Senāta struktūra

Senāta Apvienotā sapulce

Senāta Apvienotā sapulce bija visu trīs Senāta departamentu kopēja institūcija. Apvienotās sapulces sēdēs piedalījās visi senatori.

Senāta Apvienotās sapulces kompetence bija noteikta Tiesu iekārtas likuma 60.pantā.

Senāta Apvienotā sapulce izskatīja saimnieciskus jautājumus, kā arī izšķīra sarežģītākās un strīdīgākās Senātā saņemtās lietas. Pavisam tā izlēmusi vairāk par 650 lietām.

Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Tiesu prakse/ Vēsturiskā judikatūra apkopoti 239 dažādos izdevumos publicētie un pieejamie Apvienotās sapulces nolēmumi vai to izvilkumi.

Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāji

Kristaps VALTERS 1920–1929
Miķelis GOBIŅŠ 1929–1931
Kārlis OZOLIŅŠ 1931–1933
Kristaps VALTERS (p.i.) 1933–1934
Aleksandrs GUBENS 1934–1940

Par Latvijas Senāta Apvienoto sapulci un Apvienotās sapulces priekšsēdētājiem vairāk skatīt:

Digitalizēti Latvijas Senāta materiāli. Jurista Vārds, 03.07.2018., 13. - 15.lpp.

Senāta departamenti

Civilās kasācijas departaments

Departamenta priekšsēdētāji

Kārlis OZOLIŅŠ 1919–1933
Augusts LĒBERS (p.i.) 1933–1934
Osvalds OZOLIŅŠ 1934–1940

Departamentā strādājuši senatori

Kārlis Ozoliņš, Augusts Lēbers, Fridrihs Vesmanis, Aleksandrs Pētersons, Fridrihs Konradi, Osvalds Ozoliņš, Rūdolfs Alksnis, Mintauts Čakste, Vladimirs Bukovskis, Jēkabs Grots, Pēteris Leitāns, Pēteris Stērste, Augusts Rumpēters, Maksis Ratermanis

Kriminālās kasācijas departaments

Departamenta priekšsēdētāji

Miķelis GOBIŅŠ 1919–1931
Aleksandrs GUBENS 1931–1940
Jānis BALODIS (p.i.) 1940

Departamentā strādājuši senatori

Jānis Graudiņš, Miķelis Gobiņš, Broņislavs Nagujevskis, Aleksandrs Gubens, Fricis Zilbers, Jānis Balodis, Rūdolfs Alksnis, Jānis Skudre, Jānis Ankravs

Administratīvais departaments

Departamenta priekšsēdētāji

Kristaps VALTERS 1919–1934
Jānis KALACS 1934–1940

Departamentā strādājuši senatori

Kristaps Valters, Augusts Lēbers, Andrejs Sīmanis, Fridrihs Vesmanis, Baldvins Disterlo, Jānis Kalacs, Kārlis Puriņš, Rūdolfs Alksnis, Kārlis Ducmanis, Teodors Bergtāls

Senāta virsprokurori

Pie Senāta darbojās Virsprokurors ar biedriem.

Virsprokurori

Voldemārs ZĀMUELSs 1919–1921
Aleksandrs HARITONOVSKIS 1922–1933
Voldemārs KAŅEPĪTS 1933–1936
Fricis ZILBERS 1936–1940

Spriedumu birojs

No 1938. gada maija (faktiski no septembra) līdz 1940. gada oktobrim Senātā darbojās Spriedumu birojs, kura uzdevums bija pārredzēt un sistematizēt Senāta praksi un ar speciālu kartotēku palīdzību nodrošināt prakses saskaņošanu.

Juridiskais pamats Spriedumu biroja kā institūcijas izveidei bija Ministru kabineta 1938. gada 29.martā pieņemtais likums “Pārgrozījums un papildinājums Tiesu iekārtā”, kura 61.¹‑61.¹¹ pants attiecās uz Spriedumu biroju.

Spriedumu biroju tapa pēc padziļinātas Rietumeiropas valstu tiesu līdzīgu institūciju izpētes, kuru personīgos apmeklējumos veica senators Kārlis DUCMANS. Viņš arī kļuva par pirmo un vienīgo Spriedumu biroja vadītāju.

Darba pamatprincipi noteikti Senāta Spriedumu biroja instrukcijā, kuras I daļa (Spriedumu biroja darbvedība) un II daļa (Spriedumu biroja funkcijas) pieņemta Senāta Apvienotas sapulces 1939. gada 13. jūnija rīcības sēdē. Apvienotā sapulce 1940. gadā apsprieda instrukcijas II daļas papildināšanu un III daļas (Publikācijas) pievienošanu, tomēr tās tā arī netika oficiāli apstiprinātas. K. Ducmaņa paskaidrojumi pie instrukcijas projekta aptver arī instrukcijas nepubliskoto III daļu.

Ieskatu par Spriedumu biroja darbību sniedz K. Ducmaņa atskaites par biroja darbu. Tās attiecas gan uz biroja darbiniekiem, darba intensitāti, lai apkopotu judikatūras atziņas, gan sadarbību ar Senāta departamentiem.

Nepilna pusotra gada laikā četru darbinieku kolektīvs (neskaitot mašīnrakstītājas) krājumos bija ievedis 3006 tēzes un 294 atzīmes, kas izvilktas no Senāta Apvienotās sapulces (44 tēzes, 2 atzīmes), Civilā kasācijas departamenta (1396. tēzes, 96 atzīmes), Administratīvā departamenta (815 tēzes, 99 atzīmes) un Kriminālā kasācijas departamenta (696 tēzes, 96 atzīmes) 1937.–1940. gada spriedumiem. Daļa no šiem materiāliem 3500 lapu kopapjomā ir digitalizēti un pieejami Valsts Vēstures arhīva internetvietnē.