10.12.2015.
Judgement of the Department of Administrative Cases, case No SKA-819/2015
Lēmums, ar kuru uzlikts pienākums ierasties Veselības ministrijā, lai noslēgtu atmaksas līgumu par izglītībai iztērētiem līdzekļiem, ja rezidents, atbilstoši noslēgtajam līgumam, pēc rezidentūras beigšanas nenostrādā ārstniecības iestādē vismaz trīs gadus, nerada jaunas tiesiskas sekas, jo pienākums līguma neizpildes gadījumā atmaksāt valstij tās izlietoto līdzekļu summu personas izglītībai ir noteikts jau līgumā. Līdz ar to šāds lēmums neatbilst Administratīvā procesa likuma 1.pantā ietvertajai administratīvā akta definīcijai, bet uzskatāms par lēmumu līguma izpildes ietvaros. Tādējādi šādu lēmumu nevar kā administratīvo aktu izpildīt piespiedu kārtā un tas nav atsevišķi pārbaudāms tiesā.
07.12.2015.
Judgement of the Department of Administrative Cases, case No. SKA-95/2015
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta piemērošana ir saistīta ar tiesas sprieduma izpildi. Tāpēc personai nav atsevišķi ar pieteikumu jāprasa likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta pirmajā daļā paredzētā kompensācija par naudas vērtības kritumu, jo iestādes pienākums to izmaksāt ir noteikts tiesību normā un tas rodas, ja stājies spēkā attiecīgs nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas spriedums, kurā atzīts, ka maksājuma summa ir piedzīta nepareizi. Tas, vai iestāde, atmaksājot nepareizi piedzīto maksājumu summu, ir pareizi piemērojusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta pirmo daļu, ir pārbaudāms saistībā ar sprieduma izpildi
26.10.2015.
Judgement of the Department of Administrative Cases, case No. SKA-51/2015
1. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 33.panta septītā daļā 3.punktā norādītajā gadījumā tiek pārtraukta labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu – izpilde un administratīvais akts tiek uzskatīts par izpildītu. Līdz ar to pienākums pārtraukt juridiskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanu saistāms nevis ar jauna administratīvā akta izdošanu vai iepriekš izdotā administratīvā akta atcelšanu, bet ar labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu – izpildi.
2. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23.panta piektā daļa paredz, ka lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir administratīvs akts. Ja persona uzskata, ka šis lēmums nav pienācīgi izpildīts, tā var izmantot Administratīvā procesa likumā ietvertos līdzekļus administratīvā akta izpildes pārbaudei. Tā kā iestāde pati juridisko palīdzību nesniedz, lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildē tiek iesaistīts juridiskās palīdzības sniedzējs. Tomēr tas neatbrīvo iestādi no atbildības par lēmuma izpildes nodrošināšanu. Līdz ar to arī situācijā, kad lēmuma izpilde nav pienācīgi veikta juridiskās palīdzības sniedzēja darbības vai bezdarbības dēļ, persona var vērsties tiesā ar sūdzību par lēmuma izpildi.
14.12.2012.
Decision of the Department of Administrative Cases of the Senate, case No SKA-1062/2012
Uz tiesas lēmumu, kas pieņemts tiesas nolēmuma izpildes stadijā, nav attiecināms Administratīvā procesa likuma 315.pants, kas regulē tiesības pārsūdzēt lēmumu atsevišķi no sprieduma. Administratīvā procesa likumā nav arī citas normas, kas noteiktu vai no kuras izrietētu, ka šāds lēmums ir pārsūdzams. Līdz ar to tiesas lēmums sakarā ar sūdzību par tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi nav pārsūdzams.
27.03.2012.
Judgement of the Department of Administrative Cases of the Senate, case No SKA-173/2012
1.Likumdevējs tiesībpolitiski izlēmis nenoteikt personai tiesības vērsties tiesā ar sūdzību pret iestādi saistībā ar to, ka tā nepilda pašas izdotu administratīvo aktu. Līdz ar to nav konstatējama likuma plānam pretēja nepilnība, kuru varētu novērst tiesību tālākveidošanas ceļā (Senāta judikatūra).
