22.02.2019.
Decision on Ancillary Complain of the Department of Administrative Cases, case No SKA-1002/2019
Jautājums, vai pār mantojumu ir nodibināma aizgādnība, ir vienīgi notāra kompetencē. Šāds notāra lēmums par aizgādnības nodibināšanu vai atteikšanos nodibināt aizgādnību (ja notārs atzīst, ka tam nav pamata) nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. Savukārt bāriņtiesas kompetencē ir vienīgi izpildīt notāra lēmumu (notariālo aktu) par aizgādnības nodibināšanu un iecelt mantojumam par aizgādni ar tam nepieciešamajām spējām apveltītu konkrētu personu.
10.07.2015.
Judgement of the Department of Administrative Cases, case No. SKA-171/2015
Notariāta likuma 164.panta izpratnē par „citiem faktiskajiem izdevumiem” var tikt uzskatīti tādi izdevumi, kas ir saistīti ar konkrētā lietā veiktu darbību un ir objektīvi konstatējami. Proti, minētā norma paredz notāra tiesības prasīt tikai tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas nepastarpināti ir radušies konkrētajā lietā (piemēram, ceļa izdevumi vai izdevumi par datu pārbaudi maksas datubāzēs, ievietotajiem sludinājumiem), tādējādi novēršot to, ka zvērināts notārs klientu labā veiktus izdevumus atlīdzina no saviem līdzekļiem. Turpretim zvērināta notāra biroja uzturēšanas un labiekārtošanas izdevumus zvērinātam notāram ir jāsedz no saviem ienākumiem, proti, no amata atlīdzības.
14.11.2014.
Decision of the Department of Administrative Cases, case No SKA-1253/2014
Notariāta likums neparedz valstij pienākumu norīkot atstādināto notāru citā darbā vai izmaksāt valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kā tas ir paredzēts attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem. Arī salīdzinājumā ar citām amatpersonām, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem vai civildienesta ierēdņiem, kurām attaisnošanas gadījumā par atstādināšanas laiku tiek izmaksāta neizmaksātā darba samaksa, Notariāta likums neparedz zvērinātam notāram izmaksāt kompensāciju par atstādināšanas laiku. Minētais skaidrojams ar zvērināta notāra kā brīvās profesijas pārstāvja atlīdzības principiāli citādāku veidošanos, salīdzinot ar amatpersonām, kurām atlīdzība tiek maksāta no valsts budžeta. Zvērināts notārs atstādināšanas laikā nevar iegūt bezdarbnieka un trūcīgas personas statusu un no tiem izrietošās sociālās garantijas, jo nav atbrīvots no amata. Arī atstādināšanas laikā zvērinātam notāram ir valsts amatpersonas statuss un uz to attiecas likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi. Konkrēti, zvērinātam notāram tāpat kā tiesnesim un prokuroram ir atļauts savienot amatu tikai ar likuma 7.panta trešajā daļā, desmitajā, 10.1, vienpadsmitajā, 11.1 un trīspadsmitajā daļā minētajiem amatiem. Tādējādi zvērinātam notāram atstādināšanas laikā tiek nesamērīgi ierobežotas tiesības gūt ienākumus. Minētais liecina, ka Notariāta likumā attiecībā uz zvērināta notāra atstādināšanu no amata, ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir konstatējama likuma nepilnība, proti, likuma robs.
Ievērojot minēto un to, ka zvērināti notāri kā brīvās juridiskās profesijas pārstāvji negūst ienākumus no valsts budžeta, likuma robs novēršams, pēc analoģijas piemērojot tādu regulējumu, kas atļauj atstādināšanas laikā savienot amatu ar plašāku amatu (darba) loku, nekā tas noteikts gadījumā, kad amata pienākumi tiek pildīti.
13.05.2010.
Judgement of the Department of Administrative Cases of the Senate, case No SKA-278/2010
1. Tā kā zvērināts notārs izpilda amatu personiski, viņš var lietot tikai sava amata apzīmējumu „zvērināts notārs”, nevis sev piedēvēt visa notariāta, tas ir, notariālo aktu pārzināšanas tiesiskās sistēmas nosaukumu.
2.Zvērināts notārs, sava interneta domēna nosaukumā lietojot apzīmējumu „notariats”, piedēvē sev visas notariālās sistēmas nosaukumu, maldina sabiedrību un aizskar citu zvērinātu notāru tiesības.
14.02.2006.
Judgement of the Department of Administrative Cases of the Senate, case No SKA-34/2006
1. Tiesību piemērotājam pirms analoģijas piemērošanas iespēju apsvēršanas jāizvērtē, vai konkrētajā gadījumā vispār nepieciešams piemērot analoģiju, proti, tiesību normu piemērotājam ir jāpārbauda, vai attiecīgais jautājums netiek atrisināts vienkārši ar pareizu tiesību normu interpretāciju, kuras rezultātā tiek secināts, ka konkrēto tiesību normu tiesiskais sastāvs aptver attiecīgo dzīves gadījumu.
2. Izvērtējot analoģijas piemērošanas iespējamību, piemērotājam, Pirmkārt, ir jākonstatē likuma roba – likuma plānam pretējas nepilnības salīdzinājumā ar visu tiesību sistēmu kopumā – pastāvēšana. Otrkārt, piemērotājam jākonstatē, ka šis likuma robs ir: (a) atklāts, tas ir, pastāv pārāk šaurs likumdevēja noteikts regulējums; un (b) neapzināts – likumdevēja kļūda attiecībā uz vajadzību regulēt noteiktu jautājumu vai kļūda par noteikta regulējuma pastāvēšanu – vai arī tāds likuma robs, kas radies vēlāk, mainoties tiesību normām vai sociālās dzīves vajadzībām.
3. Notariāta likuma 211.panta 5.punktā noteiktās tiesību normas tiesiskais sastāvs aptver arī tādu dzīves gadījumu, kad zvērināts notārs ir notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanas, bet atbrīvots no soda. Proti, minētā tiesību norma interpretējama tādējādi, ka zvērināts notārs ir atceļams no amata, ja tas notiesāts (atzīts par vainīgu) par jebkura tīša nozieguma izdarīšanu.
4. Ievēlēšana Eiropas Parlamentā attiecīgajai amatpersonai rada pienākumu izdarīt izvēli starp līdzšinējā valsts amatpersonas amata atstāšanu, no vienas puses, un atteikšanos no Eiropas Parlamenta deputāta vietas, no otras puses. Minētā tiesību norma nav interpretējama tādējādi, ka attiecīgā Eiropas Parlamentā ievēlētā amatpersona zaudē līdzšinējo amatu ar vēlēšanu rezultātu publicēšanas dienu, neatkarīgi no tā vai tā jau ir izdarījusi iepriekš minēto izvēli vai nē.
