iedarbojas ar aktu noteiktās konkrētās tiesiskās attiecības, respektīvi, īpašnieks iegūst konkrētus pienākumus vai tiesības. Tādējādi pieteicējam kā adresācijas objekta īpašniekam, kam adreses maiņa uzliek zināmus pienākumus, ir tiesības uz šā vispārīgā administratīvā akta kontroli.

Lejupielādēt

11.02.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-607/2016

Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas paredz tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Valsts atbalsta mehānismu pamatā veido Ekonomikas ministrijas piešķirtās tiesības atbalstāmajiem ražotājiem saražoto elektroenerģiju pārdot elektroenerģijas publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros par tarifu, kas ir augstākas par elektroenerģijas tirgus cenu. Līgums starp publisko tirgotāju un komersantu par elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ir Ekonomikas ministrijas administratīvā akta īstenošanas instruments. Proti, līgums ir daļa no valsts atbalsta mehānisma, caur kuru komersants tieši saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tādējādi līguma priekšmets atrodas publisko tiesību jomā.

Lejupielādēt

19.02.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-191/2016

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma normas vispirms attiecas uz publiska pasākuma organizētājiem, apmeklētājiem un dalībniekiem. Taču tās neparedz izņēmumu drošības pasākumu ievērošanā attiecībā uz jebkuru citu personu, kas iekļūst publiska pasākuma teritorijā, kaut vai lai šķērsotu tā teritoriju. Tā kā pasākuma norises vietas šķērsošana personām, kas nav publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki, ir iespējama vispirms iekļūstot pasākuma norises teritorijā, tad arī šīm personām ir jāpakļaujas pasākuma organizatora veiktajai drošības kontrolei. Savukārt atļauja šķērsot pasākuma norises vietu nozīmē apliecinājumu, ka ir veikta attiecīga kontrole pirms iekļūšanas tajā, nevis atļauju piekļūt zemesgabalam, tādējādi šāda atļauja nav uzskatāma par administratīvo aktu.

Lejupielādēt

30.12.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1181/2015

Dzimšanas kā civilstāvokļa akta reģistrācija ir konstatējošs administratīvais akts, ar kuru tiek noteikts personas publiski tiesiskais statuss, kā arī saistoši nostiprinātas bērna radniecības attiecības ar māti un tēvu. Ar dzimšanas fakta un vecāku reģistrēšanas brīdi bērnam un viņa vecākiem rodas ar šo radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības (Administratīvā procesa likuma 1.panta trešā daļa).

Lejupielādēt

14.10.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-576/2015

Lēmums par būves klasificēšanu kā cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu pats par sevi personai nekādas tiesiskās sekas nerada. Tiesiskās sekas rada administratīvais akts par nekustamā īpašuma nodokli, savukārt lēmumu par ēkas klasificēšanu var uzskatīt par starplēmumu šajā procesā, jo ar to netiek sasniegts mērķis, kura dēļ attiecīgais nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas process ir uzsākts, proti, konkrētā būve netiek aplikta ar paaugstinātu nodokļa likmi. Arī kā starplēmums tas pats par sevi neskar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses. Vērtējot administratīvā akta par nekustamā īpašuma nodokli pamatojumu, proti, vai pamatoti piemērota paaugstināta nodokļa likme, jāvērtē, vai attiecīgā būve atbilst tiesību normā minētajam statusam.

Lejupielādēt

18.07.2014. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-908/2014

Valsts ieņēmumu dienesta atteikums anulēt iesniegtu paziņojumu par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu, liedz īstenot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktā minētās tiesības. Tādēļ šāds lēmums ir administratīvais akts.

Lejupielādēt

29.05.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-83/2014

1. Gadījumos, kad administratīvais akts nestājas spēkā līdz ar paziņošanu, bet citā laikā, tiek nodalīta administratīvā akta procesuālā un materiālā spēkā esība. Procesuālā spēkā esība nozīmē, ka administratīvais akts kā tāds pastāv, tā iestājas līdz ar administratīvā akta paziņošanu. Savukārt materiālā spēkā esība iestājas tad, kad iestājas tiesiskās sekas, kas paredzētas administratīvajā aktā. Parasti procesuālā un materiālā spēkā esība sakrīt, tomēr tā var arī atšķirties. Parasti tas ir gadījumos, kad administratīvā akta darbības sākums noteikts vēlāk. Līdz ar administratīvā akta paziņošanu iestājas procesuālās sekas, personai ir tiesības šo aktu apstrīdēt, un sākas apstrīdēšanas termiņš, savukārt konkrētas tiesiskās sekas, kuru noteikšana ir administratīvā akta izdošanas mērķis, iestājas citā brīdī (parasti – vēlāk). Materiālā spēkā esība ir atkarīga no procesuālās spēkā esības. 2. Ja administratīvais akts ir bijis paziņots, vispārīgi tas ir ieguvis spēkā esību, bet tā darbība var tikt apturēta. Administratīvā akta darbības apturēšana nozīmē, ka tiesiskais stāvoklis principā ir tāds pats kā pirms administratīvā akta izdošanas. Citiem vārdiem, akta materiālā spēkā esība tiek aizturēta, administratīvo aktu var uzskatīt par relatīvi spēkā esošu. 3. Lēmuma par atļaujas atvērt spēļu zāli atcelšanu procesuālā spēkā esība iestājās vispārīgā kārtībā, proti, ar tā paziņošanu adresātam. Savukārt materiālās spēkā esības iestāšanās noteikta Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītajā daļā, proti, tā iestājas pēc pieciem gadiem, skaitot no lēmuma par atļaujas atvērt spēļu zāli atcelšanu paziņošanas brīža (no procesuālās spēkā esības iestāšanās brīža). Tādēļ administratīvā akta darbības apturēšana negroza tā spēka iestāšanos kā tādu. Līdz ar to lēmuma par atļaujas atvērt spēļu zāli atcelšanu pārsūdzēšana (un darbības apturēšana) negroza Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītajā daļā noteiktā piecu gadu termiņa sākumu.

Lejupielādēt

20.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-746/2013

Lēmums, ar kuru pašvaldība kādu nozari atzīst par stratēģiski svarīgu, pats par sevi privātpersonām nerada tiesiskas sekas - ar to netiek uzlikts vai atcelts kāds tiesisks pienākums, piešķirtas vai atņemtas tiesības. Tas turklāt netiek izdots attiecībā uz konkrētu personu, un tam nav konkrēti nosakāmu adresātu loks, lai to varētu uzskatīt par vispārīgo administratīvo aktu. Tādēļ minētais lēmums nav administratīvais akts.

Lejupielādēt

21.11.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-703/2013 un senatora Jāņa Neimaņa atsevišķās domas

Iestādes darbībām, kas veiktas administratīvās lietas ietvaros, un ir saistītas ar to, Administratīvā procesa likums nepiešķir patstāvīga rakstura nozīmi no tiesas kontroles procesuālās kārtības aspekta. Tādēļ kontrole pār šādu darbību un gala lēmuma tiesiskumu ir veicama vienas lietas ietvaros, kas ierosināta par iestādes gala lēmumu (administratīvo aktu).

Lejupielādēt

24.01.2013. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-279/2013

Ja ar Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ar kuru uzdots pasūtītājam atkārtoti vērtēt piedāvājumus, citastarp atzīts par pamatotu pasūtītāja secinājums, ka kāda pretendenta piedāvājums neatbilst iepirkuma noteikumiem, tad šāds lēmums satur galīgo noregulējumu tieši attiecībā uz konkrētā pretendenta piedāvājuma vērtējumu. Atkārtota piedāvājuma vērtēšana, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumā paustos apsvērumus, šādā gadījumā vairs neietvers vērtējumu par šī pretendenta piedāvājuma atbilstību iepirkuma noteikumiem un sekojoši vērtējumu par piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu. Tādēļ Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums, ar kuru pretendenta sūdzība atzīta par nepamatotu, ir noslēdzošais lēmums attiecībā uz pretendenta dalību iepirkuma procedūrā un faktiski liedz pretendentam turpināt dalību iepirkumā. Tādējādi šāds Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums attiecībā uz konkrēto pretendentu ir administratīvais akts un var tikt pārsūdzēts tiesā atsevišķi no lēmuma par iepirkuma uzvarētāja noteikšanu. Vēl vairāk – pretendentam šādā gadījumā nav jāgaida, kad pasūtītājs atkārtoti izvērtēs piedāvājumus, ņemot vērā, ka turpmākais piedāvājumu vērtējums vairs neaptver konkrētā pretendenta piedāvājumu.