2.Juridiskās obstrukcijas aizlieguma principa precīzas izpratnes nolūkā nošķirami gadījumi, kad likumdevējs nav paredzējis kādas dzīves situācijas noregulējumu, lai arī šādam regulējumam, ņemot vērā likuma plānu, vajadzētu būt, no gadījumiem, kad likumdevējs apzināti izšķīries kādu jautājumu noregulēt citādākā veidā, nekā tas, personas ieskatā, būtu bijis jānoregulē, lai tā efektīvi varētu aizsargāt vai īstenot savas tiesības un tiesiskās intereses. Otrajā gadījumā nevar runāt par to, ka tiesai būtu kompetence koriģēt likumdevēja gribas aktu atbilstoši tam, kā, personas vai tiesas ieskatā, konkrētā situācija būtu noregulējama efektīvāk. Pretējā gadījumā tiktu pārkāpts valsts varas dalīšanas princips (Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmitā daļa; vispārējie tiesību principi – juridiskās obstrukcijas aizlieguma princips un valsts varas dalīšanas princips).
23.03.2009.
Judgement of the Department of Administrative Cases of the Senate, case No SKA-3/2009
Administratīvā akta izpilde ir procesuāla darbība attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros. Iestādes darbības vai bezdarbība administratīvā akta izpildes sakarā nav faktiskā rīcība.
23.12.2008.
Judgement of the Department of Administrative Cases of the Senate, case No SKA-603/2008
1. Lēmums, ar kuru iestāde uzlikusi Ceļu satiksmes drošības direkcijai pārreģistrācijas aizliegumu visām darbībām ar vieglo automašīnu, kas pirms tam konfiscēta administratīvā pārkāpuma lietā un vairs neatrodas pieteicēja īpašumā, nenoteic pieteicēja, tas ir, personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, tiesības un pienākumus pēc būtības administratīvā pārkāpuma lietā, bet ir vērsts uz pieņemtā lēmuma par automašīnas konfiskāciju (lēmuma pēc būtības) izpildes nodrošināšanu. Tāpēc šis lēmums ir administratīvā akta izpildes lēmums, bet tas nav administratīvais akts.
2. Iestādes lēmumi, kuri ir vērsti uz administratīvā akta izpildi, tiesā nav pārsūdzami tādā pašā kārtībā kā administratīvie akti, bet gan to izpildi reglamentējošās tiesību normās noteiktā kārtībā. Pieteicējam ir tiesības prasīt veikt kontroli pār administratīvā akta par automašīnas konfiskāciju izpildi sākotnējai iestādei, kas pieņēmusi lēmumu.
30.07.2008.
Decision of the Department of Administrative Cases of the Senate, case No SKA-558/2008
1. Administratīvā procesa likuma „D” daļas normas, kas regulē administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, vērstas galvenokārt uz to, lai nodrošinātu privātpersonas pienākumu izpildīt administratīvo aktu.
2. Tiesiskā valstī nav iespējama un nav pieļaujama situācija, kurā publisko tiesību subjekts neizpilda tam ar pārvaldes lēmumu vai augstākas iestādes izdotu administratīvu aktu uzliktu pienākumu. Zemākās iestādes pienākums ir izpildīt pašai savu vai augstākas iestādes lēmumu. Augstākas iestādes vai amatpersonas griba ir noteicoša, ja tā tiek pretstatīta zemākas iestādes vai amatpersonas gribai. Ja kāda zemākās iestādes amatpersona nepilda šo pienākumu, valsts pārvaldes hierarhiskā sistēma paredz augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības un pienākumu vērsties pret šādu hierarhiski zemāk atrodošos amatpersonu ar visiem tiesiskiem līdzekļiem, tajā skaitā ierosinot un izmeklējot disciplinārlietu.
3. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma „D” daļu lemt par administratīvā akta vai tiesas nolēmuma izpildi tiesai iespējams: 1) ja privātpersona vai ar privātpersonu salīdzināmā situācijā esošs publisko tiesību subjekts (Administratīvā procesa likuma 361.panta piektā daļa) uzskata, ka ir pieļauti pārkāpumi pret to vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes procesā; 2) ja ir nepieciešams tiesas skaidrojums par to, vai pareizi izpildīts (Administratīvā procesa likuma 376.panta trešā daļa) vai pareizi tiek ievērots (Administratīvā procesa likuma 384.panta trešā daļa) šīs tiesas nolēmums. Minētie gadījumi principiāli atšķiras no gadījuma, kad privātpersona nevar panākt, ka iestāde pilda pašas šīs iestādes vai augstākas iestādes izdotu administratīvo aktu.
4. Tā kā administratīvā akta izpilde ir procesuāla darbība attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros, iestādes darbības vai bezdarbība administratīvā akta izpildes sakarā nav faktiskā rīcība. Tādējādi sūdzības priekšmets nevar būt iestādes rīcība, nepildot pašas vai augstākās iestādes izdotu administratīvo aktu. Par iestādes rīcību, nepildot administratīvo aktu, privātpersona var vērsties augstākā izpildiestādē valsts pārvaldes ietvaros.
13.10.2008.
Judgement of the Department of Administrative Cases of the Senate, case No SKA-327/2008
1. Lēmumu par nodokļu maksājuma bezstrīdus piedziņu Valsts ieņēmumu dienests pieņem gadījumā, ja persona noteiktā termiņā labprātīgi neveic nodokļu maksājumus, kas jau noteikti ar nodokļu administrācijas kontroles rezultātā pieņemtu lēmumu, vai neveic tos atbilstoši nodokļu aprēķinam, pārskatam, deklarācijai, avansa maksājuma aprēķinam. Tādējādi atzīstams, ka lēmums par nokavēto nodokļu bezstrīdus piedziņu pats par sevi nav administratīvais akts (ja vien izņēmuma gadījumā nenoteic privātpersonas tiesības un pienākumus pēc būtības), bet ir vērsts uz nodokļa maksājumu piespiedu izpildi, tostarp uz administratīvā akta, ar kuru personai aprēķināts nodoklis, izpildi.
2. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 37.panta sestajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi ir pārsūdzami tiesā. Šīs tiesību normas vārdiskā redakcija ir par plašu, jo normas tiesiskās sekas („ir pārsūdzami tiesā”) analogi attiecina gan uz administratīvajiem aktiem, gan uz tādiem Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem, kuri pēc savas tiesiskās dabas nav administratīvie akti, bet gan izpildrīkojumi Administratīvā procesa likuma D daļas izpratnē. Šāds tiesību normas tekstuālais apjoms ir par plašu un pārkāpj tiesību normas mērķi, tādēļ tam ir nepieciešams ierobežojums.
3. Tiesību tālākveidošanas ceļā, izmantojot teleoloģiskās redukcijas metodi, atzīstams, ka par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem par nodokļu parāda bezstrīda piedziņu tiesā nav veicama kontrole tādā pašā kārtībā, kā par administratīvo aktu. Kontrole par šādu lēmumu tiesā veicama atbilstoši administratīvo aktu izpildes tiesiskumu reglamentējošajām tiesību normām.
4. Līdz ar to privātpersona savu tiesību iespējamu aizskārumu nokavēta nodokļu maksājuma piedziņas (maksājuma piespiedu izpildes) stadijā var novērst Administratīvā procesa likuma astotajā sadaļā noteiktajā kārtībā (363.pants). Proti, nokavētā nodokļa maksājuma izpildes stadijā privātpersonai ir piešķirtas tiesības prasīt veikt tiesas kontroli par to, vai piespiedu izpilde atbilst tiesību normām, kā arī prasīt atlīdzinājumu, ja tā bijusi prettiesiska.
