Trīspakāpju tiesu sistēmas izveidošana

Pēc neatkarības atjaunošanas, veidojot tiesu sistēmu, tajā skaitā arī Augstāko tiesu, nebija jāsāk no „baltas lapas”, jo Latvijas tiesu sistēmas reformā tika izmantota neatkarīgās Latvijas laika normatīvā bāze, kas tika papildināta ar jaunu.

Likums "Par tiesu varu"

1992.gada 15.decembrī Augstākā Padome pieņēma likumu "Par tiesu varu”, kas uzskatāms par Latvijas tiesu reformas tiesisko pamatu. Pirmo reizi likumā tika nostiprināts varas dalīšanas princips, nosakot, ka Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara.

Likums paredzēja pārveidot Latvijas tiesas, ieviešot trīspakāpju sistēmu: no jauna izveidoja piecas apgabaltiesas, bet Augstāko tiesu sadalīja kasācijas instancē Senātā un apelācijas instancē – tiesu palātās.

Atšķirībā no padomju sistēmas, Augstākajai tiesai vairs nebija zemāko instanču tiesu uzraudzības funkcijas.

Senāta un Tiesu palātu izveidošana

Sākotnēji likumā "Par tiesu varu" bija paredzēts, ka Senātā ir pieci departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments, Saimniecisko lietu departaments, Administratīvo lietu departaments un Konstitucionālās uzraudzības departaments. Tiesu palātas bija paredzētas četras: Civillietu, Krimināllietu, Saimniecsko lietu un Konstitucionālās uzraudzības tiesu palāta. 

Tomēr Latvijas tiesu sistēma attīstījās citādi - Saimnieciskās tiesas kompetencē esošās lietas tika iekļautas civillietu kategorijās, bet konstitucionālajai uzraudzībai tika veidota Satversmes tiesa. 

1995.gada 3.oktobrī Augstākās tiesas plēnums ar lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu izveidošanu” radīja Augstākās tiesas jauno struktūru – apstiprināja Civillietu tiesu palātas, Krimināllietu tiesu palātas, kā arī Senāta Civillietu un Krimināllietu departamentu tiesnešu sastāvu un priekšsēdētājus. Senāta Administratīvo lietu departaments darbu sāka vēlāk - 2004.gada 6.februārī.

2005.gadā Augstākā tiesa atzīmēja darbības atjaunošanas piecpadsmito gadskārtu. Jubilejas ietvaros rīkotajā konference tika vērtēts Augstākās tiesas darbs, kā arī paustas vērtīgas atziņas par Augstākās tiesas turpmāko attīstību.

• Konferences materiālus skatīt šeit

2020.gadā, atzīmējot atjaunotā Senāta 25 gadus, diskusijā "Senatora personība" uz aizvadīto laiku atskatījās bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji Gvido Zemrībo, Andris Guļāns un Ivars Biičkovičs, bet šodienas senatatora izaicnājumus iezīmēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

• Diskusiju skatīt šeit

Senāta departamentu un tiesu palātu pirmais sastāvs

Apstiprināts 1995.gada 3.oktobrī

Senāta Civillietu departaments

• Priekšsēdētājs Mārtiņš Dudelis

• Senatori Imants Fridrihsons, Zigmants Gencs, Rolands Krauze, Roberts Namatēvs, Rita Saulīte, Ruta Zaķe, Mārīte Zāģere.

Senāta Krimināllietu departaments

• Priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš

• Senatori Fricis Jaunbelzējs, Astrīda Kazārova, Georgijs Kuzņecovs, Zaiga Raupa, Vilnis Vietnieks.

Civillietu tiesu palāta

• Priekšsēdētājs Gunārs Aigars

• Tiesneši Vanda Cīrule, Ojārs Druks-Jaunzemis, Raimonds Grāvelsiņš, Māra Katlapa, Ausma Kalvāne, Ilgars Zigfrīds Šepteris, Irēna Vinkšno, Aiva Zariņa.

Krimināllietu tiesu palāta

• Priekšsēdētājs Andrejs Lepse

• Tiesneši Ivars Bičkovičs, Aija Branta, Voldemārs Čiževskis, Valda Eilande, Artūrs Freibergs, Nadežda Ramona Jansone, Ausma Keiša, Luka Lotko, Anita Nusberga, Leontīne Plūksna, Ludmila Poļakova, Valdis Salmiņš.

Senāta Administratīvo lietu departaments

Apstiprināts 2004.gada 6.februārī

• Priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns

• Senatori Jautrīte Briede, Ilze Skultāne, Edīte Vernuša, Gunta Višņakova