Lejupielādēt

31.01.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-127/2013

1. Ja tarifus nosaka publiskais tirgotājs, tā lēmums par tarifu noteikšanu nav administratīvais akts, taču atbilstoši likuma regulējumam tas ir pakļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kontrolei. Savukārt atbilstoši likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 11.panta ceturtajai daļai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. 2. Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodikā saistītajiem lietotājiem (apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592) (Metodika) ir noteikts 21 dienas termiņš, kurā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jāizvērtē un jāizlemj jautājums par iesniegto diferencēto tarifu atbilstību Metodikai un ekonomisko pamatojumu. Gadījumā, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pieņem publiskajam tirgotājam nelabvēlīgu lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību Metodikas prasībām, par šo lēmumu ir publicējams paziņojums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, atsaucot tarifu spēkā stāšanos. Savukārt attiecībā uz tarifu vērtējuma pozitīvu rezultātu, t.i., ja tarifi atbilst Metodikai un ekonomiski pamatotām izmaksām, administratīvā akta izdošana ir aizstāta ar noteiktiem apstākļiem – 21 dienas termiņa pēc tarifu iesniegšanas izbeigšanos un nelabvēlīga lēmuma neizdošanu šajā termiņā. Šādā gadījumā var uzskatīt, ka administratīvais akts ir izdots klusējot (ar konkludentām darbībām). Tādējādi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbība – iesniegto tarifu atbilstības izvērtēšana – ir priekšnoteikums, lai tarifi stātos spēkā, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šīs darbības rezultātā izdod administratīvo aktu. 3. Lēmuma par tarifu atbilstību izpilde izpaužas kā publiskā tirgotāja tiesības saņemt no saistītajiem lietotājiem samaksu par patērēto elektroenerģiju saskaņā ar elektroenerģijas tirdzniecības diferencētajiem tarifiem saistītajiem lietotājiem. Līdz ar to iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ne tiesiski, ne faktiski nav iespējama, jo publiskais tirgotājs lietā nav atbildētāja, bet gan trešās personas statusā. Taču pieteikuma apmierināšanas gadījumā pieteicējiem pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas ir tiesības prasīt atlīdzinājumu no atbildētāja. 4. Vispārīgajam administratīvajam aktam pamatā ir piemērojami tādi paši procesuālie noteikumi kā parastam administratīvajam aktam, proti, to var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tomēr noteikumi par pārsūdzēšanu parasti attiecināmi tikai uz konkrētiem pieteicējiem, bet ne citām personām, kuras nav aktīvi izmantojušas savas tiesības, iesniedzot pieteikumu tiesā, lai gan ar pārsūdzēto administratīvo aktu tiek skartas. Tādējādi arī tiesas spriedums par vispārīgā administratīvā akta atcelšanu parasti skar tikai tiesiskās attiecības starp konkrēto pieteicēju un iestādi. Vispārīgā administratīvā akta gadījumā tiesai nav tiesību atcelt pārsūdzēto administratīvo aktu arī attiecībā uz personām, kuras nav konkrētās lietas procesa dalībnieki. 5. Saistītajiem lietotājiem ir tiesības apšaubīt tā elektroenerģijas tirdzniecības diferencētā tarifa saistītajiem lietotājiem tiesiskumu, pēc kura tie norēķinās. Mājsaimniecības lietotāju tiesības vai tiesiskās intereses nevar aizskart pārējiem saistītajiem lietotājiem noteiktie elektroenerģijas tirdzniecības diferencētie tarifi saistītajiem lietotājiem un otrādi. Tādējādi pieteicēju subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumu par tarifu atbilstību izriet no saistītā lietotāja statusa un tiesību vai tiesisko interešu aizskāruma, kuru var radīt konkrētais diferencētais elektroenerģijas tirdzniecības diferencētais tarifs saistītajiem lietotājiem, saskaņā ar kuru katrs no pieteicējiem norēķinās.

Lejupielādēt

05.09.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-651/2012

Jūrmalas pašvaldības lēmumi par Slavas alejas un pasākuma „Jaunais vilnis” laukuma ierīkošanu neatbilst administratīvā akta pazīmēm, t.i., tie nav vērsti tieši pret kādām konkrētām privātpersonām „uz āru” un nenodibina tiesiskas attiecības ar tām. Šie lēmumi nav vērsti pret kādu noteiktu personu loku, bet pret publisku lietu. Tomēr tie nenoteic šo lietu vispārējās lietošanas kārtības ierobežojumus, nemaina līdzšinējo lietošanas kārtību. Tādējādi lēmumiem nav „uz āru” vērstu tiesisku seku. Šādu lēmumu pamatā ir nevis tiesību apsvērumi, bet gan politiska izšķiršanās par piemiņas vietu vajadzību, raksturu un veidu, tādējādi lēmumiem ir politisku lēmumu daba.

Lejupielādēt

15.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-543/2012

1. Iestādes lēmumam, kas atrisina procesuālu jautājumu par apstrīdēšanas iesnieguma pieļaujamību, ir procesuāla nozīme. Šādam lēmumam nav materiāli tiesiskas nozīmes, jo tas neietekmē materiāli tiesiskās attiecības un līdz ar to arī nerada tiesiskās sekas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas izpratnē. Līdz ar to šāds lēmums nav administratīvais akts. 2. Augstākas iestādes lēmums ir administratīvais akts tikai gadījumā, ja augstāka iestāde ir pārbaudījusi zemākas iestādes izdotā administratīvā akta pamatotību pēc būtības, tādējādi zemākas iestādes vietā izlemjot jautājumu par konkrētu tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, konstatēšanu vai izbeigšanu.

Lejupielādēt

17.02.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-345/2012

1.Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora noteiktais tarifs ir patstāvīgi apstiprināms tarifs un lēmums par tā apstiprināšanu ir administratīvais akts. 2.Elektroenerģijas saistītajiem lietotājiem ir jāapzinās, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācijas nolūkā elektroenerģijas tirgū tiek nodalīta elektroenerģijas ražošana, pārvade, sadale un piegāde (tirdzniecība). Katrā no segmentiem elektroenerģijas tirgus dalībnieki darbojas patstāvīgi, un tāda ir arī to sniegto pakalpojumu cena, un, kamēr cena tiek pakļauta regulatora kontrolei, arī tarifi ir atsevišķi kontrolējami. Tas, ka šie tarifi pie saistītā lietotāja nonāk integrētā veidā un integrētā rēķinā, tomēr nav pamats šai lietotāju kategorijai noteiktā elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifa pārbaudes ietvaros pārbaudīt ikviena šī patstāvīgā pakalpojuma tarifa pamatotību.

Lejupielādēt

17.02.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-301/2012

Plānošanas un arhitektūras uzdevums pats par sevi nav lēmums ar galīga noregulējuma raksturu, tomēr tas ietekmē būtiskas būvniecības ierosinātāja tiesības un tiesiskās intereses būvniecības procesa ietvaros, turklāt ietekme ir tūlītēja, tādēļ attiecībā uz būvniecības ierosinātāju tas pielīdzināms administratīvajam aktam.

Lejupielādēt

25.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-257/2012

Lēmums, ar kuru piešķirta izdienas pensija, ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, proti, ar to uz ilgstošu (nenoteiktu) laiku ir noteikta izdienas pensijas ikmēneša izmaksa. Savukārt iesniegums par piešķirtās izdienas pensijas pārrēķinu ir vērtējams kā iesniegums par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna.

Lejupielādēt

04.07.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-196/2012

Par administratīvā akta pamatojumu ir atzīstami apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, nevis pierādījumi par šiem apstākļiem. Tas izriet no Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmās daļas, kas noteic, ka iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. Līdz ar to Administratīvā procesa likuma 150.panta otrā daļa un 250.panta otrā daļa neļauj tiesai, skatot pieteikumu par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu, pieteicējam nelabvēlīgu spriedumu pamatot ar jauniem apstākļiem, uz kuriem nav norādīts administratīvajā aktā. Tomēr tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai iestādes norādītie apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, patiešām pastāv. To darot, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmajai daļai var atļaut atbildētājam iesniegt papildu pierādījumus par administratīvā akta pamatojumā minētajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

30.10.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-139/2012

1. Sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, nav atsevišķi pārsūdzams tiesā. Šis lēmums ir starplēmums, kurš pats par sevi vien nav pietiekams, lai varētu uzsākt paredzēto darbību. Lēmuma pārbaude ir iespējama, pārbaudot galīgā lēmuma tiesiskumu. 2. Lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas nepieciešamību tieši likumā norādīts kā pārsūdzams, jo tas paredz iesniedzējam (paredzētās darbības veicējam) veikt tūlītējas finansiāli un laika ziņā ietilpīgas procedūras kā nosacījumu tālākai virzībai uz iespējamo darbības akceptu. Tātad šis lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā minētajam gadījuma, kad starplēmumam pašam par sevi ir būtiska ietekme uz personas tiesībām un tiesiskajām interesēm. 3. Sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma mērķis ir tikai noteikt iespējamās ietekmes un to, vai tās varētu būt būtiskas, nevis precīzi dokumentēt ietekmju apjomu un definēt projekta īstenošanas noteikumus. Tiesas pārbaudei par sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu ir jābūt vērstai uz to, lai noskaidrotu, vai kompetentā iestāde ir pietiekami apzinājusi ietekmes būtiskumu un nepieciešamību tādēļ veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Pat ja iestāde ir pieļāvusi kļūdas ietekmes precīzā vērtējumā, ir jāvērtē, vai tas varētu mainīt iestādes secinājumu par to, ka nav sagaidāma tāda projekta ietekme, kurai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Tāpat jāņem vērā, ka nevis lēmumā par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību, bet reģionālās vides pārvaldes izdotajos tehniskajos noteikumos tiek noteiktas konkrētas prasības, kādām jāpakļauj paredzētā darbība. 4. Vides aizsardzības likums, nosakot ikviena sabiedrības pārstāvja tiesības vērsties tiesā vides aizsardzības interesēs, neparedz nekādus sabiedrības pārstāvjiem izvirzāmus papildu kritērijus. Arī gadījumā, ja pieteikums pret paredzēto darbību akceptējošu lēmumu administratīvajā tiesā daļēji tiek pamatots ar privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizskārumu, šai personai nav šķēršļu izteikt arī ar vides aizsardzības interesēm saistītus iebildumus.

Lejupielādēt

29.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-77/2012

Vadības līgums nav administratīvais akts, līdz ar to, izbeidzot līgumu nav nepieciešams iestādei izvirzīt tādas pašas pamatojuma prasības kā administratīvajam aktam. Izvērsta pamatojuma trūkums vai tā atspoguļojuma trūkums lēmumā par vadības līguma izbeigšanu nav izšķirošs minētā lēmuma atzīšanai par prettiesisku. Ja prasība pamatot lēmumu par vadības līguma izbeigšanu tā pieņemšanas procesā neizriet no līguma nosacījumiem un tā juridiskā rakstura, tad tiesas procesā iestādes pienākums ir pamatot savu rīcību, lai tiesa varētu pārliecināties par tiem iestādes apsvērumiem, kas ir bijuši par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.

Lejupielādēt

20.09.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-937/2011

1. Iestādes lēmums, ar kuru atteikts nodibināt tiesiskās attiecības, atzīstams par administratīvo aktu tikai tad, ja ar to atteikts radīt tādas tiesiskas sekas, kuras vispārīgi atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām ir iespējamas, taču tās kādu iemeslu dēļ atteikts nodibināt konkrētajā gadījumā. Savukārt, ja iestāde atteikusies nodibināt tiesiskas attiecības, kādas atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām nav iespējamas, nepārkāpjot tiesisko kārtību, ne ar vienu privātpersonu, šāds iestādes atteikums nav uzskatāms par administratīvo aktu. 2. Tiesību normas (2007.gada 11.septembra saistošo noteikumu Nr.88 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 4.punkts) neparedz piešķirt privātpersonām nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus sakarā ar pašvaldības teritorijas bezatlīdzības uzkopšanu, līdz ar to prasījums par tāda iestādes lēmuma atzīšanu par prettiesisku, ar kuru atteikts piešķirt nodokļa atvieglojumu, kā arī prasījums par šāda atvieglojuma piešķiršanu nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

16.11.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-499/2011

Lēmums, ar kuru pēc pašvaldības iniciatīvas tiek mainīts zemes lietošanas mērķis, jo tas neatbilst uz zemes esošās ēkas funkcijai, ir iepriekšējo lēmumu aizstājošs lēmums, un tā pieņemšanā jāņem vērā noteikumi par prettiesiska administratīvā akta atcelšanu, kas ietverti Administratīvā procesa likuma 86.pantā.

