Chapter XIV. Criminal Offences against Fundamental Rights and Freedoms of a Person
2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[B]/2022
Lemjot par personas saukšanu pie kriminālatbildības par korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu, privātās dzīves un korespondences neaizskaramības intereses līdzsvarojamas ar vārda brīvības interesēm. Ja par Krimināllikuma 144.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek apsūdzēts žurnālists, kas publiskojis sabiedrībā zināma politiķa vai augstas valsts amatpersonas korespondenci, tiesai jāizvērtē, vai viņš nav rīkojies attaisnojama profesionālā riska apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību.
21.09.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-23/2021
Krimināllikuma 148.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi – autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu – veido darbības, ar kurām tiek aizskartas autora personiskās vai mantiskās tiesības, proti, darbības, kas saskaņā ar Autortiesību likuma 68.pantu atzīstamas par autortiesību pārkāpumu.
Datorprogrammas izmantošana kādā no Autortiesību likuma 15. panta otrajā daļā minētajiem veidiem bez autortiesību subjekta atļaujas un nepastāvot likumā noteiktam autortiesību ierobežojumam atzīstama par autortiesību pārkāpumu Autortiesību likuma 68. panta izpratnē.
21.09.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-9/2021
Nosakot, vai persona saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 148.panta par autortiesību pārkāpšanu, jāņem vērā, ka Autortiesību likuma 15.panta ceturtajā daļā nav norādītas patstāvīgas autora izņēmuma tiesības un no tām arī nevar izsecināt likumā tieši nenorādītu izņēmuma tiesību pastāvēšanu.
Autortiesību likuma 15.panta ceturtajā daļā norādīto tiesību pārkāpumu var konstatēt tikai kopsakarā ar kādu no šī panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto autora izņēmuma tiesību pārkāpumiem.
16.05.2019.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-3/2019
Krimināllikuma 146.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud personas tiesības uz tādiem darba apstākļiem, kuri nodrošina darba aizsardzību un tehnisko drošību, nodarot kaitējumu cilvēka veselībai un dzīvībai.
Kriminālatbildība saskaņā ar šo normu iestājas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājam, kas atbildīgs par darba aizsardzības vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, ja vadītājs nav ievērojis šo normatīvo aktu prasības un tas izraisījis miesas bojājumus ar veselības traucējumu vai darbspēju paliekošu zaudējumu, vai cilvēka nāvi. Proti, minētā norma nosaka kriminālatbildību par personas rīcību (darbību vai bezdarbību), kas paredzēta citā normatīvā aktā.
Mainoties darbinieka veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem vai īpašajiem apstākļiem, personai, kura atbildīga par darba aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumu Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” prasībām ir pienākums nosūtīt darbinieku uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, neraugoties uz to, ka ir spēkā kārtējās veselības pārbaudes rezultāti. Minētais attiecas arī uz gadījumiem, kad persona turpina veikt tos pašus darba pienākumus, bet tiek konstatēti līdz šim neidentificēti veselībai kaitīgi darba vides faktori.
29.09.2016.
ecisionof the Department of Criminal Cases, case NoSKK-190/2016
Krimināllikuma 145.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums (nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem) apdraud ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu garantētās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un noslēpumu, taču, lai iestātos kriminālatbildība, ar šīm darbībām jābūt radītam būtiskam kaitējumam. Proti, ne katrs Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību aizskārums pats par sevi, bez aizskāruma izvērtējuma, atzīstams par būtisku kaitējumu likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē. Būtisks kaitējums nosakāms, pamatojoties uz tiesā pārbaudītiem pierādījumiem, izvērtējot interešu apdraudējuma veidu, saturu, intereses nesēja jeb personas, pret kuru vērsts apdraudējums, īpašības un attieksmi pret konkrēto interešu apdraudējumu.
12.03.2014.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-48/2014
Ievērojot 2013.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, Krimināllikuma 148.pantā kriminālatbildība par autorības piesavināšanos nav paredzēta.
22.05.2012.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-182/2012
Lai personu sauktu pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 146.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, jākonstatē, ka šajā pantā minētās sekas iestājušās konkrēta darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējoša normatīva akta prasību pārkāpšanas rezultātā, tas ir, jākonstatē cēloņsakarība starp vainīgā nodarījumu un kaitējuma nodarīšanu cietušajam.
14.06.2010.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-265/2010
1. Krimināllikuma 146.panta dispozīcija ir blanketa norma, tajā paredzēta atbildība par darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.
2. Lai inkriminētu Krimināllikuma 146.panta otro daļu, nepieciešams konstatēt, cēloņsakarību starp vainīgā rīcību konkrētu darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanā un kaitējuma nodarīšanu cietušajam.
12.02.2008.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-4/2008
1. Atbildība par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem ir stingri diferencēta, nodalot administratīvo un kriminālo atbildību.
2. Krimināllikuma 149.panta 2.daļas izpratnē izmantošana nevar tikt tulkota kā datorprogrammu instalēšana, jo starp materiāla labuma gūšanu un nelikumīgu autortiesību objekta izmantošanu ir jābūt tiešai saiknei. Vainīgajai personai jāgūst materiāls labums tieši ar šo objektu izmantošanu tam paredzētajam nolūkam.