Lejupielādēt

05.12.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-395/2011

1. Tiesības un pienākumus jeb autoceļa lietošanas kārtību (aizliegumus, norādījumus u.tml.), kas personai ir saistoša attiecīgajā ceļa posmā, parasti persona uzzina tieši no izvietotajām ceļa zīmēm, nevis no atsevišķi noformēta dokumenta par to izvietošanu. Tomēr, atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumu Nr.456 „Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi” 3.1. un 4.1.apakšpunktam par transportlīdzekļu satiksmes aizliegšanu vai ierobežošanu valsts AS „Latvijas Valsts ceļi” pieņem lēmumu, bet atbilstoši 5.punktam par to noteiktā kārtībā sniedz informāciju, tādējādi šajā gadījumā administratīvā akta izdošanai ir noteikta atšķirīga kārtība, kā tas var būt citos ceļu satiksmes regulēšanas gadījumos. 2. Administratīvā akta rakstveida forma ir būtisks elements, kura trūkums ir pieļaujams vienīgi objektīvos likumā paredzētajos gadījumos vai tā „nevajadzība” izriet no tiesību normām (piemēram, tiesību normā nav paredzēta pozitīva lēmuma izdošana personai labvēlīga noregulējuma gadījumā, tiesiskās sekas iestājas bez tā). 3. Darījuma ietvaros, kas noslēgts vienīgi starp līgumslēdzējām pusēm un noteic vienīgi šo personu tiesības un pienākumus, nevar tikt atrasts pakļautības attiecībās izdots tiesību akts, kurš adresēts citām personām. Savukārt ar iestādes gribas veidošanos nav pietiekami, lai atzītu, ka tā arī izteikta, ar visām no tā izrietošajām sekām.

Lejupielādēt

13.05.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-210/2011

1. Noteikums, ka administratīvais akts zaudē spēku ar izpildi, attiecas uz tādiem administratīvajiem aktiem, kuri paredz kādas atsevišķas tiesiskas vai faktiskas darbības (vai to kopuma) izpildi. Tomēr pastāv arī administratīvie akti ar ilgstošu iedarbību, kuri nodibina kādu tiesisko attiecību, kura ir spēkā tik ilgi, kamēr ir spēkā administratīvais akts, ar kuru šī attiecība nodibināta. Uz ilgstošo administratīvo aktu pamata var tikt veiktas atsevišķas darbības, taču tās nav uzskatāmas par administratīvā akta izpildi tādā nozīmē, ka to veikšana nozīmētu administratīvā akta spēka zaudēšanu. 2. Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 15.pantā paredzētais lēmums par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, jo tas paredz izdarīt komercreģistrā ierakstu, kas kā aktuālais ieraksts minētajā reģistrā atspoguļojams noteiktu laika posmu – līdz jauna ieraksta, kas savukārt izdarāms uz jauna lēmuma pamata, izdarīšanai. Ieraksts komercreģistrā ir tikai lēmuma atspoguļojums ieraksta formā. 3. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajai daļai augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības. Saskaņā ar panta otrās daļas 2. un 4.punktu augstāka iestāde var citastarp atcelt administratīvo aktu un izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu. Atbilstoši panta piektajai daļai administratīvais akts apstrīdēšanas procesā iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Tādējādi apstrīdēšana ir tā paša administratīvā procesa turpinājums nākamajā stadijā. Apstrīdēšanas procesā netiek izdots jauns administratīvais akts, bet apstiprināts vai mainīts sākotnējā administratīvā akta formulējums. Tāpēc apstrīdēšanas procesā nevar runāt par vairākiem administratīvajiem aktiem, bet tikai par vienu administratīvo aktu dažādās procesa stadijās. Attiecīgi augstākas iestādes kompetence izlemt lietu un izdot administratīvo aktu apstrīdēšanas stadijā ir tāda pati kā sākotnēji zemākai iestādei (izņemot, ja padotība tiek īstenota pārraudzības formā).

Lejupielādēt

31.01.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-103/2011

1. Tiesības tikt uzklausītam, kas iekļaujas taisnīgas tiesas jēdzienā un izriet no tiesiskā taisnīguma principa, citastarp nozīmē procesa dalībnieka iespēju izteikt savu viedokli par visiem jautājumiem, faktiem un tiesību normām pirms tiesas nolēmuma pieņemšanas. Taču tiesības tikt uzklausītam nav izprotamas tādējādi, ka tiesai pieteikums noteikti ir jāapmierina un pieteicēja paustais viedoklis viennozīmīgi jāpieņem par pamatotu. Šis secinājums attiecas arī uz augstākas iestādes lēmumu. Respektīvi, sakarā ar apstrīdēšanas iesniegumu augstāka iestāde izskata lietu pēc būtības. Personas viedoklis tiek uzklausīts un apsvērts, bet tas nenozīmē, ka iestādei šim viedoklim ir jāpiekrīt. 2. Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 4.punktā ietvertā prasība rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā ietvert arī administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus nepieciešama, lai procesa dalībnieks redzētu, ka viņa viedoklis un argumenti ir izvērtēti. Taču administratīvajā aktā ir jānorāda tikai tie argumenti, kuriem ir nozīme lietā, proti, kuri ir būtiski un kuri spēj ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju

Lejupielādēt

03.06.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-65/2011

1. Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa atļauj tiesai, apmierinot pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, uzdot iestādei izdot jaunu, arī nelabvēlīgu administratīvo aktu. Šī norma ir piemērojama tikai gadījumā, ja faktiskie apstākļi ir tādi, ka situācija nevar iztikt bez attiecīga tiesiskā regulējuma – nelabvēlīga administratīvā akta. 2. Tiesai uzdodot iestādei izdot jaunu administratīvo aktu, tiek turpināts tas pats process, kas iestādē tika uzsākts, ierosinot sākotnējā lēmuma procesu. Proti, ja lēmuma pieņemšanai noteikts noilguma termiņš, tajā netiek ieskaitīts administratīvā akta kontroles (apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas) periods. 3. Administratīvā akta atcelšana daļā ir iespējama, ja administratīvais akts satur vairākas daļas. Administratīvais akts, ar kuru uzlikta soda nauda par vienu pārkāpumu, nesatur vairākas daļas, tādējādi šādu administratīvo aktu tiesa nevar atcelt daļā.

Lejupielādēt

30.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1088/2010

1. Būtiska nozīme administratīvā akta nošķiršanā no politiska lēmuma ir šā lēmuma pieņemšanas procedūras izvērtējumam. Gadījumā, ja lēmums pieņemts, balstoties uz amatpersonu iekšējo pārliecību un subjektīviem kritērijiem, un likumā nav izvirzīti nosacījumi, kuriem iestājoties, balsojams vienā vai otrā veidā, lēmums uzskatāms par politisku. 2. Satversmes 92.pantā minētās tiesības nav saprotamas kā tādas, kas ļauj personai vērsties jebkurā tiesā ar jebkādu prasījumu. Tiesai ir jārīkojas likumā piešķirtā pilnvarojuma ietvaros, nepārkāpjot tai noteikto kompetenci. Tiesai ir jāpieņem un jāizskata pēc būtības personas pieteikums tikai tad, ja pastāv visi priekšnoteikumi lietas ierosināšanai. Tādējādi personas tiesības uz taisnīgu tiesu iespējams pārkāpt tikai tad, ja tiesa atteiktos ierosināt administratīvo lietu, neskatoties uz to, ka pieteikums ir pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā un ir ievēroti citi likumā noteiktie nosacījumi, kas attiecas uz pieteikuma pieļaujamību.

Lejupielādēt

20.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-795/2010

1. Administratīvais akts var stāties spēkā tad, kad iestāde paziņojusi visas tā būtiskās sastāvdaļas 2. Naudas ieskaitīšanu pieteicēja norēķinu kontā nevar uzskatīt par tādu, ar kuru pieteicējam būtu paziņots administratīvā akta saturs. Proti, administratīvā akta saturu veido ne tikai personai piešķirtās tiesības, bet arī šo tiesību piešķiršanas pamatojums. 3. Ir nodalāma administratīvā akta iekšējā un ārējā spēkā esība. Administratīvā akta izdošanas procesā var izdalīt brīdi, kad administratīvais akts ir pieņemts, bet vēl nav paziņots adresātam, un brīdi, kad tas tiek paziņots adresātam. Laikā, kad administratīvais akts ir pieņemts, bet vēl nav paziņots adresātam, tas jau ir saistošs iestādei, iestāde jau var gatavoties tā izpildei un labvēlīgu administratīvo aktu pat jau izpildīt. Līdz ar to šajā gadījumā var runāt par to, ka administratīvais akts attiecībā pret iestādi (iekšēji) ir stājies spēkā 4. Administratīvais akts, kas vēl nav paziņots adresātam, nerada adresātam nekādas tiesības vai pienākumus. Adresāts nevar prasīt šāda administratīvā akta izpildi, adresātam nav pienākuma izpildīt šādu administratīvo aktu, tāpat arī adresātam nesākas termiņš, kurā tam ir tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt administratīvo aktu. Proti, šāds nepaziņots administratīvais akts attiecībā pret tā adresātu vēl nav stājies spēkā (ārējā spēkā esība). 5. Ja zemāka iestāde nepaziņo personai savu lēmumu sakarā ar tās iesniegumu, personai ir tiesības vērsties augstākā iestādē gada laikā no dienas, kad tā vērsusies zemākā iestādē.

Lejupielādēt

10.09.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-749/2010

1. Pārkāpumu uzskaites punkti nav atsevišķs administratīvā soda veids, taču rada papildu sekas izdarītam administratīvajam pārkāpumam. Pārkāpumu uzskaites punktu mērķis ir uzskaitīt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, lai atkarībā no to skaita, varētu uzlikt transportlīdzekļa vadītājam papildu ietekmēšanas līdzekļus. 2. Transportlīdzekļa vadītājam iegūstot noteiktu skaitu pārkāpumu uzskaites punktus, Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļa vadītājam piemēro ietekmēšanas līdzekļus, kas rada tiesiskas sekas. Paziņojums par ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu (izņemot brīdinājumu) atbilst administratīvā akta pazīmēm un tāpēc tā tiesiskums ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

15.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-742/2010

1. Administratīvo tiesu kontrolei ir pakļauti lēmumi par amatpersonas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu vai par amatpersonas disciplināro sodīšanu, kā arī citi lēmumi, ja tie būtiski ierobežo amatpersonas cilvēktiesības. Par cilvēktiesību būtisku ierobežojumu nav atzīstama iespējamība, ka lēmumā konstatētie fakti un atzinums par disciplinārpārkāpuma izdarīšanu varētu tikt izmantoti citā lietā. 2. Lai nolēmums, kurā konstatēts pārkāpums, iegūtu konstatējoša administratīvā akta pazīmes un tādējādi tiktu pakļauts administratīvās tiesas kontrolei, pārkāpuma konstatējumam ir jābūt ar saistošu raksturu, jārada tiesiskas sekas. 3. Lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, kas ietver arī faktus un atzinumu par disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, ir iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi un tādējādi nav administratīvais akts, ja vien minētais atzinums nerada amatpersonai tiesiskas vai faktiskas sekas.

Lejupielādēt

21.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-705/2010

Pašvaldības domes lēmums par bāriņtiesas, kas ir pašvaldības iestāde, likvidēšanu ir lēmums par valsts pastarpinātās pārvaldes institucionālo sistēmu. Tas ir lēmums, kas attiecas uz pašvaldības darba organizāciju nolūkā nodrošināt attiecīgās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi, tātad iekšējs lēmums.

Lejupielādēt

12.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-589/2010

1. Viens no tiesas neatkarības nodrošināšanas veidiem ir caurspīdīga tiesnešu atlases kārtība un karjeras virzība, kas ir balstīta uz objektīviem kritērijiem, gan lemjot par tiesneša iecelšanu vai apstiprināšanu amatā, gan lemjot par viņa atcelšanu. 2. Lēmumam par tiesneša atcelšanu ir jābūt pakļautam izskatīšanai neatkarīgā procesā. Personas tiesības uz neatkarīgu šā jautājuma izvērtēšanu nedrīkst ietekmēt apstāklis, ka tiesnesis statusu zaudē uz likuma, nevis īpaša lēmuma pamata. 3. Administratīvais akts, kurš liedz tālāku virzību personas iecelšanai, atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai tiesneša amatā, ir tieslietu ministra lēmums par tiesneša nevirzīšanu. Tā tiesiskums ir pārbaudāms administratīvajā tiesā neatkarīgā un objektīvā procesā, kas nodrošina iespēju izvairīties no tiesneša statusa zaudēšanas politisku iemeslu dēļ un ir viena no garantijām tiesu varas neatkarības nodrošināšanai.

Lejupielādēt

16.04.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-408/2010

1. Skolēna un valsts attiecībās administratīvie akti ir tādi lēmumi, kas skar skolēna un valsts attiecību pamatus, tos nodibinot, grozot vai izbeidzot, piemēro sodu skolēnam vai būtiski skar skolēna cilvēktiesības. 2. Lēmumi par skolēna izglītības iegūšanas organizēšanu, tostarp tādi, kas reorganizē izglītības iestādes darbību, ciktāl tie būtiski neskar skolēna tiesības iegūt izglītību, ir vērsti uz iekšu, tāpēc nav administratīvie akti.

Lejupielādēt

12.02.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-253/2010

1. Lai konkrētu lēmumu atzītu par administratīvo aktu, tam jāatbilst visām administratīvā akta pazīmēm. Viena no administratīvā akta pazīmēm ir tā, ka administratīvajam aktam jābūt vērstam uz āru. Tas nozīmē, ka administratīvais akts skar personas ārpus iestādes. Lēmums, kuram nav šādas ārējas ietekmes, ir iestādes iekšējs lēmums, nevis administratīvais akts. 2. Izņēmuma gadījumi, kad ir pamats iekšēju lēmumu atzīt par administratīvo aktu, ir šādi: 1) ja iestādei īpaši pakļautai personai adresēts lēmums ietekmē šīs personas tiesisko statusu, disciplināro sodīšanu vai būtiski ierobežo šīs personas cilvēktiesības; 2) ja iekšēja lēmuma ietekme izplešas ārpus iestādes, aizskarot iestādei nepadotu personu cilvēktiesības. Tas, vai konkrēts lēmums aizskar kādas personas cilvēktiesības, izvērtējums katrā konkrētā gadījumā, identificējot cilvēktiesību un novērtējot, vai tā aizskarta. 3. Latvijas Policijas akadēmijai ar likumu bija noteikts valsts pārvaldes iestādes statuss. Ministru kabineta lēmums reorganizēt vai likvidēt kādu iestādi ir tiešās pārvaldes institucionālās sistēmas ietvaros pieņemts iekšējs lēmums. Tādējādi arī Ministru kabineta lēmums likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju ir iekšējs lēmums.

Lejupielādēt

21.01.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-208/2010

Profesoru padomes lēmums par konkrētas personas ievēlēšanu asociētā profesora amatā ir priekšnoteikums tiesisko attiecību starp asociēto profesoru un augstskolu nodibināšanai. Šāds lēmums nav vērsts uz publiski tiesisko attiecību nodibināšanu, tas ir, netiek pieņemts publisko tiesību jomā, jo uz profesoru padomes lēmuma pamata ar asociēto profesoru un augstskolu tiek slēgts darba, tas ir, privāttiesisks līgums. Tādējādi profesoru padomes lēmuma tiesiskums nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

10.06.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-188/2010 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

1. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam korupcijas novēršanas jomā ir tiesības norādīt personai uz iespējamu pārkāpumu, informējot personu par attiecīgo darbību neatbilstību tiesību normām un atturot no pārkāpuma izdarīšanas (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punkts). 2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja brīdinājums nav sods, bet norāde amatpersonai turpmāk no attiecīgām darbībām atturēties. Brīdinājums nerada konkrētas tiesiskās sekas, tāpēc tas nav administratīvais akts, kas būtu pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

05.01.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-163/2010

1. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījums nodokļu maksātājam – administratīvā procesa dalībniekam – nav uzskatāms par atsevišķu, galīgu darbību, jo ir vērsts uz apstākļu noskaidrošanu, kas savukārt ir pamats tālākai iestādes rīcībai. Tādēļ šāds informācijas pieprasījums nav pārsūdzams atsevišķi administratīvajā tiesā. 2. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījums privātpersonai – kredītiestādei, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, sniegt ziņas par tās klientu atbilst visām administratīvā akta pazīmē, tostarp rada tiesiskas sekas, jo informācijas pieprasījums ietiecas privātpersonas pašnoteikšanās tiesībā pār savu informāciju. Tāpat kā administratīvais akts informācijas pieprasījums ir izpildāms piespiedu kārtā, ja privātpersona (kredītiestāde) to neizpilda labprātīgi.

Lejupielādēt

22.02.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-101/2010

1. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu. Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. 2. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. 3. Personai, kura nodarbojas ar taksometru pakalpojumu sniegšanu, un kas vēlas, lai tiktu atzītas tās tiesības izmantot pieeju (publiskas taksometru stāvvietas veidā) Stacijas laukumam, ar attiecīgu prasību ir jāvēršas pie iestādes, kuras kompetencē ir noteikt Stacijas laukumam sabiedriski izmantojamas lietas statusu vai sevišķi izmantojamas lietas statusu. Prasība ceļa zīmju izdevējiestādei uzstādīt ceļa zīmi, kas atļauj pieeju Stacijas laukumam publiskas taksometru stāvvietas veidā, šādā situācijā nav pamatota, jo šī iestāde nav kompetenta noteikt Stacijas laukuma kā publiskas lietas pieejamības apmēru.

Lejupielādēt

10.11.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-759/2009

Ne tikai bērna uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādē (pieeja publiskajam pakalpojumam), bet arī reģistrācija rindā ir administratīvais akts, nevis starplēmums, jo rada tiesiskās sekas – ar reģistrēšanu bērnu vispārīgi atzīst par tiesīgu saņemt pakalpojumu, turklāt tiek nostiprināta viņa vieta rindā, konkurējot ar citiem bērniem.

Lejupielādēt

29.06.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-528/2009

1. Ceļā no tiesneša amata kandidāta līdz tiesnesim, kurš stājas pie pienākumu izpildes, ir iesaistīti visi valsts varas atzari: valsts pārvalde, likumdevējs un arī tiesu vara. Šajā procesā novērojams, kā izpildvara un likumdevējvara piedalās pie tiesu varas atzara izveidošanas, tādējādi līdzsvarojot varas dalījumu un nodrošinot varas atzaru mērenību. 2. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, kura ir tiesnešu profesionālās pašpārvaldes institūcija, piešķirta kompetence tiesneša kandidāta atlases procedūrā. Vērtējot tiesneša amata kandidāta atbilstību tiesneša amatam un pieņemot kvalifikācijas eksāmenu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija īsteno tiesu varas funkciju tiesnešu sastāva veidošanā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai nav piešķirtas pilnvaras valsts pārvaldes jomā, un tā nav atzīstama par iestādi tiesnešu amata kandidātu atlases procedūrā. Tās atzinumi par tiesneša amata kandidātu nav administratīvie akti.

Lejupielādēt

26.05.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-493/2009

Iestādes lēmums vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību privātpersonai atņemt Latvijas pilsonību nav administratīvais akts, jo nerada privātpersonai tiesiskas sekas. Tas ir iestādes iekšējs lēmums un par to kontrole nav veicama administratīvajā tiesā. Tiesiskas sekas privātpersonai rada vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmums.

Lejupielādēt

24.03.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-278/2009

Lēmums, ar kuru amatpersonai ir liegta piekļuve attiecīga statusa informācijai, pats par sevi nenodibina, nemaina un neizbeidz amatpersonas tiesisko statusu. Tāpēc šāds lēmums nav administratīvais akts.

Lejupielādēt

16.02.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-69/2009

1. Kredītam pielīdzināto stipendiju zinātniskā grāda ieguvei studentam piešķir, pamatojoties uz stipendiju piešķiršanas komisijas vai šobrīd augstākās izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās personas lēmumu un augstskolas un studenta noslēgta līguma pamata. 2. Administratīvi tiesiskās attiecības starp augstākās izglītības iestādi un studentu, piešķirot studentam subjektīvās tiesības saņemt stipendiju, tiek nodibinātas ar stipendiju piešķiršanas komisijas lēmumu. Augstākās izglītības iestāde, noslēdzot līgumu par stipendijas saņemšanu, vairs nedibina ar personu ne jaunas publiski tiesiskās, ne jaunas privāttiesiskās attiecības, bet pēc būtības papildina administratīvā akta – lēmuma par stipendijas piešķiršanu – saturu. Tā kā līgums par kredītam pielīdzinātās stipendijas saņemšanu ir paredzēts kā palīginstruments stipendijas saņemšanas procedūrā, līgums par šādas stipendijas saņemšanu ir administratīvais līgums. Tādējādi jautājums par tā izpildi ir skatāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

26.11.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-837/2008

1.Ne katra normatīvajā aktā noteiktā iestādes pienākuma neizpilde ir uzskatāma par iestādes faktisko rīcību, kas ir pārsūdzama administratīvā procesa kārtībā. Lai iestādes rīcību, nepaziņojot pieteicējai par izveidojušās pārmaksas novirzīšanu pieteicējas nodokļa parāda segšanai, atzītu par faktisko rīcību, tai pašai par sevi jārada tiešas faktiskās sekas. Ja ir uzsākts administratīvais process, kura rezultātā tiek izdots administratīvais akts, atsevišķas iestādes darbības vai bezdarbības šā procesa ietvaros neveido patstāvīgu faktisko rīcību. 2. Likumā noteiktais iestādes pienākums rakstveidā informēt nodokļu maksātāju triju darba dienu laikā pēc lēmuma par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai izpildes, ir administratīvā akta – nodokļu pārmaksu novirzīšanas nodokļa parāda segšanai – paziņošanas process. Administratīvā akta paziņošana ir procesuāla darbība, kādā administratīvais akts tiek darīts zināms personai un kādā tas stājas spēkā. Turklāt, tā kā informēšana par pārmaksas novirzīšanu notiek jau pēc šā lēmuma izpildes, tā ir gan paziņošana par administratīvo aktu, gan tā izpildi. 3.Administratīvā akta paziņošana, tā kā tai nav patstāvīgs un galīgs raksturs, nav faktiskā rīcība. Administratīvā akta paziņošanas kā procesuālas darbības tiesiskuma pārbaude ir veicama kopā ar administratīvo aktu.

Lejupielādēt

23.12.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-603/2008

1. Lēmums, ar kuru iestāde uzlikusi Ceļu satiksmes drošības direkcijai pārreģistrācijas aizliegumu visām darbībām ar vieglo automašīnu, kas pirms tam konfiscēta administratīvā pārkāpuma lietā un vairs neatrodas pieteicēja īpašumā, nenoteic pieteicēja, tas ir, personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, tiesības un pienākumus pēc būtības administratīvā pārkāpuma lietā, bet ir vērsts uz pieņemtā lēmuma par automašīnas konfiskāciju (lēmuma pēc būtības) izpildes nodrošināšanu. Tāpēc šis lēmums ir administratīvā akta izpildes lēmums, bet tas nav administratīvais akts. 2. Iestādes lēmumi, kuri ir vērsti uz administratīvā akta izpildi, tiesā nav pārsūdzami tādā pašā kārtībā kā administratīvie akti, bet gan to izpildi reglamentējošās tiesību normās noteiktā kārtībā. Pieteicējam ir tiesības prasīt veikt kontroli pār administratīvā akta par automašīnas konfiskāciju izpildi sākotnējai iestādei, kas pieņēmusi lēmumu.

Lejupielādēt

03.06.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-234/2008

1. Lai varētu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā par kādu valsts rīcību, vispārīgs noteikums ir tāds, ka sekām, kas no attiecīgās rīcības (lēmuma) ir radušās, ir galīgā noregulējuma raksturs. Līdz ar to jautājums par valsts rīcības pareizību var tikt nodots tiesas kontrolei tad, kad persona ir noskaidrojusi valsts galīgo attieksmi konkrētajā jautājumā (piemēram, saņemot lēmumu, ar kuru personai uzlikts kāds pienākums, un apstrīdēšanas procesa ietvaros nepanākot sev vēlamo rezultātu). Procesa laikā iestāde var būt veikusi darbības vai pieņēmusi starplēmumus, kas ir vērsti uz galīgā lēmuma pieņemšanu, bet paši par sevi galīga rakstura regulējumu konkrētajā jautājumā nesatur. Starplēmumi un starpdarbības parasti nav atsevišķi pārsūdzami, bet ir pārbaudāmi kā iespējami procesuāli pārkāpumi pēc tam, kad process ir noslēdzies un ir pārsūdzēts galīgais lēmums. 2. Faktiskā rīcība ir patstāvīgs galīga rakstura administratīvā procesa instruments. Tādējādi administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros veikta darbība, kaut arī tā ir radījusi faktiskas sekas, nav uzskatāma par faktisko rīcību. 3. Lēmumam par dokumentu izņemšanu un dokumentu izņemšanai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir procesuāla starplēmuma (starpdarbības) raksturs. Līdz ar to jautājums par dokumentu izņemšanas tiesiskumu parasti nav vērtējams tiesā kā patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Ja persona nav apmierināta ar administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros veikto darbību – dokumentu izņemšanu, pieteikumu tiesā var iesniegt, kad sagaidīts procesa noslēgums, proti, pieņemts gala lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesa, lemjot par šā lēmuma tiesiskumu (kaut vai tikai procesa daļā par dokumentu izņemšanu), tādējādi var pilnvērtīgi izvērtēt lietas apstākļus un dot savu novērtējumu šai darbībai. 4. Gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta par muitas noliktavas īpašnieka pārkāpumu muitas jomā, un šīs pārkāpuma lietas ietvaros iestāde no muitas noliktavas izņem citai personai piederošu preču pavaddokumentus, administratīvā pārkāpuma lietas gala lēmums, kā arī procesa gaitā pieņemtie starplēmumi var tieši skart ne tikai adresātu (administratīvi sodāmo personu), bet arī izņemto dokumentu īpašnieku. Šī persona līdz ar to šādā administratīvā pārkāpuma lietā atzīstama par cietušo.

Lejupielādēt

04.03.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-140/2008

1. Administratīvā akta un faktiskās rīcības obligāta pazīme ir publisko tiesību joma – proti, lai kādu lēmumu vai rīcību atzītu par pakļautu administratīvās tiesas kontrolei, tam jābūt īstenotam publisko tiesību jomā, turklāt ne jebkurā, bet tieši valsts pārvaldes jomā. Tādējādi kriminālprocesuāla rakstura lēmumi vai rīcība nav ne administratīvie akti, ne faktiskā rīcība. 2. Faktiskā rīcība atšķirībā no administratīvā akta ir faktisku, nevis tiesisku seku radīšana privātpersonai. Pēc pārējām pazīmēm faktiskā rīcība atbilst administratīvā akta jēdzienam. 3. Valsts publiski tiesiska mērķa (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas) nolūkā ir imperatīvi noteikusi, ka atsevišķos gadījumos kredītiestādei ir jāatturas veikt pienākumus, ko tā uzņēmusies privāttiesiskajās attiecībās. Imperatīva rakstura normas, kuru mērķis ir publiski tiesisks, nereti var ietekmēt un ierobežot privāttiesiskās attiecības, tomēr tas nemaina bankas un klienta attiecību privāttiesisko raksturu. 4. Banka, pieņemot lēmumu par atturēšanos no darījumu veikšanas klienta kontā, nepilda publisku funkciju. Šādos gadījumos banka ievēro tai ar publisko tiesību normām uzliktu pienākumu, tomēr no tā nav izdarāms tālāks secinājums, ka līdz ar to bankai būtu deleģēti pārvaldes uzdevumi, kas ietver pārvaldes lēmumu pieņemšanu. Bankas un klienta attiecības jebkurā gadījuma ir un paliek privāttiesiskas. 5. Darbības, ko Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests veic saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanu, izsekošanu vai darbību ierobežošanu ar tiem, ir tieši vērstas uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu, noziedzīgā nodarījumā vainīgo personu sodīšanu. Citiem vārdiem, minētās darbības ir nesaraujami saistības ar apstākļu noskaidrošanu un noziedzīgā nodarījumā vainīgu personu sodīšanu kriminālprocesā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīkojums apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību tādējādi ir vērsts uz kriminālprocesuālu mērķu sasniegšanu, pat ja kriminālprocess nav uzsākts. Proti, kaut arī rīkojuma izdošanas brīdī nav skaidri zināms, vai tiks uzsākts kriminālprocess, tādēļ vien rīkojumu nav pamata atzīt par tādu, kas izdots valsts pārvaldes attiecību ietvaros (administratīvajā procesā). 6. Administratīvā procesa ietvaros galīgais noregulējums tiesiskajās attiecībās starp privātpersonu un valsti ir administratīvais akts vai galīga rakstura (pabeigta) faktiskā rīcība. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīkojums, ar kuru kredītiestādei uzlikts pienākums apturēt darbības ar klienta naudas līdzekļiem, pēc būtības ir starplēmums procesā, kurš var turpināties kā kriminālprocess. Līdz ar to dienesta rīcībai šādos gadījumos nav administratīvā procesa rakstura, proti, tā nav vērsta nedz uz administratīvā akta izdošanu, nedz faktiskās rīcības veikšanu.

Lejupielādēt

25.03.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-119/2008

1. Saņemot pieteikumu tiesā, primāri jānoskaidro, vai pieteikums iesniegts par kādu no Administratīvā procesa likumā paredzētajiem pieteikuma priekšmetiem, proti, vai lēmums vai rīcība, par kuru iesniegts pieteikums, vispār ir pakļauts administratīvo tiesu kontrolei. Tikai tad, ja tiesa atzinusi, ka pieteikums par šādu lēmumu vai rīcību vispārēji iekļaujas administratīvās tiesas kompetencē, tiesai jānoskaidro, vai konkrētajai personai, kura pieteikumu iesniegusi, ir tiesības vērsties tiesā. 2. Viena no administratīvā akta obligātajām pazīmēm ir tiesisko seku radīšana. Tiesiskas sekas tiek radītas tad, ja ar attiecīgo lēmumu tiek saistoši ietekmētas tiesiskās attiecības, proti, ja ar šo lēmumu tiek saistoši ietekmēts adresāta subjektīvo publisko tiesību un pienākumu loks. Privātpersonas tiesību loks attiecīgi var tikt papildināts vai arī samazināts. Tiesību loks tiek samazināts, ja personai tiek atņemtas kādas līdz šim bijušas tiesības. Lai lēmumu varētu atzīt par administratīvo aktu, tam pašam par sevi jārada personai tiesiskas sekas. Tas nozīmē, ka lēmumam ir jāsatur galīgs noregulējums (izņemot gadījumu, kad starplēmums pats par sevi rada būtisku privātpersonas aizskārumu), proti, tam jābūt tādam, kas attiecīgajā administratīvajā procesā galīgi noregulē to jautājumu, kura dēļ process bija uzsākts. 3. Saskaņā ar Privatizācijas likumā noteikto valsts īpašuma objektu privatizācijas kārtību lēmumu par valsts īpašuma privatizācijas tiesību piešķiršanu konkrētiem pretendentiem iestāde var pieņemt tikai pēc tam, kad ir apstiprināti privatizācijas noteikumi. Tādējādi arī saistošu lēmumu liegt kādam pretendentam piedalīties privatizācijas procesā iestāde var pieņemt tikai pēc privatizācijas noteikumu apstiprināšanas. Līdz ar to pirms tam Privatizācijas aģentūras potenciālajiem privatizācijas pretendētiem sniegti skaidrojumi nerada tiesiskas sekas.

Lejupielādēt

25.06.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-294/2007

1. No Administratīvā procesa likuma neizriet obligāta prasība, ka administratīvajam aktam ir jāsastāv no viena dokumenta. Tādējādi nav būtiski, cik dokumenti veido administratīvo aktu (tā pamatojumu). Būtiski ir, lai būtu objektīvi saprotams, ka iestāde konkrētu dokumentu uzskata par administratīvā akta sastāvdaļu, un lai iestāde šo dokumentu būtu paziņojusi (izsniegusi, nosūtījusi) adresātam, ja šis dokuments jau iepriekš nav bijis adresāta rīcībā. 2. Ja rakstveidā izdots administratīvais akts neatbilst likumā noteiktajām satura un formas prasībām, adresātam saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 69.panta otro daļu viena mēneša laikā no administratīvā akta paziņošanas dienas ir tiesības pieprasīt, lai iestāde divu nedēļu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas noformē administratīvo aktu atbilstoši likuma prasībām. Iestādei šādā gadījumā nebūtu obligāti jāizgatavo viss administratīvais akts no jauna, iestāde tā vietā var izsniegt adresātam papildu dokumentus, kuri satur trūkstošās administratīvā akta sastāvdaļas.

Lejupielādēt

14.06.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-255/2007

Atteikums ir negatīvs administratīvs akts, kas neko nemaina personas tiesiskajā stāvoklī un tam nav turpinošas iedarbības. Līdz ar to nav iespējams runāt par atteikuma kā tāda spēka zaudēšanu vai atcelšanu. Atceļot atteikumu, personas tiesiskajā stāvoklī nekas nemainās. Tāpēc arī atteikuma gadījumā pieteikuma priekšmets tiesā ir labvēlīga administratīvā akta izdošana. Ja labvēlīga administratīvā akta izdošana nav iespējama, tad tiesa var vērtēt tikai atteikuma prettiesiskumu.

Lejupielādēt

27.12.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-253/2007

1. Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegts fitosanitārais sertifikāts, ar kuru iestāde apliecina augu vai augu produktu atbilstību importētājvalstī noteiktajām fitosanitārajām prasībām, ir konstatējošs administratīvais akts. Izdodot šādu administratīvo aktu, Valsts augu aizsardzības dienests īsteno valsts uzraudzību augu aizsardzības jomā. 2. Ja likumdevējs par konstatējošā administratīvā akta izdošanu noteicis iestādei tiesības prasīt samaksu, šāda maksas prasīšana (rēķins par pakalpoja apmaksu) nav uzskatāma par iestādes faktisko rīcību, jo tā rada nevis faktiskas, bet gan tiesiskas sekas – uzliek personai pienākumu veikt noteiktu maksājumu. Vienlaikus šāds rēķins nav uzskatāms par patstāvīgu administratīvo aktu, jo tas ir vērsts uz attiecīgā konstatējošā administratīvā akta izdošanas pakalpojuma apmaksu. Līdz ar to šāds rēķins atzīstams par attiecīgā administratīvā akta nosacījumu. 3. Izdodot personai labvēlīgu administratīvo aktu, iestāde atbilstoši tiesību normu noteikumiem administratīvajā aktā var iekļaut ierobežojošus nosacījumus – termiņus, priekšnoteikumus, uzdevumus un atrunas. Administratīvā akta nosacījums nevar pastāvēt bez paša administratīvā akta. 4. Ja iestāde kā administratīvā akta nosacījumu noteikusi akta adresātam kādu pienākumu, šis nosacījums atzīstams par priekšnoteikumu tad, ja konkrētais administratīvais akts nestājas spēkā pirms attiecīgais pienākums ir izpildīts. Savukārt, ja attiecīgā pienākuma izpilde neietekmē akta spēkā stāšanos, šāds pienākums vērtējams kā administratīvā akta nosacījums – uzdevums. 5. Ņemot vērā, ka fitosanitārā sertifikāta izsniegšanas pakalpojuma apmaksa netiek prasīta pirms sertifikāta izsniegšanas, to nevar uzskatīt par šī administratīvā akta priekšnoteikumu. Tā kā rēķins par sertifikāta izsniegšanas apmaksu personai tiek izsniegts vienlaikus ar pašu sertifikātu, secināms, ka šis administratīvā akta (sertifikāta) nosacījums – pienākums apmaksāt sertifikāta izdošanu – uzskatāms par uzdevumu. 6. Administratīvā akta nosacījumam – uzdevumam ir patstāvīgs raksturs, jo tas neietekmē paša administratīvā akta spēkā stāšanos. Līdz ar to uzdevumu ir iespējams objektīvi nodalīt no administratīvā akta pamatregulējuma, un šī iemesla dēļ pieļaujama šāda nosacījuma kontrole administratīvā procesa kārtībā atsevišķi no paša administratīvā akta. Proti, apstrīdot vai pārsūdzot administratīvā akta nosacījumu – uzdevumu, prasījums ir administratīvā akta kontrole daļā, ar kuru noteikts nosacījums.

Lejupielādēt

05.02.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-103/2007

1. Latvijas Republikas Satversme ikvienam paredz tiesības uz sociālo nodrošinājumu darbnespējas gadījumos. Ar sociālo nodrošinājumu citstarp saprot sociālās drošības pasākumus, ko organizē valsts, lai nodrošinātu personām iespēju saņemt pabalstu gadījumā, ja sociāli apdrošinātā persona zaudē darba ienākumus sakarā ar slimību. Ievērojot, ka viens no slimības pabalsta piešķiršanas priekšnoteikumiem ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa, atzīstams, ka darbnespējas lapas izsniegšana ir viens no valsts organizēto sociālās drošības pasākumu kopuma elementiem. Tādējādi darbnespējas lapu izsniegšanas nodrošināšana ir valsts pārvaldes uzdevums. 2. Saskaņā ar darbnespējas lapu izsniegšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem valsts pārvaldes uzdevums – darbnespējas lapu izsniegšana - ir deleģēts ārstam (ārstniecības iestādei). 3. Ārsta izsniegto darbnespējas lapu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var anulēt tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā izsniegta darbnespējas lapa. Ievērojot, ka ārsts, izsniedzot darbnespējas lapu, veic valsts pārvaldes uzdevumu, proti, darbojas publisko tiesību jomā, tad arī ārstniecības iestādes vadītāja rīkojums anulēt darbnespējas lapu ir pieņemts publisko tiesību jomā. Tādējādi ārstniecības iestādes vadītāja rīkojums anulēt izsniegto darbnespējas lapu ir administratīvais akts, ar kuru tiek ietekmētas (izbeigtas) konkrētas tiesiskas attiecības, proti, attiecīgajai personai tiek liegtas tiesības pretendēt uz valsts garantēto materiālo nodrošinājumu slimības gadījumā.

Lejupielādēt

27.03.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-90/2007

1. Viena no administratīvā akta un faktiskās rīcības pamatpazīmēm ir galīgā noregulējuma raksturs – proti, par administratīvajiem aktiem nav uzskatāmi starplēmumi un starpdarbības (procesuāla rakstura lēmums vai rīcība). 2. Pēc VID muitas iestāžu iniciatīvas sniegtam preces identifikācijas atzinumam (par preču paraugu atbilstību konkrētiem Latvijas kombinētās nomenklatūras (LKN) kodiem) nepiemīt galīgā noregulējuma raksturs. Proti, šāds atzinums pats par sevi nerada tiešas tiesiskās sekas, bet gan ir tikai starpdarbība – konkrētās muitas procedūras ietvaros veikts apstākļu konstatējums, kas var būt par pamatu galīga rakstura lēmumiem – lēmumam par administratīvā soda piemērošanu par preču nepareizu deklarēšanu vai lēmumam par muitas vērtības labošanu un, iespējams, soda naudas piemērošanu. 3. VID muitas iestāžu preču identifikācijas atzinums, ja tas sniegts pēc privātpersonas lūguma ar mērķi, lai privātpersona varētu attiecīgi pareizi veikt muitas procedūru un maksāt nodokļus, savukārt ir uzskatāms par konstatējošo administratīvo aktu, jo tas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.597 „Kārtība, kādā izsniedzams atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam” ir saistošs gan personai, kas atzinumu pieprasījusi, gan iestādei.

Lejupielādēt

13.03.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-11/2007

1. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta 8.punktam izteikts brīdinājums par likuma pārkāpuma nepieļaujamību ir saistošs tā adresātam, proti, tas uzliek pienākumu adresātam atturēties no konkrētas rīcības, kura Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieskatā satur prettiesiskas darbības pazīmes. Tādējādi šāds Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums ir pārbaudāms tiesā kā administratīvais akts. 2. Apdrošināšanas līgumattiecību gadījumā, ja ir iestājies apdrošinātais risks, darījuma summa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē ir izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, proti, summa, ko amatpersona atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas darījuma nosacījumiem ir reāli saņēmusi. Tādējādi, ja saņemtās apdrošināšanas atlīdzības summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, amatpersonai informācija par konkrēto apdrošināšanas darījumu ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā, un secīgi attiecīgais apdrošinātājs uzskatāms par darījumu partneri, kas savukārt nozīmē to, ka amatpersonai, pildot savus pienākumus, jāizvairās no iespējamas interešu konflikta. 3. Apdrošināšanas līgumattiecību gadījumā, ja apdrošinātais risks nav iestājies, darījuma summa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē ir apdrošināšanas prēmija. 4. Lai uz personas iesnieguma pamata iestāde ierosinātu administratīvo lietu un lietas ietvaros pieņemtais lēmums būtu uzskatāms par administratīvo aktu, ir jāpastāv iesniedzēja subjektīvajām tiesībām prasīt attiecīgā administratīvā akta izdošanu. 5. Valsts iestādei, saņemot sūdzību no privātpersonas jomā, kas ir tās kompetencē vai par kuru tā veic valsts uzraudzību, ne vienmēr ir jārealizē uzraudzība vai kontrole Interešu konflikta novēršanas likuma nozīmē. Privātpersonai jebkurā gadījumā ir tiesības uz savu sūdzību sagaidīt atbildi pēc būtības, taču, ja pārraugošās iestādes rīcībā ir pietiekama informācija par to, ka nav pamata veikt kādas ar uzraudzību vai kontroli saistītās darbības, tad atbildi uz sūdzību ne vienmēr var uzskatīt par uzraudzības vai kontroles funkcijas veikšanu (vai neveikšanu tad, ja tā bija jāveic).

Lejupielādēt

19.09.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-523/2006

1. Vispārīgais administratīvais akts ir tāds administratīvais akts, kas attiecas uz konkrētu tiesisko attiecību, bet kura adresāti nav individuāli noteikti. 2. Domes lēmums par konkrētas dzīvojamās mājas nenodošanu privatizācijai ir vispārīgais administratīvais akts, ar kuru ir noteikts lietas – dzīvojamās mājas – publiski tiesiskais statuss. 3. Tā kā vispārīgā administratīvā akta adresātu loks nav individuāli noteikts, tad šāda akta individuāla paziņošana iesaistītajām personām nav iespējama, un Administratīvā procesa likums to arī expressis verbisneparedz. Līdz ar to vispārīgā administratīvā akta pārsūdzības termiņa aprēķināšanā nav piemērojami Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmās daļas noteikumi, ka administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. 4. Tādējādi, konstatējot, ka vispārīgajā administratīvajā aktā nav norādīta tā pārsūdzības kārtība, atzīstams, ka līdz ar to uz šā lēmuma pārsūdzēšanu attiecas Administratīvā procesa likuma 188. panta trešā daļa, proti, domes lēmums pārsūdzams gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Lejupielādēt

11.04.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-221/2006

1. Ministru kabinets, lemjot par personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā, neveic valsts pārvaldes funkciju, bet gan konstitucionālu funkciju, līdz ar to nav atzīstams par iestādi Administratīvā procesa likuma izpratnē. 2. Pilsonība naturalizācijas kārtībā tiek iegūta ar diviem secīgi pieņemtiem lēmumiem: 1) pirmo lēmumu pēc attiecīgo juridisko faktu konstatēšanas pieņem Naturalizācijas pārvalde; 2) otro lēmumu pieņem Ministru kabinets. 3. Ar lēmumu, kuru pieņem Naturalizācijas pārvalde, tiek konstatēts, vai kandidāts atbilst pilsonības piešķiršanas juridiskajiem priekšnoteikumiem. Šo priekšnoteikumu pastāvēšanas vai nepastāvēšanas konstatēšanas pareizību tiesa var pārbaudīt, līdz ar to Naturalizācijas pārvaldes lēmums atzīstams par konstatējošu administratīvo aktu, kuru var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. 4. Secīgi otro lēmumu, pamatojoties uz Naturalizācijas pārvaldes sagatavoto rīkojuma projektu, pieņem Ministru kabinets balsojot. Likums nav devis nekādus saturiskus norādījumus attiecībā uz Ministru kabineta lēmumu un neprasa Ministru kabineta loceklim izpaust pamatojumu attiecīgajam balsojumam. Tādējādi Ministru kabinetam ir piešķirta neierobežota rīcības brīvība piešķirt vai nepiešķirt pilsonību personām, attiecībā uz kurām Naturalizācijas pārvalde ir konstatējusi, ka tās atbilst naturalizācijas priekšnoteikumiem, un Ministru kabinets lēmumu pieņem, balstoties uz Ministru kabinetā pārstāvēto politisko partiju mērķiem un nostājas pilsonības jautājumos. Līdz ar to šādiem lēmumiem piemīt politiska lēmuma raksturs. 5. Tas, ka uz personu neattiecas neviens naturalizācijas ierobežojums un tā ir izpildījusi visas naturalizācijas prasības, nerada personai subjektīvās tiesības uz uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Šādā gadījumā personai rodas subjektīvās tiesības tikai uz to, ka lēmuma projekts par pilsonības piešķiršanu tiek nodots Ministru kabinetam izlemšanai. 6. Latvijā nav vispārpieņemta prakse attiecībā uz nepārsūdzamiem lēmumiem normatīvā akta tekstā expressis verbis norādīt, ka attiecīgais lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar to apstāklis, ka likumā nav atrunāta lēmuma pārsūdzēšanas kārtība, nenozīmē, ka attiecīgais lēmums būtu pārsūdzams kā administratīvais akts.

Lejupielādēt

19.05.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-207/2006

1. Citas valsts pārvaldes iestādes attiecības ar Policijas akadēmiju, nodrošinot Policijas akadēmijas studentus ar iespēju iziet praksi, tādejādi vērtējamas kā iestāžu sadarbība Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē. 2. No Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” ietvertajām normām izriet, ka bakalaura programmas obligātais saturs ietver šādas studiju programmas struktūras pamatdaļas: 1) studiju kursi; 2) prakse ārpus izglītības iestādes; 3) valsts pārbaudījums. Tādējādi mācību prakse tāpat kā jebkurš studiju kurss vai valsts pārbaudījums ir viena no trīs savstarpēji saistītām mācību procesa sastāvdaļām, kas veido vienotu mācību procesu. 3. Izglītības likuma 45.panta pirmā daļa, kā arī Policijas akadēmijas Satversme noteic, ka studiju programmas īsteno augstskola. Tādējādi par profesionālās studiju programmas īstenošanu, tostarp arī par mācību prakses īstenošanu atbild pati Policijas akadēmija. 4. Ja iestāžu sadarbības ietvaros Policijas akadēmijas students atrodas praksē kādā valsts pārvaldes iestādē, viņa kā studenta, tātad Policijas akadēmijai īpaši pakļautas personas statuss nemainās – proti, esot praksē, students ir un paliek Policijas akadēmijas students, kurš iestāžu sadarbības ietvaros ir nosūtīts apgūt daļu mācību procesa citā iestādē, nevis pašā Policijas akadēmijā. Tādējādi lēmumi, kas tiek pieņemti sakarā ar praksi (piemēram, rīkojums par prakses laika grozīšanu), ir vērtējami kā lēmumi attiecībā uz Policijas akadēmijas īpaši pakļauto personu, kas neietekmē šīs personas statusu, un līdz ar to nav atzīstami par administratīvajiem aktiem.

Lejupielādēt

19.05.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-201/2006

1. VID mērķis, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. panta trešās daļas 1. punktam pieprasot personai iesniegt papildu deklarāciju, ir pārbaudīt sākotnējā deklarācijā norādīto datu ticamību un pareizību. Proti, papildu deklarācijas pieprasījums ir viens no līdzekļiem, kā VID var pārliecināties par sākotnējās deklarācijas ticamību un pareizību. Līdz ar to secināms, ka papildu deklarācijas pieprasījums pats par sevi un tās saņemšana nesasniedz mērķi, kura sakarā VID uzsācis konkrēto procesu. Tādējādi VID papildu deklarācijas pieprasījumam iztrūkst galējā noregulējuma raksturs, tāpēc tas uzskatāms par starplēmumu, nevis administratīvo aktu. 2. Kaut arī likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. panta trešās daļas 1.punktā lietots vārds “pieprasa”, kura gramatiskas iztulkošanas rezultātā var izsecināt papildu deklarācijas iesniegšanas obligātumu, aplūkojot šo normu saistībā ar citām tiesību normām, secināms, ka papildu deklarācijas iesniegšana ir personas tiesības, nevis pienākums. 3. Valsts ieņēmumu dienestam pieprasījumā par papildu deklarācijas iesniegšanu nav pamata norādīt uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzēto atbildību par valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu, bet gan tā vietā būtu jāizskaidro adresātam nelabvēlīgās sekas, kas personai papildu deklarācijas un informācijas neiesniegšanas gadījumā var iestāties atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un citām tiesību normām.

Lejupielādēt

09.05.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-52/2006

1.Iestādes privātpersonai izsniegts paziņojums par termiņu, kādā uzņēmumam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, atbilst visām administratīvā akta pazīmēm: tas ir uz āru vērts tiesību akts, ko publisko tiesību jomā izdevusi iestāde attiecībā uz konkrētu juridisko personu, nodibinot tiesiskās attiecības – uzliekot par pienākumu veikt iemaksas līdz attiecīgam datumam. Šādam administratīvajam aktam ir ilgstoša iedarbība un tas tiek izdots bez nosacījuma, tostarp bez atrunas par tā atcelšanu vai spēka zaudēšanu. 2. Ievērojot Administratīvā procesa likuma 70. panta trešajā daļā ietvertos nosacījumus par administratīvā akta spēka zaudēšanu, secināms, ka tas vien, ka spēku ir zaudējusi tiesību norma, pamatojoties uz kuru administratīvais akts ir izdots, pats par sevi nevar būt par pamatu administratīvā akta spēkā neesamībai.

Lejupielādēt

07.02.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-39/2006

1. Ja tiesību normas procesa laikā ir mainījušās, administratīvajā procesā ir pieļaujams, ka tiesa piemēro jaunāko tiesību normu. Tas tiek pamatots ar procesa ekonomiju un tiesību aizsardzības efektivitātes nodrošināšanu. Minēto noteikumu piemēro tajos gadījumos, kad pārsūdzētajam administratīvajam aktam ir ilgstoša iedarbība, proti, tas pieteikuma izskatīšanas brīdī vēl ir spēkā. 2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums par nepilsoņa statusa atņemšanu atzīstams par administratīvo aktu ar ilgstošu iedarbību. Līdz ar to, vērtējot šāda lēmuma tiesiskumu, kā arī pirmās instances un apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, tiesai jāņem vērā lietas izskatīšanas brīdī spēkā esošās tiesību normas. Tādējādi, ja pārsūdzētais lēmums pamatots ar tiesību normu, kas lietas izskatīšanas brīdī tiesā ar Satversmes tiesas spriedumu ir atzīta par Satversmei neatbilstošu un spēkā neesošu, attiecīgais lēmums atzīstams par prettiesisku.

Lejupielādēt

07.02.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-32/2006

1. Atbilstoši likuma „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” normām personas atzīšanai par invalīdu nepieciešami divi priekšnoteikumi: pirmkārt, jākonstatē papildu medicīniskās un sociālās palīdzības nepieciešamība sakarā ar orgānu sistēmas funkciju traucējumiem, kurus izraisījusi slimība, trauma vai iedzimts defekts (medicīniskais kritērijs), un otrkārt, jākonstatē invaliditāte, proti, ilgstošs vai nepārejošs ar vecuma pārmaiņām cilvēka organismā nesaistīts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kas apgrūtina personas integrāciju sabiedrībā, pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo tās spēju strādāt un sevi apkopt (sociālais kritērijs). 2. Konstatējot medicīniskos kritērijus personas atzīšanai par invalīdu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai ir individualizēti jānosaka personas fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu pakāpe. Lai noteiktu ierobežojumu pakāpi, vispirms ir jānosaka, kādi ierobežojumi pastāv. Tikai tad ir iespējams noteikt, vai fizisko un psihisko spēju ierobežojumi ir atzīstami par ļoti izteiktiem vai izteiktiem, kas ir noteicošais kritērijs attiecīgi pirmās vai otrās grupas invaliditātes noteikšanai. 3. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas lēmuma pamatojums nozīmē, ka lēmumā personai saprotamā veidā jābūt norādītiem gan medicīniskajiem kritērijiem (orgānu sistēmu funkciju traucējumi), gan sociālajiem kritērijiem (fizisko vai psihisko spēju ierobežojumi), kā arī jānovērtē personas spēju ierobežojumu pakāpe atkarībā no tās darba spēju ierobežojuma (persona nav spējīga strādāt, lai saņemtu darba ienākumus, vai arī tas ir iespējams, ievērojot noteiktus darba apstākļus un darba režīmu, vai persona ir spējīga izpildīt mājsaimniecībā nepieciešamos darbus un tml.) iespējas integrēties sabiedrībā ar vai bez citu personu palīdzības (izglītošanās iespējas, brīvā laika pavadīšanas iespējas un tml.) un sevi apkopt. 4. Administratīvā procesa likums iedala administratīvos aktus labvēlīgos un nelabvēlīgos atkarībā no tā, vai personai tiek piešķirtas tiesības vai uzlikti pienākumi. Tajā pašā laikā ir administratīvie akti ar divējādu iedarbību: daļā tie ir labvēlīgi, jo piešķir tā adresātam kādu tiesību, bet daļā – nelabvēlīgi, jo nepiešķir to tādā apmērā, kā to vēlējies administratīvā akta adresāts. Šādam administratīvajam aktam daļā, kas attiecas uz noraidīto tiesību piemērojamas tās prasības, ko normatīvie akti ir attiecinājuši uz nelabvēlīgu administratīvo aktu.

Lejupielādēt

26.04.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SA-2/2006

1. Iekšlietu ministra lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, atbilstoši Imigrācijas likuma 61.1 panta otrajai daļai kā speciālajai tiesību normai, nav jānorāda Administratīvā procesa likuma 67.pantā noteiktās tādas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, kā faktu konstatējums un administratīvā akta pamatojums. 2. Kādas personas, kurai ir ārvalstnieka statuss, vēlme ierasties citā valstī pati par sevi nav atzīstama par cilvēktiesību. Par cilvēktiesību, kura ir aizsargājama, tā kļūst atbilstoši Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā noteiktajām tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.

Lejupielādēt

17.08.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-372/2005

Prokuratūras darbības var tikt veiktas valsts pārvaldes jomā un prokurora iesniegums var būt administratīvais akts, ja tas konkrētajā gadījumā satur visas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā noteiktās administratīvā akta pazīmes.

Lejupielādēt

26.04.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-199/2005

1. Izskatot administratīvo lietu un piemērojot administratīvo sodu vai uzliekot administratīvo sodu par necieņu pret tiesu kādā tiesas procesa laikā, tiesnesis realizē tiesas funkciju. Šī tiesas spriešanas funkcija pilnīgi norobežo viņu no iestādes vai amatpersonas, kas darbojas valsts pārvaldes jomā. Tādējādi tiesneša pieņemtie lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās nav un nevar būt administratīvie akti, uz ko tieši expressis verbis ir norādīts Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas pēdējā teikumā. 2. Faktisko rīcību var veikt tikai iestāde, darbojoties publisko tiesību jomā, un līdz ar to nevar faktisko rīcību attiecināt uz tiesas lēmumu, kas tiek pieņemts, tiesai (tiesnesim) veicot tiesas funkcijas. 3. Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot blakus sūdzību, var vērtēt tiesiskos apstākļus, kā arī pavērtēt zemākas tiesu instances atzinumus, izdarot pilnīgi patstāvīgus secinājumus, kas var atšķirties no pārsūdzētajā lēmumā ietvertajiem argumentiem.

Lejupielādēt

03.05.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-164/2005

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums pieprasīt uzņēmējsabiedrībai informāciju, nosakot termiņu šādas informācijas iesniegšanai, uzskatāms par galīgā administratīvā akta sagatavošanas pasākumu jeb starplēmumu, kas parasti nav apstrīdams vai pārsūdzams atsevišķi no administratīvā akta, jo tam nav galīgā dokumenta rakstura.

Lejupielādēt

15.03.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-148/2005

1. No Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 7. punkta izriet, ka par iekšējiem lēmumiem tiek uzskatīti nevis galīgie gribas izteikumi, bet tikai procesuāla rakstura lēmumi. Ja apstrīdētais Ministru kabineta lēmuma punkts satur galīgu gribas izteikumu – uzdevumu iestādes struktūrvienībai, šī lēmuma punkts nav iekšējs lēmums, bet ir pārvaldes lēmums, kas adresēts šīs iestādes struktūrvienībai. Taču minētais nenozīmē, ka šāds lēmums uzskatāms par administratīvo aktu. 2. Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā minētā iestādes iekšējā lēmuma izpratne ir plašāka nekā Valsts pārvaldes iekārtas likumā minētā iekšējā lēmuma izpratne. Administratīvā procesa likumā minētais iekšējais lēmums ietver arī pārvaldes lēmumus, kas attiecas uz citu iestādi vai amatpersonu (rīkojums u.c.). Šādi lēmumi nav administratīvie akti. 3. Faktiskās rīcības jēdziens ir jāinterpretē sašaurināti, jo pieteikumu pamatā var iesniegt privātpersonas, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas, tas ir, jāpastāv personas subjektīvajām tiesībām. Lai noteiktu, vai pastāv subjektīvās publiskās tiesības, apstiprinoši jāatbild uz vienu no šiem jautājumiem: (i) vai personai ir no objektīvajām tiesībām izrietošas tiesības no pārvaldes kaut ko prasīt, (ii) vai konkrētajā gadījumā personai ir tiesības prasīt, lai valsts pārvalde neiejauktos viņas tiesībās. 4. Valsts kancelejas lūgums atļaut Valsts kancelejas juriskonsultam iepazīties ar civillietas materiāliem nevar tikt uzskatīts par faktisko rīcību un tas nevar radīt personai tiesības to pārsūdzēt tiesā. Šāds lūgums nerada citas tiesiskas sekas kā vien pienākumu tiesnesei to izskatīt un lemt par tā apmierināšanu vai noraidīšanu, tas pats par sevi nevar radīt personas tiesību aizskārumu. 5. Administratīvā procesa likuma 121. panta trešajā daļā tiesai noteiktais pienākums norādīt iestādi, kuras kompetencē ir attiecīgās lietas izskatīšana, ir izpildāms vienīgi tad, ja pastāv iestāde, kurā lieta ir izskatāma. Gadījumā, ja jautājums nav izskatāms nevienā iestādē, tiesai tas nav jānorāda.

Lejupielādēt

15.03.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-55/2005

1. Apstāklis, ka lēmumā lietots vārds „uzdodu”, kas parasti liecina par pienākumu uzliekošu administratīvo aktu, pats par sevi nevar būt par pamatu tam, lai lēmumu par tādu tiešām uzskatītu. Lai administratīvo aktu uzskatītu par pienākumu uzliekošu administratīvo aktu, tam jāpapildina administratīvā akta adresāta eksistējošo pienākumu loks. 2. Atcelt konstatējošu administratīvo aktu ir pamats tad, ja konstatējums ir prettiesisks un tādējādi aizskar pieteicēja tiesības.

Lejupielādēt

26.10.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-249/2004

Neskatoties uz to, ka atbilstoši likumam “Par Valsts kontroli” tiesā var pārsūdzēt tikai uz revidējamo vienību attiecošos Valsts kontroles padomes lēmumu, arī Valsts kontroles struktūrvienības lēmums, kas attiecas uz privātpersonu, konstatējot tās nenokārtotās saistības ar revidējamo vienību, kā faktisko situāciju konstatējošais administratīvais akts var tikt pārsūdzēts tiesā.

Lejupielādēt

07.09.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-209/2004

Lēmums par disciplinārlietas izmeklēšanas termiņa pagarināšanu nav administratīvs akts, jo tas nenodibina, negroza, nekonstatē un neizbeidz kādas konkrētas tiesiskas saistības.

Lejupielādēt

03.08.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-190/2004

Valsts valodas centra atzinums par personvārdu atveidošanu latviešu valodā, kaut arī formāli neietver tiešas sekas, ir uzskatāms par galīgo atteikumu grozīt nodibinātās tiesiskās attiecības un tādejādi atzīstams par administratīvo aktu.

Lejupielādēt

11.06.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-125/2004

Bāriņtiesas atzinums, kas sniegts tiesai pēc pieprasījuma par bērna dzīves vietu, nav administratīvais akts.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Administratīvais akts